SURIKATI

Žurnāls: 15 I Mežaparka Stirnu buks 2022 Aprīlis

Teksts: Pēteris Grīviņš | Foto: No personiskā arhīva

2011. gadā kopā sanāca 2 nesportiski un viens sportiskāks cilvēks, lai izveidotu komandu, kas piedalīsies pasākumā “Pilsētas medības”. Tās bija velo foto-orientēšanās sacensības, lai gan organizatori vienmēr uzsvēra, ka tās nav sacensības, pilsētvidē ar dažādu uzdevumu pildīšanu. Toreiz sevi nosaucām “Surikatu atriebēju mafija”, jo ļoti nepatika cilvēki, kas zaga surikatus.

Laiks gāja un drīz vien pieteicāmies arī piedzīvojumu sacensībām. Lai neviens nepamanītu mūsu nesportiskumu un nespēju kartē atšķirt kalnu no ielejas, slēpāmies sacensību pakaļgalā un finišējām līdz ar kontrollaiku, kad nebija palicis neviens sevi cienošs sportists, kas varētu gribēt apsriest kartes un uzdevumu nianses. Tomēr nepameta doma, ka varētu paskatīties, kas noteik sacensību priekšgalā, tāpēc izlēmām iemācīties orientēties. Tomēr, lai apsriestu karti, nepietiek ar orientēšanos vien. Ir jāfinišē arī tad, kad kāds vēl ir ar mieru to apsriest, tāpēc nācas ne tikai orientēties, bet arī sākt trenēties – paskraidīt ārpus sacensībām. Līdz ar to Surikati kļuva par multi sportistiem, kas dara to, ko tajā brīdī vairāk vajag un varbūt kārojas. Jauniegūtais statuss pavēra ne tikai durvis uz jauniem un veciem draugiem, ar kuriem sāka sakrist intereses, bet arī ļāva finišēt agrāk un ļauties Surikatu otrajai iecienītākajai aktivitātei (pēc dažiem avotiem – pirmajai) – alus patērēšanai. Nav brīnums, ka jaunie un vecie draugi arī palēnām kļuva par Surikatiem, jo sports un veldzēšanās pēc sporta ir 2 no 7 svarīgākajām dzīves sastāvdaļām.

Likumsakarīgi – 2018. gada 18. novembrī tieši aktīvs dzīvesveids un alus, kā lieliska atjaunošanās līdzekļa popularizēšana, tika iekļauti biedrības AAK “Surikati” dibināšanas statūtos. Biedrība sevī apvieno cilvēkus, kuros mīt mīlestība pret aktivitātēm, dabu un atveldzējošiem dzērieniem. Tieši tāpēc, ka sevi uzskatām par dabas mīļiem un multi sportistiem, nevēlējāmies kļūt par skriešanas klubu vai orientēšanās klubu, bet kļuvām par AAK – aktīvās atpūtas klubu. Tas ir arī iemesls, kāpēc Surikatus var sastapt daudz kur – gan taku skriešanā, gan orientēšanās pasākumos, gan rogainingos, gan piedzīvojumu sacensībās (nu jau vairs nē, jo tādu nav), gan vienkārši klīstot pa mežu, gan dažreiz arī uz asfalta (piemēram, ceļā no Rīgas uz Valmieru). Gandrīz vai kā tradīcija, ka vismaz viens Surikats vasarā dodas no Rīgas uz Valmieru, bet pārējie viņu atbalsta. Vēl gandrīz vai ikgadēja tradīcija ir doties uz pasaules lielākajām orientēšanās stafetēm Jukola, kas notiek Somijā un kur piedalās ap 2000 komandu 7 cilvēku sastāvā. Šoreiz esam sev uzlikuši mērķi iekļūt TOP 478. Protams, ir arī kluba mērķi Latvijas sacensībām, kā arī katram savi mazie un ne tik mazie mērķīši gada garumā. Bet galvenais – būt dabā, labi pavadīt laiku un beigās iemalkot kādu atspirdzinošu dzērienu.

Gadu gaitā komandai bijuši dažādi sasniegumi. Katra Surikata sasniegums ir arī kluba sasniegums. Te var pieminēt gan godalgotas vietas piedzīvojumu sacensībās, gan rogainingos, gan pjedestālus atsevišķiem biedriem taku skrējienos, uz šosejas un orientēšanās sacensībās. Bet patiesībā tie nav svarīgākie sasniegumi kā klubam. Svarīgākais ir bijis kopīgi pavadītais laiks pie dabas un pie alus kausa. Priekā!