VSK Noskrien Vāveres

Žurnāls: 04 | Kamparkalna Stirnu buks 2018 Jūlijs

Teksts: Linda Beldava, Ilze Limanāne, Dace Veipa

Iepazīsimies!

Inga šosezon skrien zaķus, bet labprāt metas arī kādā rogaininga piedzīvojumā vai ultrā, kas jāatzīst, viņai labi padodas.

Lindas iecienītākā distance ir Buks un viņa morāli gatavojas Monblāna iekarošanai augustā.

Ina šosezon cītīgi strādā pie savas sportiskās formas un skrien buka distancē, neizslēdzot, ka varētu pamēģināt arī kādu lūsi.

Diāna būs kārtīgi apguvusi dažādas teipošanas un masēšanas iemaņas (cik izdevīgi)

Lelde ar prieku skrien zaķus un pavisam profesionāli atbalsta labāko taku skrējēju Latvijā

Anetei tik ļoti iepatikusies Stirnu Buka distance, ka tagad buciņš rotā viņas kāju tetovējuma izskatā

Alīna turpina skriet katru dienu jau no 2012. gada

Veronika ātra un spēcīga – stabils lūsis visas sezonas garumā

Lauma ir mūsu cilvēks – orķestris – velo, skriešana, koris, viņa var visu

Inese par dabu rūpējas, ne tikai skrienot mežā, bet arī savā ikdienas dzīvē piekopjot Zero Waste dzīvesveidu.

Ilze sezonu iesākusi kā spēcīga Lūsene, šobrīd gaida savu kāju sadzīstam, lai varētu atgriezties ar dubultu sparu!

Dace pēc spēku izmēģināšanas pērn Zaķī, ir atgriezusies Lūša distancē, jo viņa taču ir mūsu UltraLapsa!

Gita Zaķa distancē rāda klasi Kalnu karalī. Mums tie punkti patīk.

Vēsture

Kāpēc Vāveres? Kas gan cits – Zaķenītes taču nē… Un VSK Noskrien šefam tāds smuks uzvārds…

Viss sākās no idejas, ka skriešanas pasaulē nepieciešama viena 100% dāmu komanda. Tobrīd – tālajā 2014. gadā tādas nebija un, šķiet, ka situācija šajā jomā īsti mainījusies nav.

Salasījās un tika salasīts bariņš meiteņu, un tapa komanda. Sākās viss ar asfaltu, jo Stirnu buka vēl nebija. Kad ieradās Stirnu buks, tad jau nebija divu domu – jāpiedalās. Pēc pirmās pilnās sezonas prasījām Rimantam Vāveres distanci. Rimants ir foršs čalis.

Pirmajā sezonā, kad tika rēķināts komandu kopvērtējums, sīvā cīniņā palikām vien dažu punktu attālumā no komandu TOP6. Mierinājumam gan tikām pie īpašajām Vāveru medaļām. Paldies, Signi Vāvere! Nākošajā gadā gan jau spēcīgākā sastāvā cīnījāmies nopietnāk un mūsu kontā 4.vieta! Šogad redzams, ka arī pārējie nesnauž, komandu cīņas ir vēl spēcīgākas un pagaidām mēs cīnāmies par TOP 10. Atgādināsim – vienīgā dāmu komanda.

Neslēpsim, ka gribam ne tikai smuki izskatīties, bet arī pacīnīties par augstākām vietām, tāpēc pie izdevības, mēģinām stiprināt mūsu komandu gan piesaistot ašākas skrējējas, gan pašām stiprinoties. Tomēr ne viss ir par ātrumu vien, pie mums nevalda džungļu likumi un vājākos neupurējam. Svarīgs ir arī komandas gars. Un tas jau sen vairs nav tikai par skriešanu.

Aktivitātes

Dāmas košajos Vāveru komandas svārciņos ir lieliskas kulināres, rokdarbnieces, radošas personības, organizatores, fotogrāfes, mammas, sievas… Mēs neesam tikai komanda – mēs esam draudzenes.

Būšana kopā mums ir kļuvusi tik svarīga, ka ar sacensībām un skriešanu vien nepietiek. Kopā esam karājušās ar galvu uz leju aerial jogā, izmēģinājušas ūdens aerobiku, degustējušas vīnu, supojušas, kopā gatavojušas neticami gardas kūkas – gan parastās, gan vegāniskās. Radošā gaisotnē, apgūstot jaunas iemaņas, esam šuvušas savas kleitas un aplicējušas vāveres. Trīs reizes skrējēju saimei par prieku esam organizējušas Skrējēju gada balli. Kopā dodamies gan skarbos nakts pārgājienos, gan uz smalkām baleta izrādēm! Mums patīk izpētīt arī svešzemju maratonu piedāvājumus, esam apmeklējušas Atēnu un Venēcijas maratonus, plānojam apskatīt vēl dažus Eiropas piedāvājumus. Un varbūt arī Jaunzēlandi?

Reizēm mēs mēdzam kopīgi tievēt. Sezonas sākumā visām ir jābūt formā! Kopā taču jautrāk un vieglāk – var pasūdzēties, kad gribas to, ko nedrīkst un paraudāt, kad sanāk “sagrēkot” un, protams, iedvesmoties no citu panākumiem un iedvesmot ar savējiem.

Ikdienā Vāveru kopējais čats tik pat kā nenorimst. Nav jau brīnums – 13 sievietēm ir par ko parunāt! Vajadzīgs padoms, telefona numurs, komentārs par grāmatu vai filmu, recepte, vienkārši gribas, lai kāds pažēlo – tur viss notiek. Un jaunākās klačas, kā nu bez tām. Ja kādu brīdi nebūsi ielūkojusies telefonā – 99 jaunas ziņas nebūs nekas sevišķs.

Tabors

Vēl viena lieta, ko nevaram nepieminēt – mūsu draudzīgā komanda – Rieksti, ar kuru kopā, papildinot vēl ar bērniem un citiem draugiem, veidojam, kā mēs to saucam – taboru. Tas ir kā tāda liela ģimene. Un ne pa velti – taborā ir savstarpēji precēti vai nereģistrētās attiecībās esoši pieci Vāveru – Riekstu pāri. Un ir bijis vēl visādi. Tā kā, puiši, ja jūs interesē kāda no mūsu brīvajām meitenēm, ņemiet vērā, ka visupirms, iespējams, jāpārbauda, vai kāds no Riekstiem jau nav viņu noskatījis!

Tas skaļais atbalsts trasē, sprinta kalnā vai apbalvošanā – ja esi to dzirdējis – tas ir tabors, tie esam mēs, kas labprāt atbalstīs un leposies ar savējo sasniegumiem.

Nu jau par tradīciju kļuvusi ikgadējā Vāveru – Riekstu sezonas noslēguma balle, kurā atskatāmies uz sezonā paveikto – skriešanas sasniegumiem, statistiku, labākajām bildēm. Tad ir laiks kādai iedvesmojošai vai aizkustinošai runai un atlikušais vakars kopīgās aktivitātēs un sarunās par nākotnes plāniem pamazām pārtop rītā. Jau 3 gadus pēc kārtas arī Līgo svētkus svinam kopā.

Interesanti vāveru fakti

• Pa visām kopā mums ir 12 kaķi un 8 bērni.
• Vismaz 4 no mums ir veģetārietes.
• Pasaulē ir 365 vāveru šķirnes.
• 1 vāvere vēl nav noskrējusi klasisko maratona distanci.
• 6 no mums ir aizskrējušas no Rīgas līdz Valmierai
• Lielākā vāvere ir ratufa jeb Indijas milzu vāvere, kas kopā ar asti var sasniegt gandrīz 1 metra garumu.
• Viena vāvere ienīst rozā krāsu.
• Visskaļāko atbalstu trasē no mums saņem Rieksti
• Mēs neskrienam Vāveres distanci
• Mazākā vāvere ir Āfrikas pigmejvāvere, kurai no deguna līdz astes galam ir vien 14 centimetru.
• 7 no mums ir piedalījušās kādā Pasaules čempionātā.
• Viena no mums tenisa spēlē reiz ir pieveikusi pašu Aļonu Ostapenko
• Vairāk par visu mums patīk skriet!