Vai Tu gribi vēl uzmīt?

Žurnāls: 16 I Riekstukalna Stirnu buks 2022 Maijs

Teksts: Juris Dzenis, žurnāla galvenais redaktors

Vai Tu gribi vēl uzmīt? Nu nē, paldies, liels paldies. Šajā mēnesī es pat ļoti novērtēju brīvību kedās un varu par visiem 100 teikt, ka tāda brīvība eksistē. Kedas man iedeva papildus spēkus 26. aprīļa pievakarē, kad ItalyDivide piedzīvojumā aiz muguras bija noripināti ap 800 km pa dažādām Itālijas takām, brīdī, kad pulkstenis sita 6 pievakarē un startēja kārtējais Backyard Ultra izaicinājums. Šoreiz pilnīgi pietika ar vienu apli un 6,7 km, bet ikvienam iesaku reiz iziet uz šīs virtuālās Backyard Ultra starta līnijas, lai kur atrastos, un sajust attālināto sacensību izaicinājumu, pievarot vienu, desmit vai divdesmit apļus. Šogad izaicinājums noslēdzās ātrāk nekā es to biju gaidījis – ar 28h un tikpat apļiem par uzvarētāju kļuva Elvijs Menniks (starp dāmām – Līga Rusiņa un 18h). Bet es tik turpināju mīt.

Mūsu taku skriešanas sezona ir ieskrējusies un ieskrējusies visai kārtīgi. Arī mēs esam lekuši Mežaparkā un apskrējuši goda loku ap Lielo estrādi. Noteikti ikviens no jums saņēma papildus enerģijas un spēka devu, skrienot tiešo šo loku, jo tur ir kaut kas vārdos neietērpjams un katram savs un tāpat visiem kopīgs. Un līdzīgs būs arī mūsu sezonas turpinājums ar cilpu cilpām Riekstukalna apkārtnē, kur viennozīmīgi varēs just, ka nogurdināt un likt par sevi manīt var ne tikai Gaujas ielejas pacēlumi. Un pēc tam jau Gaiziņkalns ar saviem 311 metriem.
Lielais paldies visiem aktīvajiem žurnāla lasītājiem par iedvesmojošajiem vārdiem un idejām, ko turpmāk vēlaties lasīt un skatīt mūsu žurnālā. Centīsimies, bet uzreiz sakām, ka katrs izdevums viens no otra noteikti atšķirsies un atšķirsies dažādu iemeslu dēļ.

Šajā reizē atkal rādīsim un stāstīsim gūtos iespaidus un pieredzi, skrienot ārpus Latvijas sacensībās, kas nupat kā noslēgušās. Šo stāstu un it kā vienkāršo atbilžu pievienotā vērtība ir radīt ikvienam taku skriešanas sapni reiz uzskriet kaut kur ārpus Latvijas, kur takas vijas līdz sniegotām virsotnēm, kur kājas metas mierā, kad nākas n-tos kilometrus skriet lejup un sirds iesitas stiprāk, kad joņo caur mazajām kalnu pilsētiņām, bet tur bērnu bariņš Tev uzsauc – ale ale ale ale! To tik tiešām ir vērts piedzīvot.

Tāpat, dodoties nezināmās takās, vērtīgs un pamācošs būs arī Sigņa stāsts. Savukārt Krista šajā reizē raksta par to, kā pasargāt un no kā sastāv mūsu viens no svarīgākajiem skriešanas dzinējspēkiem, kas satur mūs gan uz slidenas takas, gan garajos noskrējienos – viss par un ap ceļiem no Kristas skatu punkta. Un tad mazāko susuru atbildes, jo tieši viņi ir tie, kas ikreiz atklāj mūsu skrējiena posmu ar savu izgājienu vai izskrējienu. Un tad vēl bildes, dažādi padomi, rezultāti, kartes.

Baudām sauli, gaidām vasaru, lecam kedās un takās. Un lai visiem veiksmīgi starti Riekstukalnā un uz priekšu ar!