Zvārtes ieža Stirnu buks Ērgļu stacijas Stirnu buks Milzkalna Stirnu buks Abavas senlejas Stirnu buks
Stirnubuks.lv - Talsu pauguraines Zaķi

Talsu pauguraines Zaķi

Žurnāls: 07 | Līgatnes Stirnu buks 2018 Oktobris

Teksts: Līga Irbe

„Stirnu buks”- skriešanas svētki laimīgajiem!

„Kad liekas, ka tāpat kā visiem citiem, tev viss ir: mīloša ģimene, veseli bērni, stabils darbs. Četrdesmit gadu aktīvajā sporta dzīvē viss ir izbaudīts: uzvaras un zaudējumi slēpošanā un biatlonā, prieka un bēdu asaras pēc spēlēm futbolā un florbolā, tūkstošiem smagu treniņu, un vēl, un vēl… Tu vari strādāt, rūpēties par saviem tuvajiem, iet dziedāt, spēlēt ģitāru, braukt uz koncertiem, bet, kaut kas vairs nav tā, kā agrāk, no tavas dzīves ir pazudis kaut kas tev ļoti svarīgs. Līdz pienāk brīdis, kad tu saproti: „Viss, es jūtos slikti!” Tu uzvelc skriešanas kurpes un dodies uz mežu. Mežs ir vieta, kur pabūt pašai ar sevi, ar savām domām, kur es esmu patiesa pati pret sevi, pret savu sirdsapziņu, kur es cīnos ar saviem „mošķīšiem”, tā ir mana svētnīca. Un tikai skrienot es varu atbrīvot ķermeni un prātu no ikdienas problēmām un rūpēm, un tikai skrienot es varu izbaudīt tās sajūtas, kuras likās jau aizmirstas, un tikai pēc skrējiena es jūtos laimīga, jā nogurusi, bet laimīga. Skriešana arī man, tāpat kā daudziem citiem, rada laimes sajūtu”, stāsta komandas kapteine Natālija.

Mēs jau nemeklējām Stirnu buku, Stirnu buks atrada mūs 2015. gadā lecot Abavas senlejā un Talsos. Tad arī mēs saslimām ar #ieskrienmežā.

Kāpēc Stirnu buks? Kad kādu laiku jau esi nedaudz paskrējis, augums ir kļuvis stiprāks un vingrāks, elpa vieglāka, sirds izturīgāka, skriešanas solis vieglāks, nemanot pieķer sevi pie uzmācīgas domas, ka tev pietrūkst svētki, skriešanas svētki. Tāpēc arī Stirnu buks!

Kur vēl labāk var sajust dzīvi? Kur vēl vairāk var satikt līdzīgi domājošus cilvēkus? Burvīga gaisotne, brīnišķīga Latvijas daba, dzimtās zemes apceļošana, iespēja izskriet tās vietas, kur aizbraucot ekskursijā nekad neizstaigāsi. Smaidīgi cilvēki, uzmundrinājumi un atbalsts no citiem skrējējiem trasē, saprotošie un jautrie komandas biedri, un galvenais, neviens nedzenas pēc rekordiem, bet pēc labsajūtas! „Apbrīnojama masveidība, saliedētība un pozitīva aura”, saka Raivita. Nav grūti saskaitīt, cik laimīgu cilvēku aizbrauc mājās pēc katra Stirnu buka posma.

Sākumā katrs par sevi. Tomēr jau ar pirmajiem Stirnu bukiem, stāvot uz starta līnijas Līga ar baltu skaudību vēroja, cik forši ir tiem, kuri ir KOPĀ!! Ir kas uzmundrina, ir kas atbalsta, ir kas finišā gaida un ir kam apkrist ap kaklu bezspēkā! Braucot uz tālo Mākoņkalna posmu, tīri praktisku iemeslu dēļ, sameklējām viena otru – Natālija Joničenko, Dace Hartmane, Dace Skrastiņa un Līga Irbe, tā arī sākās mūsu draudzība. Sapnis par komandas veidošanu pieder Līgai. Braucot mājupceļā no kārtējā Stirnu buka posma sapņojām par skaistām komandas formām, par komandu veidošanu, par to, kā būtu, ja būtu.

Vienā no kopīgajiem braucieniem dzima arī nosaukums – Talsu pauguraines Zaķi. Pārsvarā dalībnieki ir no Talsu puses, un mēs esam sava novada patrioti. Esam lepni un mīlam savu dabas pērli – Talsu pauguraines dabas parku ar skaisto Kamparkalnu. Iesākumā bijām Zaķa distances skrējēji, izņemot Līgu, kura ne reizes tā arī Zaķi nav izmēģinājusi. Zaķi ir aktīvi visu gadu un tādi esam arī mēs!


Pirms 2018. gada sezonas sapratām, ka gribam un varam startēt jau oficiāli kā komanda. Tika uzrunāti vairāki aktīvi mūspuses skrējēji. Zaķi ļoti lepojas, ka mūsu pulkā ir tik lieliski skrējēji kā Alvita un Andris Mirecki. Alvita startē ar izciliem panākumiem Lūša distancē un katrās sacensībās, kurās piedalās ir labāko vidū uz pjedestāla. Andris ir ļoti ātrs un pienes komandai vērtīgos punktus Zaķa distancē. Komandai piebiedrojās arī Raivita Birkentāla, kura ar stabiliem panākumiem skrien Zaķa distanci, bet Kamparkalna posmā lieliski parādīja sevi Stirnu buka distancē un sezonu plāno pabeigt ar Stirnu buku Līgatnē. Mēs ļoti priecājamies par mūsu puišiem, kas ar katru posmu kļūst arvien spēcīgāki un veiklāki – stabilais Stirnu buks Ģirts Žagars, cīnītājs Zaķis – Edgars Kviatkovskis, veiklais Zaķis – Kaspars Videnieks, ātrais Zaķis – Jānis Pauliņš. Dace Skrastiņa visu sezonu startē Stirnu buka distancē un, ar katru posmu, parāda arvien labākus rezultātus. Dacei Hartmanei pa spēkam ir gan Lūsis, gan Buks, kā komandai vajag, tā arī skrien! Līgai Irbei atliek pieveikt vēl pēdējo posmu, lai varētu piepildīt savu sapni un uzkārt kaklā visas 7 Lūša distances medaļas. Mūsu komandas vienīgais „leģionārs”, ja tā var teikt – Salvis Brasavs ir jelgavnieks, bet Natālijas uzrunāts, neatteica mums un šosezon ar panākumiem pārstāv Zaķus Stirnu buka distancē. Katru reizi, ka Salvis tiek izsaukts uz goda pjedestāla, komanda ļoti lepojas. Mūsu kapteine Natālija Joničenko, pārsvarā startē Stirnu buka distancē – apbrīnojams cilvēks, ar milzīgām darbaspējām, stingru raksturu, kas rūdīts sportā vairāku desmitu gadu garumā. Vienmēr atradīs pareizos vārdus, lai uzmundrinātu, sapurinātu, atbalstītu. Cīnītāja, kas dzen sevi un triec citus, neļauj apstāties un palikt uz vietas. Komanda ir liela atbildība: smags darbs, tiekšanās pēc labāka rezultāta, pozitīva iekšējā konkurence, motivācija atrasties labāko vidū.

Mēs esam ļoti dažādi, komandas vidējais vecums ir 40 gadi. Lai gan Stirnu buka nolikums nav pateicīgs tik „pieredzējušiem” sportistiem, mums katram ir savi mērķi, savi sapņi un sasniegumi. Mēs kopīgi priecājamies par komandas biedru panākumiem un analizējam neveiksmes. Ikdienas garie treniņi, dažādos apstākļos ir grūti, tā ir rakstura pārbaude. Bet Stirnu buks ir svētki, tā ir kopā būšana, satikt līdzīgi domājošos.

Mēs ikdienā cenšamies iesaistīt skriešanā arī savus bērnus. Ar savu piemēru parādīt, cik forši ir skriet visos gadalaikos un apstākļos. Cik forši ir skriet mežā! Kaspars no Susuriņa ir jau izaudzis līdz Zaķim. Un mazais Eduards stabili skrien skolēnu čempionātā, ir arī sevi pierādījis Zaķa distancē. Skolēnu čempionātā startēja arī abas māsiņas Anna un Paula. Ričards un Ralfs ar prieku un apņēmību veic Susura distanci. Martiņa ir lieliska brīvprātīgā, un trasē saņemt ūdens glāzi tieši no Martiņas rokām ir patiess prieks!

Pagājušā gadā piedalījāmies pirmajā Kuršu Nerija taku skrējienā Klaipēdā, kurš mums visiem bija ļoti veiksmīgs. Šogad pavasarī kopīgi mērojām ceļu uz Igauniju, kur pieveicām 89. skrējienu apkārt Viljandi ezeram. Regulāri piedalāmies Bigbank “Skrien Latvija!” posmos, ikgadējā piedalīšanās Lattelecom Rīgas maratonā, skrējienā Patriots, 18. novembra skrējienā “Izskrien Latviju” Talsos un kā komanda startējām arī seriālā “Noskrien ziemu”, kā arī citos skrējienos.

Stirnu buks nebeidzas līdz ar finiša līniju, seko pēcsvētku ballīte, jautrais mājupceļš, rezultātu analīze un prieks par bezgala skaistajām atmiņām, kas iemūžinātas fotogrāfijās.

Paldies Stirnu buk, ka Tu esi! Mēs esam laimīgi kopā būt!

#esesmuStirnu buks Nr. 7.
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis, Santa Sinka
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Īpašs paldies Mūsu olimpiskajiem zēniem Artim Ločmelim un Armandam Beitikam - taku meklētājiem un kopējiem! Viesmīlīgajiem līgatniešiem Dacei Kālmanei (rehabilitācijas centrs Līgatne), Marģeram Zeitmanim (atpūtas komplekss Zeit), Zintim Timofejevam (Karjeru tehnikas noma) un Aināram Šteinam (Līgatnes pašvaldība) par atbalstu! Sveiciens Gaujas Nacionālajam parkam 45.gadu jubilejā! visitligatne.lv
Stirnubuks.lv - Kur pārziemo Stirnu buki?

Kur pārziemo Stirnu buki?

Tamdēļ žurnāls šoreiz uzrunāja vairākus taku skrējējus, lai arī pārējiem raisītos idejas par iespējamajām sacensībām starpsezonā līdz nākamā gada pirmajam Stirnu buka posmam.

Stirnubuks.lv - ITRA – Starptautiskā taku skriešanas asociācija

ITRA – Starptautiskā taku skriešanas asociācija

Šajā rakstā par to, kas ir ITRA, kas ir ITRA reitings, kā tas veidojas, kas ir ITRA punkti un kā pie tādiem tikt.

Stirnubuks.lv - Ieskrien mežā ar mūsdienu tehnoloģijām

Ieskrien mežā ar mūsdienu tehnoloģijām

Ieskrienot mežā mēs kļūstam labāki un stiprāki, elpojam svaigu gaisu un kļūstam tuvāki dabai. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mūsdienu tehnoloģijas mums jāatstāj mājās. GPS pulkstenis uz rokas, pulsa josta ap ap krūtīm un mežā iekšā!