Stirnu buka krusttēvs

Žurnāls: 13 | Krimuldas Stirnu buks 2019 Septembris

Teksts: Signis Vāvere, Rimants Liepiņš

Motokrosa leģenda un MTB sacensību organizators ir viens no Stirnu buka seriāla pirmās sezonas notikšanas stūrakmeņiem. Kad Rimantam prasa, kas ir Mairis Levāns, tad ar cieņu tiek noteikts – labs draugs, dulls kalnos kāpējs un viņa organizētais MTB seriāls ir vistuvākais Stirnu bukam. Pirmā sezona ir uz viņu. Latviešiem nesavtīga padomu došana, palīdzēšana un atbalstīšana. Lai arī benzīns asinis – mūsējais.

Ko tev nozīmē sacensība?

Priekšstats par sacensību gadu gaitā ir ļoti mainījies. Sākumā sacensība bija kaut kas īpašs – nenormāls uztraukums, kā tas būs? Vēlākajos gados, kad esi apradis ar sacensību sajūtu, veidojas rutīna. Tad braukt ir baigā bauda. Rodas mērķi. Savukārt pēdējos gados sportiskie, azartiskie mērķi, zināmā mērā, beidzās. Es vienkārši izbaudīju motokrosu, bet netiecos uz rezultātu par katru cenu. Kā es smejoties saku draugiem – tas bija laiks, kad man patika arī ceturtā vieta, bet tā sportistam nevajadzētu domāt. Tad ir pienācis laiks pielikt punktu…

Tagad, kad esmu tikai organizators, sacensība man saistās ar ko pilnīgi citu. Tikai pavisam nesen nonācu pie secinājuma, ka sacensību organizēšana, gan Vaidavas kauss motokrosā, gan Vivus.lv MTB maratons, būtībā ir tā pati cīņa trasē. Atkal nākas pārsvērt – vai izdosies viss, ko esi ieplānojis. Un, ja izdodas, tā ir kā uzvara sacensībās.

Kāds sakars taku skriešanai ar motokrosu?

Sakars ir vistiešākais. Visu izturības sporta veidu pamatā ir fiziskā sagatavotība. Savukārt, fiziskās sagatavotības viens no pamatiem ir skriešana. Arī tik smagam sporta veidam kā motokrosam nevar sagatavoties bez skriešanas. Jautājums paliek tikai par to, vai patīk, vai nepatīk to darīt? Man skriešana ir patikusi jau no skolas laikiem.

Kā radās Apes motokross un kāpēc tas būtu jāapmeklē?

Tā nu ir sanācis, ka 20. gadsimta 60-jos gados Apē „gaisā virmoja” mopēdu sacensību vēlme. Bija sajūta, ka gandrīz katrs Apes puisis savā šķūnītī ķīlēja mopēdu. Mans tēvs ar saviem draugiem šo lietu ļoti labi zināja, viņi nolēma izveidot speciālu moto trasi, kur puišiem trenēties un rīkot sacensības. Motokross „Vaidavas Kauss”, kura organizēšanā man ir bijusi iespēja un laime piedalīties jau 46 (!) gadus, ir vecākās un tradīcijām bagātākās motokrosa sacensības Baltijā (arī vienas no vecākajām Eiropā). Tik ilgas un dziļas tradīcijas parasti atstāj kādu tikai šīm sacensībām raksturīgu „zīmogu”. Ceru, ka tā tas ir arī ar motokrosu „Vaidavas Kauss”, un tieši tāpēc kaut reizi vajadzētu to apmeklēt.

Kā rūdīts motokrosists nokļuva līdz riteņbraukšanas maratonu organizēšanai?

Tāpat kā skriešana, arī riteņbraukšana ir viens no treniņu veidiem, lai pēc iespējas labāk fiziski sagatavotos motokrosa slodzēm. Atšķirībā no skriešanas, kalnu riteņbraukšanas treniņi ir nedaudz piemērotāki motokrosam, jo arī tur visu laiku ir jāstūrē un jābūt līdzsvarā. Vēl tad, kad es joprojām nopietni startēju motokrosā, man un manam mehāniķiem Viesturam Kazainim ļoti patika kalnu riteņbraukšana (MTB). Mēs daudz braucām ar riteņiem, un es pilnīgi skaidri zināju, ka es kādreiz gribu sarīkot MTB maratonu Apē.

Runā, ka Stirnu buks dzimis pirtiņā, bet reāli daudz kas aizgūts no tevis organizētā MTB maratona.

Domāju, tas ir pārspīlēti apgalvots, ka Stirnu buka sākumos ir izmantoti mani padomi, kaut gan tas būtu patīkami. Vienu gan es esmu pamanījis un sapratis – arī Stirnu bukam ir izdevies izveidot lielisku un saliedētu organizatoru komandu! Lūk, to gan viņi ir no mums nošpikojuši! Es ļoti ceru, ka Stirnu buks kaut kad atgriezīsies Kornetu apkārtnē.

Stirnu buka pirmsākumos bija tāds pasākums, kur velobraucēji sacentās ar taku skrējējiem. Kā tas bija?

Tas bija 2015. gadā un šīs sacensībās saucās „Volkswagen Kauss”. Jā, galvenajā vērtējumā cīnījās tie sportisti, kas ieguva noteiktu skaitu ieskaites gan Vivus.lv MTB maratonā, gan Stirnu bukā. Tas bija liels izaicinājums daudziem sportistiem, interese un intriga saglabājās visas sezonas garumā. Manuprāt, tās bija vienas no interesantākajām sacensībām, kur varēja noskaidrot „universālākos” sportistus.

Vai taku skrējējs ir arī riteņbraucējs?

Taku skrējējs var būt riteņbraucējs, un riteņbraucējs var būt taku skrējējs! Šie sporta veidi var papildināt viens otru.

Vai MTB maratoniem ir nākotne?

Jā, noteikti! MTB maratons ir viens no interesantākajiem, pieejamākajiem, drošākajiem riteņbraukšanas veidiem. Ņemot vērā to, cik ļoti skaista un kalnu riteņbraukšanai piemērota ir Latvijas daba, MTB maratons pastāvēs vēl ilgi.

Tu esi piedalījies vairākos Stirnu buka posmos. Kuru posmu nožēlo, ka nepiedalījies?

Esmu piedalījies, manuprāt, labākajos Stirnu buka posmos: Kornetos, Līgatnē, Talsos, Šlokenbekā, Tērvetē. Ļoti žēl, ka šogad nevarēju piedalīties Alūksnes posmā. Tajā laikā citā Latvijas novadā mēs organizējām Vivus.lv MTB maratonu.