Stirnu buka ciltstēvs
Žurnāls: 05 | Šlokenbekas Stirnu buks 2018 Augusts
Teksts: stirnubuks.lv
Stirnu buku nevar uztaisīt viens cilvēks, bet Rimants Liepiņš to dara. Visai pārējai komandai ir arī citi pienākumi – strādā algotu darbu, ir citas aktivitātes, kur iesaistās, bet viņš ir 100% Stirnu buks. No rīta mostās ar domām par buku, pa dienu visi organizatoriskie darbi mežā, domēs un pārvaldēs. Kā arī noteikti arī aizmieg savā Ķesterciema mājā ar Stirnu buku prātā. Un sirdī.
Kad nebūs jāorganizē Stirnu buks, ko Tu gribētu izdarīt tādu, ko vēl nekad neesi darījis?
Visticamāk, es dotos treilā – kāptu lielākā vai mazākā kalnā! Sen neesmu gājis, bet vislabāk jūtos daudzdienu pārgājienos ar mērķi, kaut kur uzrāpties!
Kur un kā esi ticis pie sava Stirnu buka dream team? Visi tik dažādi, katrs no savas nozares, bet visiem vienojošais – radīt izcilu pasākumu!
Esmu par šo domājis! Mums patiešām ir lieliska komanda, izšķīlusies no pavisam nelielas Engures sportam draugu šūniņas Ķesterciema pirts pasākumā, laikā gaitā transformējoties un izaugot par nopietnu kolektīvu, kas spēj un ir iemācījies noorganizēt ne tikai nelielu skrējientusiņu draugiem. Komandas pamatkodols palicis nemainīgs, bet tās kopējās aprises pat grūti ir iezīmēt, mūsu ir ļoti, ļoti daudz, esmu mēģinājis saskaitīt – neizdodas! Bez tiem, kas pie Buka strādā regulāri, mums ir liels pulks palīgu, kas palīdz sākot ar ar trašu izvēli, uzmeklēšanu, tīrīšanas darbiem, visbeidzot – ar brīvpprātīgo palīgu čaklajām rokām sacensību dienā!
Interesantākais, ka katrs no viņiem ir uzradies īstajā brīdī un īstajā laikā, un tas, man šķiet, ir pats burvīgākais Stirnu bukā – mums ir dota iespēja iepazīties, sadraudzēties ar fantastiskiem, līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kurus citādi mēs nemaz nebūtu iepazinuši! Būtu vien turpinājis ar savu draugu Šoko sēdēt Ķesterciema pirtiņā, bet, kas Tev deva – zvana Artis Ločmelis no Burkānciema un tramda, kad dosimies Gaiziņkalna virzienā, mums tur pāris cilpas vēl nav līdz galam nokārtotas! Arī Līgatnē Armands gaida, būšot kāds jauns pārsteigums Bukiem jāizdomā!
Kur un kādos apstākļos tev ienāca prātā Stirnu buka rašanās?
Stirnu buks dzima kaut kur pa vidu – starp regulāriem ik nedēļas treniņiem Āžu kalnā un nedēļas nogales pirts rituālu! Šobrīd esmu pazaudējis abus, tas nav labi, ir jāatgriežas «pie saknēm»! Stirnu buks dzima viegli, grūtāk paliek šobrīd, jo, augot dalībnieku apjomam, aug buciņam radziņi, vēlmes, vajadzības un spēles laukums! Bet mēs nesūdzamies, jo paliek aizvien interesantāk!
Vai ir iespēja ka Stirnu buks būs kaut kur Ķemeru nacionālā parka apkārtnē?
Hmmm… Iespēja ir vienmēr! Mēs ar prieku lecam skaistās un ainaviski dažādās vietās! Diemžēl, ne visur to drīkst darīt legāli, pat, ja motobraucēji izveidojuši mežā nelegālu moto trasi! Ik trasi skaņojam ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, tur, kur ir liegumi – un ainaviski skaistās vietās tādu netrūkst – dabai pāri nedarām, un savu dažu labu iedomāto sapņu taku esam spiesti upurēt!
Ko ieteiktu darīt tiem vecajiem Stirnu buka faniem, kuri bēdīgi, ka šais laikos Stirnu bukā “par daudz tautas un liela burzma”?
Dodieties uz “Meža taku skrējieni” organizētajiem pasākumiem, tie joprojām ir mazi un intīmi! “Laukinis Trail” seriāls Lietuvā nav slikta alternatīva! Bet labām lietām ir tendence pieaugt – tas nav ne labi, ne slikti! Protams, arī man mūzikas festivāls “Positivus” vislabāk patika pašos tā pirmsākumos! Toties, lai izdzīvotu mazais, ekskluzīvais, vai pats esi gatavs piemaksāt ekskluzivitātes cenu?
Vai jūs varētu organizēt bezmaksas treniņus meža skriešanā nedēļas nogalēs kaut kur Pierīgā ar dažām iezīmētām distanču takām?
Nē, nevarētu! Sezonas laikā mēs knapi paspējam tikt galā ar trašu izvēli, skaņošanu, atļauju kārtošanu un citu organizatorisku jautājumu risināšanu! Treniņus organizē pietiekami daudz pašorganizētās skrējēju šūniņas, atliek vien pievienoties!
Pats personīgi pazīstu pāris Stirnu buka skrējējus, kuri ir pārgājuši uz MTB. Vai neesi plānojis paplašināt Stirnu buka popularitāti izveidojot arī MTB klasi. Trašu izveidē ir ieguldīts liels darbs un līdzekļi, kāpēc nedot prieku izmantot to arī pedāļniekiem?
Hā! Šī savulaik bija mūsu draugu MTB Maratons organizatoru nerealizētā ideja! Protams, skrējēji skrien, MTB braucēji min, bet tādu, kas dara abus, ir relatīvi maz! Turklāt, skrējējiem ir priekšrocība – mēs varam pieskriet tuvāk dabas objektiem, kā velo mīļi, taciņas nereti pārklājas, tomēr Talsu paugurainē esošo Sapņu ezeru MTB braucēji diezin vai ir pamanījuši! MTB diezin vai iebrauks Karostas vai Līgatnes pazemes bunkuros, izbrauks Ziemeļu molu. Katram savs un pārklāties, diezin, vai ir jēga!
Taku velo braukšana – MTB – ir Olimpiskajās spēlēs. Kad taku skriešana būs olimpiādes programmā? Ko esi gatavs darīt, lai Stirnu buks būtu olimpiskajās spēlēs?
Olimpiskās spēles ir SOK bizness, ne mūsējais! Ja godīgi, manās acīs Olimpisko spēļu šarms lēnām dziest, lai arī pēdējos gados sacensību programma tiek papildināta ar neskaitāmiem jauniem un it kā interesantiem sporta veidiem! Un otrs – nekad un nemūžam nesapratīšu, kā Valsts dotācijas var tikt piešķirtas tādiem hobija sporta veidiem, kā zemledus makšķerēšana, kērlings vai lakross, lai kādu spēļu programmā tie netiktu iekļauti! Visu cieņu makšķerniekiem un kērlinga aktīvistiem!
Pēdējos trīs gadus pelni maizi ar Stirnu buku, bet kas tu esi bez Stirnu buka? Interesanti zināt no kāda profesijas pārstāvja dzimst visas šīs idejas.
No 1998. gada darbojos mūzikas ierakstu industrijā. Joprojām reizi gadā – Ziemassvētku laikā, organizēju populāru latviešu mūziķu un aktieru koncertturneju “Tev tuvumā” (Aija Andrejeva, Marts Kristians Kalniņš, Artūrs Skrastiņš, Andris Keišs u.c.), tā gan ir pēdējā atlikusī saikne man ar izklaides industriju! Laiki un formāti mainās, astoņdesmitgadīgs Miks Džegers no manis neiznāks!
Vai Tu kādreiz paliec uz vietas? Mierā? Ilgāk par dienu.
Bieži. Pat pārāk! Ķesterciemā pie sava datora.
Kuros brīžos Tavā galvā nāk jaunas idejas?
Jaunās idejas parādās tad, kad vecās esi sagremojis un ticis ar esošajām ķibelēm galā! Nereti skrienot, nereti – tās dzimst, sēžot pirtī ar draugiem!
Tavs sapņu skrējiens? Jau esi piepildījis, esi ieplānojis vai vēl aizvien tikai sapņo?
Novembrī, noslēdzoties, es ceru – veiksmīgai, Stirnu buka sezonai, ar draugu Signi, esmu ieplānojis apmeklēt savu sapņu zemi – Nepālu, biju tur reiz pirms padsmit gadiem, izejot Annapūrnas masīva ieleju, Himalaji viennozīmīgi rauj jumtu – šoreiz piedalīsimies tādā skrienošo tūristu pasākumā – Manaslu Trail Race, 8 dienās jāpieveic ap 170 km un 11 tūkstoši augstuma metru.
Savukārt, skrienot šī gada Lattelecom Rīgas maratonā, es pats nesaprotu, kādā transā biju, ka ļāvos sevi apmāt Dāvja Plotnieka un Dina Vecāna harizmātiskajai tarkšķēšanai trasē, jo atšķirībā no viņiem, kas skrēja savā komforta līmenī, es pat nejaudāju parunāt un ļāvos sevi pierunāt, lai piedalītos Marathon des Sables, nākamā gada aprīlī Marokā! Un šis mani pavisam nopietni biedē!
Visbeidzot, ja kalendārs un budžets atļaus, labprāt ar saviem “Engures sportam” kluba biedriem aizbrauktu uz Urāliem, TransUral 2.0 daudzdienu skrējiens, šoreiz Baškīrija vilina, pat ļoti!
Kura ir garākā distance ko esi skrējis?
Šķiet, 107 km Rīga–Valmiera! Nekad nesaki nekad, bet, lai piedod man mūsu draugs Matīss Vecvagaris, naktī uz šosejas – šis ir formāts, kas mani pārāk neuzrunā! Bet kaut kāds zināms ērmīgs kaifs bija arī šai mačā! Kas zin, labā kompānijā būtu gatavs par šo pārdomāt!
Kāds ir tavs ātrākais maratona laiks?
Visātrāk esmu skrējis 2016. gada Barselonas maratonā 3:16:26, tiesa – mērķis bija kvalificēties slavenajam Bostonas maratonam, kuru neizpildīju! 1:26 par lēnu un varbūt labi, ka tā!
Red Bull Cola?
Murgs. Murgs. Murgs. Un slikta dūša! Never ever! Izbaudīju pēc pilnas programmas Mozart100 skrējienā Austrijā. Ierasti garākos skrējienos trasē pārtieku no apelsīniem un colas, bet, ja skrien RedBull rūpnīcas tuvumā, ņem vērā, ka arī cola var būt ne tikai pliks cukurs! Nepilnus 2km pirms finiša Zalcburgā patiešām pacēlos spārnos, bēda tik, ka sandales palika pie zemes!
Kāds ir bijis Tavs sliktākais nakts murgs vai sapnis?
Man bija labs sapnis. Nesen! Vasarā guļu uz terases, ne istabā! Redzu, kā neskaitāmos TV ekrānos glīti vizualizēti tiek atrādīti on-line rezultāti, mans draugs Signis ir ļoti, ļoti pacenties! Eju tuvāk, lai labāk to visu saskatītu… Un tad – pēkšņi, griezīgi ķērcoša un skaļa, mūsu kluba biedra un mūžam aktīvā Aivara balss: “Slinkais saimniek, mosties!” Svētdienas rītā pulksten 8:00! Ghrrrr!
Kāda veida, stila vai konkrēta izpildītāja mūzika ir Tavā TOP sarakstā?
Man nav savas mūzikas atskaņošanas iekārtas, jau gadiem, kaut lēnām briestu, ka beidzot, beidzot to vajadzētu iegādāties! Līdz ar to man nav sava Top liste! Uz vecumu kaut kā tas Folks ir pieķēris, bet patīk gan Messa, gan Auļi!
Kad, kāds un kurā vietā būs nākamais tetovējums?
Nu, nezinu, nezinu! Neesmu pārliecināts, ka būs vēl kāds… Ja nu vienīgi uz ribu galiem, tur traki sāpot!
Tumšais vai gaišais?
Gaišais!
Kas sievietei viņa dēļ ir jāizdara, lai Rimants viņu noprecētu?
Sieviete ir visu izdarījusi. Tas Lempis ir tas otrs!
Trīs dēli tev ir, kā ar meitiņu peciņu lutināšanai, gribās, esi plānojis?
Esmu lepns par saviem puikām! Protams, gribētos peciņu – esmu ieplānojis kādas četras… mazmeitas! Cik tad nu vairs atlicis, ko gaidīt!