Stirnubuks.lv - Skriešanas tēlošana

Skriešanas tēlošana

Žurnāls: 12 | Piejūras Stirnu buks 2019 Augusts

Teksts: Signis Vāvere

Savā ziņā smieklīgi, bet Stirnu buku vidē jau pašsaprotami zināms, ka skries nevis 10 km krosu pa mežu, bet gan Zaķi un visi saprot, ka nevis skriesies ar zaķi, bet gan pieveiks Zaķa distanci. Lai arī aktieriem “simts gadus” nevajag vēl kaut ko papildu tēlot, viņi skrien – Zaķi, Buku un drīz arī Lūsi. Gints Andžāns ir talantīgs aktieris, Stirnu buka abonents un “tēlo stirnu buku” skrienot Stirnu bukā.

Kuru no Stirnu buka distanču dzīvniekiem tev izdotos notēlot vislabāk?

Labs jautājums. Par to nāktos spriest skatītājam, jo jebkuru no pieciem nospēlēt ticami būtu izaicinājums. Kā nekā – pietiekami atšķirīgas plastikas, dzīvesveids, raksturi, ēdienkarte. Ja tiktu dota izvēle – mēģinātu lūsi, tas, šķiet, būtu vissmalkāk jāpapēta, par pārējiem, manuprāt, zināms ir vairāk.

Skriešana taču nav tas sporta veids, kur ar tēlošanu var ko panākt?

Noteikti nē. Vai nu vari, vai nevari. Būtu jau lieliski, ja spēka nav, bet “tēlo”, ka ir un turpini “lidot” uz priekšu. “Tēlošana”, laikam, visizteiktākā un biežāk sastopama futbolā un hokejā, bet tur, kā zināms, ja ir labi un acīgi tiesneši – seko sods.

Kas aktiermākslai ir kopīgs ar skriešanu?

Paralēles vilkt, droši vien, var vairākās komponentēs: izturība – sākot no 1,5 h līdz 5 h uz skatuves; gatavošanās “treniņu” periods pirms katras izrādes – aptuveni divus mēneši vai pat vairāk, koncentrēšanās, sviedri, izaicinājums, satraukums, starts un finišs, skatītāji un atbalstītāji, īpašs apģērbs un ik pa brīdim nepieciešami ūdens pieturas punkti, jeb starpbrīži.

Aktieris un skriešana nav ierasta kombinācija. Kāpēc tu skrien?

Cik zinu, ļoti daudzi kolēģi skrien. Varbūt ne tik bieži šāda rakstura pasākumos, bet ikdienā skrien gan. Man ir tā – īsākās distancēs tā ir relaksācija un fiziskās sagatavotības uzturēšana, garajās distancēs – sevis pārbaudīšana, veselīgs dzīvesveids, “galvas iztīrīšana”, sacensību gars un pozitīvs enerģijas lādiņš.

Vēl kāds no latviešu aktieriem skrien?

Jā! No Dailes teātra dāmām, piemēram, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kristīne Nevarauska, Ērika Eglija, Dārta Daneviča, Lelde Dreimane, Ieva Florence. No kungiem – Artūrs Dīcis, Mārtiņš Počs, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Ģirts Ķesteris, Mārtiņš Upenieks. No Nacionālā teātra trasēs esmu saticis Raimondu Celmu, Uldi Anži, Arturu Krūzkopu.


Raiens Reinoldss varot noskriet maratonu pa 3:50:22. Vari?

Visu cieņu Raienam Reinoldsam! Par sevi nevaru atbildēt, jo vēl neesmu mēģinājis šo distanci. Pagaidām labākais rezultāts pusmaratonā ir 01:49:00, ja reizinām ar divi, tas būtu 03:38:00, tātad – varu! Skrējējiem, protams, ir skaidrs, ka šāda veida matemātika skriešanā nedarbojas. Kad noskriešu, tad parunāsim vēlreiz.

Kā nokļuvi līdz Stirnu bukam?

Pirms pāris gadiem nolēmu kaut ko pamainīt skriešanā, jo asfalts sāka apnikt. Uzzināju par “Stirnu buku”, pamēģināju un sapratu, ka tas ir man. Ļoti iepatikās šī sporta notikuma formāts, tas, ka posmu norises vietas mainās, skaistie Latvijas dabas skati un takas par kurām neko līdz šim nezināju. Paldies Rimantam, ka latviešiem, un ne tikai, ir šāds iemesls satikties un kopīgi pavadīt laiku.

Tu skrien Buka distanci. Kad būsi gatavs Lūsim?

Jā, šogad sāku. Kad skrēju Zaķi, domāju: kad finišā būs sajūta – eh, varētu vēl vienu aplīti – tad pāriešu uz Buku. Šī sajūta tā arī neatnāca. Vienkārši, regulāri turpinot skriet, ķermenis sāka “prasīt” pēc mazliet lielāka izaicinājuma un nākamā pakāpe ir Buks, kas ir diezgan nopietns lēciens kilometrāžā. Kad finišā jutīšu, ka bija par maz vai par īsu, sākšu gatavoties Lūsim.

Stirnu bukam jau divas reizes bija karnevāls. Kāds būtu tavs tērps nākamā karnevālā?

Diemžēl vēl nav bijis tas gods apmeklēt šo pasākumu. Ja nāktu – būtu lācis – teātrī ir ļoti meistarīgi izgatavots lāča kostīms, izskatās diezgan īsts.

Manām meitām “Viņas melo labāk” un citi latviešu seriāli ir topā. Tevi trasē atpazīst?

Prieks dzirdēt, ka viņām vairāk interesē vietējais ražojums. Atpazīst, jā, uzsauc kādu atbalsta un uzmundrinājuma frāzi, kas ļoti palīdz un ir svarīgi trasē. Bērnu atpazīšanas prieks ir patīkams, jo viņi redz, ka teātrī vai televīzijā “sastapts” personāžs arī skrien un tas, ceru, rāda viņiem labu piemēru.

Ko tu vēl gribētu noskriet?

Gribētu kādreiz izmēģināt pilno maratona distanci, lai pārbaudītu sevi un varētu atzīmēt to sportisko sasniegumu sarakstā. Kā arī, labprāt, aizbrauktu uz kādu taku skrējienu ārpus Latvijas – citā klimatā un citā reljefā. Tas varētu būt īpašs notikums, pieredze un izaicinājums. Tiekamies trasēs!

ES ESMU STIRNU BUKS 2019. #5(12)
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Juris
Dzenis, Andris Jermuts, Santa Sinka
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Īpašie paldies! Uz Ventspili Stirnu buku aizvilināja Uvis Braunfelds (Moller Auto Ventspils / Matisons Runner`s Club) nenogurdināmais kapteinis! Arī par smilšainajām takām teiksim lielu paldies Uvim un čadīgajai Danai Mačtamai, kuri nenogurstoši pavadīja Stirnu buku Kurzemes piekrastes izpētes skrējienos! Praktiskajos jautājumos Bukam palīdzīgu plecu sniedza Ventspils pašvaldības Sporta pārvaldes speciālists Kārlis Gubāts, īpašs paldies Ventspils un Ventspils novada pašvaldibām, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālajai adminstrācijai!
Stirnubuks.lv - Brīvdienas Krimuldas pusē: ko apskatīt un izbaudīt

Brīvdienas Krimuldas pusē: ko apskatīt un izbaudīt

Un, ja ceļi veduši uz šo pusi, tad pavisam noteikti jālaiž dzīvē un jālūko, ko Krimulda var piedāvāt.

Stirnubuks.lv - Vai tiešām jaunās sezonas iegādātie abonementi metami miskastē?

Vai tiešām jaunās sezonas iegādātie abonementi metami miskastē?

Lai arī neskaidrība par taku skriešanu sacensību sezonas iespējamo atklāšanu un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru ir visnotaļ pamatotas, dažas lietas taku skrējienu seriāla Stirnu buks organizatoru pulciņam tomēr vieš optimismu!

Stirnubuks.lv - Skrējiens līdz Kliņķim

Skrējiens līdz Kliņķim

Taču starp tūkstošiem lūšu, zaķu un susuru ir arī tādi īpatņi, kuri vismaz reizi dzīvē gatavi sevi šaustīt ar apnicīgu šoseju un dalīt trasi ar smacējošiem kravas auto. Viņu stāsts ir dalība labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un piepildījuma rašana, pieskaroties Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim.