Skrieniet, kustieties, trenējieties un elpojiet svaigu gaisu

Teksts: Signis Vāvere

Šis gads man ir iesācies lieliski. Skrienu trīs līdz četras reizes nedēļā, gan izbaudot Siguldas apgaismotos trotuārus dienas tumšajā laikā, gan brīvdienās dodoties Gaujmalas takās, vācot augstuma metrus un lieliskus skatus. Esmu dažas reizes aizskrējis līdz pat Līgatnei un vienu brīdi aizdomājos, ka, sasodīts, man sāk patikt skriet pa takām.

Protams, gada sākumā visi skrien kā traki, bet, redzot savu noskrietā daudzuma vēsturi divpadsmit gados, tikai daži gadi ir bijuši attāli līdzīgi un neviens ar tik daudz saskrietā. Un, protams, man to visu darot, prātā bija lieli mērķi – tikt galā ar simts kilometriem divpadsmit stundās, tikt pie jauna personiskā rekorda maratonā, nepalikt pēdējam Azoru salās. Un drusku nomest svaru.

Tagad tam visam ir pielikts punkts.

Dzirdot, kā viens pēc otra pasaules maratoni maina savus notikšanas datumus un gadus, jau tajā brīdī, kad mums vajadzēja lemt par Kolku, sapratu, ka arī visi mani plāni būs atcelti un pārcelti. Neko no visa ieplānotā nedabūšu tad, kad bija tas paredzēts.

Bet katrā sliktā lietā ir arī labais. Pie plānotās Kolkas pavasarī, jūs tiksiet pie Kolkas rudenī. Un pat, ja šis viss nebeigsies pāris nedēļās un prasīs mēnešiem – Stirnu buks nekur nepazudīs. Gluži tāpat kā man tagad būs vairāk laika satrenēties un kļūt stiprākam, tā arī jums ir iespēja doties savās takās, meklēt jaunus ceļus, izbaudīt dabas mošanos un lēkt mežā. Un tajā brīdī, kad visai Latvijas Stirnu buku ciltij būs droši sanākt kopā un visiem reizē izskriet takas, tad esiet pārliecināti, ka tas būs tā vērts.

Un līdz tam, viss ko varu jums ieteikt ir dodieties ārā. Skrieniet, kustieties, trenējieties un elpojiet svaigu gaisu. Un mežā tā visa ir tik daudz, ka pietiks visiem Stirnu bukiem un paliks pāri citiem ar. Savukārt, lai dzīve līdz tam nebūtu tikai taku skriešana vienam, publicējam visus žurnālus ērtā lasīšanas veidā mājas lapā:: https://www.stirnubuks.lv/zurnali/

#esesmustirnubuks