Septiņi Pasaules čempionāti florbolā

Žurnāls: 11 | Pilsalas Stirnu buks 2019 Jūlijs

Teksts: Signis Vāvere, Anda Sproģe-Vāvere

Skriešana ir gandrīz visu sporta veidu pamats. Un taku skriešana apvieno gan skriešanu, gan papildus izaicinājumus pauguros, gan būšanu pie dabas. Stirnu buks to visu pārvērš emocijās un īpašajā gaisotnē. Evita Knopa, Latvijas čempione florbolā, dodas mežā, lai izbaudītu to visu un nākamajos Pasaules čempionātos Latvijas izlase parādītu vēl labāku sniegumu.
Kas florbolā ir svarīgākais – ātrums, precizitāte vai komandas sadarbība?
Grūti izcelt vienu no šīm īpašībām, jo florbolā tās visas ir svarīgas. Ātri jādomā, jāpieņem lēmums, ar precīzu piespēli vai kustību, jo no Tevis pieņemtā lēmuma laukumā atkarīgas ir arī maiņas biedrenes.

Ļoti liela loma ir sadarbībai ar maiņas biedrenēm, ja izdodas atrast “pareizo ķīmiju” maiņā, tad viss notiek pats no sevis. Skaista spēle, emocijas uz soliņa, visa komanda uz viļņa, skaisti goli un uzvara komandai.

Kā izskatās florbola treniņš?
Spēlēju komandā “Rubene”, ar mājas zāli Kocēnos, kas ir pirms Valmieras. Florbola treniņš sākas ar braucienu no Rīgas, kopā ar komandas biedrenēm, ar smiekliem, sarunām par un ap florbolu. Un tad, kad botes ir aizšņorētas, tad sākas treniņa labākā daļa – visas darbojamies viena mērķa labā. Protams, viss sākas ar iesildīšanos, kam seko trenera norādījumi – kāds šodien būs treniņš, vārtsargu iesildīšana, jo florbola bumbiņa lido ļoti ātri!, tiek izrunāts, kādām niansēm pievērsīsim lielāku uzmanību. Tā var būt tehnikai, taktikai, uzbrukumam vai aizsardzībai. Protams bez sportiskā azarta treniņā neiztikt. Florbols ir tik dinamisks sporta veids, ka divi vienādi treniņi nemēdz būt. Nav rutīna, kas ir pats svarīgākais.

Ko florbolam dod taku skriešana?
Skriešana ir viens no veidiem kā uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Florbolā ir jāskrien gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Jo labāk fiziski sagatavots Tu esi, jo esi ātrāks, spēcīgāks un labāks par pretinieku. Un, ja var apvienot skriešanu un dabas baudīšanu, iepazīt skaisto Latviju, tad iegūtās emocijas ir uz visiem 100%. Tās ir neaprakstāmas sajūtas – atrasties daudzu tūkstošu skrējēju pūlī. Visi tik apņēmīgi, pārliecināti un priecīgi. Jā, un arī atsaucīgi. Skrējējiem vienmēr būs par ko parunāt un ar interesi.

Kā Tu nokļuvi sportā?
Sportā esmu jau no mazotnes, visa mana ģimene ir sportiska. Tētis un mamma brauca autosportā, kam loģiski sekoja, ka vecākais brālis to turpināja… es sāku ar vieglatlētiku, kas ir pamatu pamats jebkuram sporta veidam. Patika un padevās skriešanas disciplīnas virs 800 m, tad skolā, protams, visas sporta spēles, kad arī sapratu, ka man ļoti patīk komandas sporta veidi. Vidusskolā mana klasesbiedrene piedāvāja vai negribu spēlēt florbolu? Hmm.. kāpēc gan nē, un jau pēc pāris dienām bija mans pirmais florbola treniņš Lielvārdes sporta skolā. Pēc nedēļas jau komandas “Triāls” sastāvā spēlēju Latvijas čempionātā, kā pirmās maiņas kreisais uzbrucējs. Tā sākās man florbola karjera.

Tu esi no Carnikavas, bet Piekrastes Stirnu bukā nepiedalījies, kāpēc?
Kad uzzināju, ka šogad Stirnu buka pirmais posms būs Carnikavā, ļoti nopriecājos, ka visiem būs iespēja redzēt, cik Carnikavā ir skaista daba, ka var skriet ar skatu, redzēt meža ezerus, jūru un skaistos priežu mežus, un tevī ir tā drošības sajūta, ka katra taka pazīstama un zināma. Diemžēl šis posms sakrita ar Latvijas čempionāta virslīgas sieviešu pusfināla spēli florbolā, pat vienā laikā. Lai cik mīļa man ir skriešana, florbols tomēr ir un paliek sporta veids nr.1, kuram tad arī nereti tiek pakārtots viss.

Šogad kļuvi par Latvijas čempioni. Kāda ir Tava loma komandā?
Jā, šogad kļuvām par čempionēm. Rubenes komandas sastāvā šis man bija astotais čempiones tituls. Lielisks sasniegums, lieliskā komandā. Esmu uzbrucēja un tur jūtos visērtāk, gadās arī tā, ka ir nepieciešamība “aizlāpīt kādu robu”, tad spēlēju arī aizsardzībā. Mēs esam komanda ar lielo burtu, tāpēc pašsaprotami ka jāspēlē tur, kur konkrētajā brīdī vajag. Savukārt priekš manis kā sportistes tas ir izcili, ka vari būt daudzpusīgs. Esmu vairāk piespēļu devēja, katrā sezonā statistikas ailē tas arī parādās. Šosezon gan vārtu guvumu ir mazliet vairāk nekā piespēļu – vārti 19, bet piespēles 16, kopā 35 punkti, kas dod 12. rezultatīvāko vietu spēlētāju sarakstā Latvijā.

Tu es arī pārstāvējusi Latvijas sieviešu izlasi. Kā Latvija izskatās florbola pasaulē?
Jā, Latvijas izlasē esmu no 2005. gada. Pirmais Pasaules čempionāts bija Singapūrā.

Kopā esmu piedalījusies septiņos Pasaules čempionātos! Esam Top sešiniekā pasaulē. Augstākā vieta, kuru esam izcīnījušas ir 4. vieta pasaulē! Likumsakarīgi, bet visbiežāk esam bijušas 5. vietā. Uzreiz aiz visām Top valstīm – Zviedrija, Somija, Šveice un Čehija.

Šobrīd tā situācija Pasaulē ir tāda, ka vadošās komandas ir praktiski neiespējami pārspēt. Ļoti liela plaisa ir starp pirmo un otro četrinieku. Pasaules čempionāts ir reizi divos gados, līdz ar to reti sanāk spēlēt ar augsta līmeņa komandām, lai iegūtu lielāku pieredzi.

Tu spēlē Latvijā, ikdienā ej uz darbu, vakarā treniņš, pēc tam laiks ģimenei. Tev liekas ka līmenis ir diezgan labs, ka tavi sportiskie sasniegumi ir labi. Ar sportu tu nokļūsti ārpus Latvijas uz Eiropas kausiem, Pasaules čempionātiem, bet tur tu nokļūsti citā florbola vidē un saproti, ka ļoti daudz jātrenējas, lai sasniegtu tādu līmeni, kāds valda pasaulē.

Tas ir iemesls, kāpēc vadošās Latvijas izlases spēlētājas ir devušās uz Šveici, Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, attīstīt savu florbola karjeru, kas dod cerības, ka turpmāk Latvija varētu cīnīties par TOP 5.

Daudz pie tā jāstrādā un jāmaina sagatavošanās cikls, daudz kvalitatīvāks un atbildīgāks.

Vai citi florbolisti piedalās skriešanas sacensībās?
Florbolisti ir super pozitīva un sportiska saime. Florbola sezona ir no rudens līdz pavasarim, brīvajā laikā florbolisti mājās nesēž, visi paralēli nodarbojas ar citiem sporta veidiem, par ko liels prieks. Citam tie ir citi komandu sporta veidi. Ir meitenes, kas pēc florbola pievērsušās kārtīgai skriešanai. Skrien maratonus, skrien dažādas īsās distances, un pat piedalās skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera! Arī pagājušās sezonas čempione Lūša distancē Laura Čakle ir spēlējusi florbolu. Runājot par Stirnu buku, Zaķa distanci skrien daudzi florbolisti, no Rubenes komandas šogad esam četras meitenes, un arī mūsu superīgākais treneris Jānis Dainis, kurš ne tikai pats skrien, bet arī uz katru posmu atved ap 50 Rubenes jaunos florbolistus. Tā vairs nav tikai sirdslieta, tā ir kļuvusi par dzīves sastāvdaļu. Tās ir emocijas, kuras var gūt tikai sportā, tādas par naudu nenopirksi.

Cik daudz tiek noskriets vienā florbola spēlē?
Šogad, pateicoties sadarbībai ar EchoSports, Kocēnu sporta zālē, katrā mājas spēlē ir iespēja novērot katra spēlētāja kustību datus, kurā atspoguļo pavadīto laiku laukumā, veikto distanci, vidējo ātrumu utt.

Tas dod trenerim redzējumu, cik katrs spēlētājs ir lietderīgs, kādu pienesumu dod komandai.

Vidējais ātrums virslīgas spēlē mūsu komandā ir uz 8,5 km/h. Noskrieto kilometru skaits atkarīgs no spēles un maiņu skaita. Ja izspēlē trijās maiņās un bez pagarinājumiem, tad tie ir no 3-4 km, 2 maiņu spēlēs pat līdz 6-7 km. Vidējais noskrietais km skaits spēlē varētu būt apmēram 4,5-5 km. Vāveres distance katrā spēlē.

Stirnu bukā tu skrien Zaķa distanci. Stirnu buks vai Lūsis nav plānā?
Jā, ikdienā pēc darba mans krosiņš arī ir 10 km, tāpēc tā ir mana mīļākā distance.

Dienā viena stunda treniņiem atrodas vienmēr, nākošajām distancēm jau jātrenējas vairāk un ilgāk. Aizvien vairāk gan sāku domāt par Stirnu buka distanci, kas liek domāt, ka nākotnē skriešu kaut ko vairāk par Zaķi. Hmm.. tikko iešāvās prātā ideja par to, ka vajadzētu visu distanču medaļu komplektu. Tā, ka viss ir iespējams, iespējams, jau pavisam drīz izmēģināšu arī visas pārējās Stirnu buka distances.

Kāpēc tavi bērni piedalās Stirnu bukā?
Mēs abi ar vīru esam sportisti, mūsu ikdiena sastāv no sporta aktivitātēm, un tas ir pilnīgi pašsaprotams, ka bērni ir copy-paste vecākiem. Piedalāmies gan skriešanas, gan riteņbraukšanas sacensībās!

Nav nepieciešams piespiest pašiem sevi motivēt sportot, tas viss notiek organiski, un bērni jau tagad nereti jautā – kad iesim skriet krosiņu?
Mans četrgadnieks zina, ka sportošana nostiprina sirsniņu, stiprina kaulus, tā veidojas muskuļi un var izvairīties no slimošanas, mēs esam piemērs it visā viņiem. Stirnu buka trases bērniem ir perfekts veids, kā mācīt bērniem sadalīt savus spēkus visas disciplīnas garumā, kā ir skriet pa mežu, cik viegli vai grūti uzskriet kalnā vai noskriet no tā lejā. Pie reizes paskatīties pa labi vai kreisi un ieraudzīt skaisto Latvijas dabu. Kā meita saka, šis ir mans laimīgais rīts, jo braucam uz stirnu buku! Laime pilnīga! Nākotnē bērni Susuru nomainīs uz Vāveri.