Zvārtes ieža Stirnu buks Ērgļu stacijas Stirnu buks Milzkalna Stirnu buks Abavas senlejas Stirnu buks
Stirnubuks.lv - Saulrieta skrējiens Mērnieku laiku takās pie ASV čempiona

Saulrieta skrējiens Mērnieku laiku takās pie ASV čempiona

Žurnāls: 02 | Zilo kalnu Stirnu buks 2018 Maijs

Teksts: Kristaps Zaļkalns | Foto: PERSONISKAIS ARHĪVS

Bām! Stirnu buka 3. posms gleznainajā Piebalgas pusē pirmo reizi ainaviskā taku skrējienu seriāla vēsturē risināsies saulrietā. Sirdi plosošā vasaras saulrietā, kas uz ziedošo un saulgriežu raksturīgajām smaržām pārpilno pļavu fona inteliģentā aurā vedīs pa Mērnieku laiku paugurainajām takām! Turklāt, sacensību dalībniekus pie sevis uzņems patiesi leģendārais Vanagkalna saimnieks Raimonds Dombrovskis.

PA LATVIJAS INTELIĢENCES PĒDĀM

Sacensību centrs būs Vanagkalnā, finišs – ap saulrieta laiku. Savukārt sprinta etaps vedīs augšup pa nāvīgi skaistajām debesu pļavām. „Ja tu neesi te bijis, tev ir jābrauc!” Vanagkalna saimnieks Raimonds aicina izbaudīt skaistu vasaras vakaru ar krāsu spēlēm pie dabas krūts. „Te nebūs izteiktu taku pa mežiem, bet mēs izpļausim pļavās ceļus, kas pāriet takās, no kurām varēs vērot skaistas saulrieta panorāmas, jo skrējieni notiks vakarā,” intriģējoši turpina Raimonds. „Te Latviju varēs redzēt. Ir jāsaprot, ka šeit ir bijuši Mērnieku laiki – tu reāli skriesi un redzēsi sētas, drupas, pakalnus, kur reāli notika Mērnieku laiki. Trasē parādīsies reāli Mērnieku laiku tēli un būs citi jauninājumi, kādus Stirnu buki vēl nebūs pieredzējuši. Vēsturiski šeit ir tāds Latvijas inteliģences avots – šī ir pirmā vieta, kuru atbrīvoja no dzimtbūšanas: no šejienes nāk brāļi Kaudzītes, Emīls Dārziņš, Kārlis Skalbe un daudzi, daudzi slaveni latvieši. Šeit varēs uztvert tādu inteliģentu auru,” gaidāmo atmosfēru ieskicē Raimonds.

„Varēs lasīt un redzēt daudzas pļavu puķes – gan aizliegtās, gan neaizliegtās, jo pļavas nebūs vēl nopļautas,” ar sev raksturīgu humoru piebilst saimnieks.

FRĪKS, PATRIOTS, CEĻOTĀJS, SĪKSTULIS, SAJŪTU INŽENIERIS…

!vairin_¦ja_RAIMOND[1]_fmt

Šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kas raksturo Raimondu Dombrovski. Ar patiesu sirsnību un fanātismu Vanagkalnā viņš ir izveidojis Latvijā lielāko distanču slēpošanas trašu maršrutu tīklu, kas par simbolisku samaksu vai ziedojumiem cauru ziemu ir pieejams ikvienam veselīga dzīvesveida draugam. „Aktīva atpūta Vanagkalnā nozīmē cienīt dabu, iedziļināties klusumā, satikt sev tuvus un mīļus cilvēkus, cilvēkus ar līdzīgām interesēm, klausīties mūziku un sapņot par skaistu nākotni!” norāda Raimonds.

Bet citi brauc uz Vanagkalnu, lai vienkārši satiktu Raimondu un baudītu sarunas ar aizrautīgo piedzīvojumu meklētāju.

AR SAUKLI: „LATVIJA 92. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS”

RaimondsDombrovskis_La_fmt

Raimonds ir septiņkārtējs (!) ASV čempions biatlonā. Viņš ir arī 1988. gada Kalgari olimpisko spēļu dalībnieks – gan diemžēl līdz brīdim, kad spēļu priekšvakarā plīsa aklā zarna, padarot Dombrovski no potenciālā līdera par rezervistu. Tieši šis pavērsiens kļuva par galveno urdītājspēku, kas vēlāk tā paša gada vasarā lika viņam atstāt aiz muguras paredzamo ikdienu, kāpt uz rolleriem un doties trakajā ceļā – 4200 jūdzes pāri visai Ziemeļamerikai. Un darīt to ar laikmetam utopiski drosmīgu, taču gaišredzīgu saukli, kas uzkrāsots uz pavadošā busiņa sāniem: “Latvija 92. gada olimpiskajās spēlēs”!

A TO B ROLLERSKI

13_fmt

Pēdējā laikā Raimonds kļuvis plašāk pazīstams ar filmu Neiespējamais ir iespējams jeb A to B Rollerski, kas patlaban tiek demonstrēta uz lielajiem ekrāniem un nesen publiskota Shortcut filmu nomā, ilustrējot pieminēto viņa slēpojumu pāri visai Ziemeļamerikai.

Citiem vārdiem, tas ir stāsts par latviešu sportistu, dēkaini un aizrautīgu piedzīvojumu meklētāju – Raimondu, kurš 1988. gadā veica vairāk nekā 6700 km garu ceļu no Kanādas (Arctic, Inuvik) līdz Meksikai (Baja) 90 dienās. Filma ir iedvesmojošs stāsts par cilvēku, kas veic ļoti garu un smagu ceļu, lai atrastu sevi.

45 DIENAS SLĒPJAS LAIVĀ UZ UPES. LATVIJĀ.

Raimis  prezident 2_fmt

Rodas jautājums, kā Raimonds nokļuva Amerikā? Te nedaudz jāatgriež atpakaļ laika rats.

Padomju laikā Raimonds kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV, kur viņš pavadīja ievērojamu dzīves posmu. Septiņpadsmitgadīgie vienaudži viņu apskauda, bet pats Raimonds par došanos uz Ameriku nebija sajūsmā – tā bija viņa mātes uzspiestā izvēle.

Amerikā Raimonds bija nokļuvis brīvajā pasaulē, sapņu zemē, kur skanēja rokmūzika un džinsu bikses varēja nopirkt uz katra stūra.

Bet pirms tam Raimonds pārdzīvoja savu pirmo šoka terapiju. Pirms izceļošanas ar viņu strādāja KGB aģenti, mēģinot piespiest liecināt pret vecākiem un vēl citādi sadarboties. Pēc atteikuma viņu Rīgas centrā uz ielas it kā nejauši trīs reizes piekāva… Pēdējās 45 dienas padomju Latvijā Raimonds pavadīja laivā uz upes. Lai neviens viņu nevarētu atrast. Pēc tam pēkšņi viņam vairs nebija ne iemīļotā Gaiziņa, kur slēpot, ne valodas, ne draugu.

Kopš agras bērnības Raimonda kaislība ir laivošana. No laivas viņš vienmēr varēja izkāpt krastā. Pats izvēlēties, kad un kur to darīt, un vienmēr sastapt kādu paziņu, kam pajautāt nezināmo. ASV pēkšņi apkārt nebija neviena, tikai Bruklinas mūru džungļi, kuros kāds ierēdnis vai labdarības organizācijas aktīvists pēc sava prāta noteica, ko tev tagad būs darīt…

INOVĀCIJA VELOSPORTA NOZARĒ

Dzīve ar laiku visu salika pa plauktiņiem. Raimonds ASV satika latviešu meiteni, nodibināja šūšanas uzņēmumu, kurā, starp citu, ieviesa radikālu inovāciju riteņbraukšanā. Tieši viņš nāca klajā ar drosmīgu ierosinājumu, izvietot reklāmas uz velobikšu aizmugurējās daļas un vienlaikus, lai realizētu ideju, ieviešot jaunu šūšanas tehniku, būtiski mainot velosporta nozares marketingu. „Žēl, ka šo nepatentēju,” atzīst Raimonds.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš faktiski pie pirmās izdevības atgriezās dzimtenē un pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Vēlāk liktenis Raimondu aizveda uz Jaunpiebalgu, kur viņš, kā pats saka, par sviestmaizi iegādājās zemi. Un piepildīja sapni par savu distanču slēpošanas trasi – 2 metrus no mājām.

VIENATNĒ AR LAIVU PA ZIEMEĻU LEDUS OKEĀNU

RD_w_Bridget_Bolle_fla_fmt

Jā, savas trakākās lietas viņš sastrādājis vienatnē – piemēram, laivu brauciens Ziemeļu ledus okeānā. „Tas bija, kā braukt pa kapsētu, nomirt varēja divas reizes dienā. Visapkārt lāči, vaļi, paisumi un bēgumi. Vietējie domāja, ka esmu idiots, un pat nenāca klāt – lai neparauju līdzi nāvē. Toreiz nesapratu, bet tagad gan.” Tā viņš pats. Stāstu Raimondam ir ļoti daudz.

Viņš ir arī pazīstams laivošanas ekspedīciju vadītājs. Iespējams, daudzi atminas savulaik televīzijā demonstrēto seriālu par vairāk nekā 40 dienu garo ekspedīciju Ziemeļamerikā pa Jukonas upi vienā blicē kopā ar Māri Olti vai ir redzējuši dokumentālo filmu „Stikine ledus slazdā” (Stuck in Stikine).

Tiekamies 9. jūnijā Vanagkalnā. Būs skaisti un aizraujoši! Vairāk Jums pastāstīs pats Raimonds.

#esesmustirnubuks Nr.2.
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Linda Beldava, Rimants Liepiņš
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis, Roberts Ivanāns
Korektore: Kristīne Kārkliņa
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Žurnālā izmantoti VisitOgre.lv informatīvie materiāli!
Īpašs paldies Dabas parka "Ogres Zilie kalni" taku ekspertiem Jānim Gailim un Robertam Ivzānam! Un, protams, arī atsaucīgajām Ogres novada pašvaldības meitenēm - Ievai Švēdei un Dzirkstītei Žindigai!
Stirnubuks.lv - Vāverkunga Vilkaču meža IZAICINĀJUMS!

Vāverkunga Vilkaču meža IZAICINĀJUMS!

Lai finišētu Vilkaču maratonā, katrs no trīspadsmit apļiem ir jāspēj pieveik druksu vairāk kā pusstundā. Dodies uz Vilkaču mežu jau tagad un pārbaudi vai to vari!

Stirnubuks.lv - Latvijas taku skriešanas vēsture ar Siguldas kalnu maratonu

Latvijas taku skriešanas vēsture ar Siguldas kalnu maratonu

Skriešana dabā ir tik vienkārša un pašsaprotama, ka varam uzskatīt, ka tā bijusi vienmēr. Nedaudz sarežģītāk ir tad, ja sākam pētīt organizētu skrējienu vēsturi.

Stirnubuks.lv - Skrienošie dakterīši – Stirnu buki

Skrienošie dakterīši – Stirnu buki

Dažkārt vienu un to pašu Stirnu buku ir grūti tā uzreiz atpazīt ārpus meža, ārpus trasēm, kad katrs no viņiem dara savu ikdienas darbu, ir tērpušies lietišķos kostīmos, uzvalkos vai citās īpašās “darba formās”.