Ronimoiss – labākais no mūsējiem Pasaules kausā

Žurnāls: 01 | Tērvetes meža Stirnu buks 2018 Aprīlis

Teksts: Matīss Vecvagaris | Foto: No personiskā arhīva

Teju visu Latvijas izlasi esam redzējuši uz Stirnu buka pjedstāla, taču komandā netrūkst arī citu vietējo skrējienu uzvarētāju un laureātu. Pasaules līmenī sevi vislabāk līdz šim parādījis no Alūksnes nākušais Andris Ronimoiss.

Skrējēja karjera ir aptuveni par pusvasaru garāka nekā Stirnu buka vēsture, taču ne mazāk raiba, jo 2014.gadā jaunais censonis paspēja izmēģināt laimi gan manēžā, gan stadionā, gan šosejas skrējienos, gan iepazīt pašmāju garākos taku skrējienus. SKM 5.vietai rezultātu tabulās pēc gada sekoja finišs vienu pozīciju zemāk, ko tā arī līdz šim nav sanācis vaļas uzlabot. Debijas pusmaratonu Polijā Ronimoiss noskrēja ātrāk par 80 minūtēm. Jau tad bija skaidrs, ka tas ir tikai sākums un nepilnos sešos gados treniņos un sacensībās noskrietas vairāk nekā 1800 stundas.

2015.gadā, kad Latvijas taku skrējēji sāka iepazīt pasaules čempionāta trases, Andris Ronimoiss sāka iepazīt uzvaras garšu un triumfēja Cēsu Eco Trail (CET), kur uzvarēs arī vēl pēc gada. Stirnu buks savā otrajā gadā izauga par piecu posmu seriālu, kur savu otro skriešanas sezonu Andris Ronimoiss atzīmēja ar trim pjedestāliem. Jau otrajā skriešanas sezonā būts arī starp TOP10 Skrien Latvija ceturtdaļmaratonos un pagaršots taku skrējiens ārzemēs. Norvēģijas 80 km latvietis palika uzreiz aiz labāko trijnieka, taču tā nebūt nebūs pēdējā reize 4.vietā ārvalstu sacīkstēs.

2016.gadā piedzīvota debija Latvijas taku skriešanas izlasē, un Portugālē aizvadītajā pasaules čempionātā 85 kilometru trasē ar 78.vietu palīdzēja komandai izcīnīt 18.vietu. Trešā sacensību sezona bija pagrieziena punkts, jo Andris Ronimoiss izcīnīja ne tikai otro uzvaru CET, bet arī pārliecinoši triumfēja taku skrējienā Zilonis Tumsā (ZT) un pirmo reizi kāpa uz pjedestāla arī ārzemēs, jo ASV Jūtas štatā izcīnīja 3.vietu 50 jūdžu taku skrējienā. Šis bija gads, kurā Latvijas skrējējs pirmoreizi pārbaudīja savas spējas arī pasaules kausa posmā, startējot Kanāriju 125 kilometru trasē ar 6800 augstummetru summu, kas bija vairāk nekā iepriekšējā gadā kopā. Tik piesātinātā sacensību sezonā atrasts laiks arī pieciem startiem Stirnu buka posmos un sezonas kopvērtējumā iegūta 5.vieta. Rīgas un Viļņas maratonos palīdzēts citiem ar tempa turēšanu uz trim stundām, Aizkrauklē noskriets pusmaratons 76 minūtēs un pirmo reizi skrieti asfalta maratona 42,195 kilometri uz rezultātu un atjaunotajā Ventspils maratonā finišēts pēc 2 stundām, 44 minūtēm un 32 sekundēm. Tajā pašā mēnesī pamēģināts arī kalnu maratons Monblāna pakājē.

2017.gadā Andris Ronimoiss atzīmējās ar sešiem startiem pasaules līmeņa sacensībās. Izņemot dalību nosacīti īsajā pasaules čempionātā (PČ), visi pārējie bija vismaz 100 kilometru gari PK posmi, kuros vienmēr nopelnīti vairāk par 800 ITRA punktiem, trīsreiz ierindojoties TOP10 un PK sezonu noslēdzot 29.pozīcijā. PČ neparocīgajā distancē labākais latvietis izcīnīja 38.vietu, palīdzot komandai iegūt 12.vietu nacionālajā vērtējumā, kas ir iepriekš nebijis sasniegums. Par komandu netika aizmirsts arī Stirnu buka sešos posmos, jo palīdzēts RIEKSTI komandai uzvarēt visus niknākos konkurentus cīņā par 2017.gada labāko taku skriešanas komandu Latvijā. Ceļā uz to izcīnīta 2.vieta Lūša sezonas kopvērtējumā. Saspringtā sacensību kalendāra dēļ nācās atteikties no starta seriālā Skrien Latvija un garākajos pašmāju taku skrējienos, taču pie izdevības tika uzvarēts gan Valkas Neiespējamā skrējiena 50 kilometru distancē, gan CET 23 kilometru satelītā, kā arī uzvarēts Noskrien Ziemu posmā. Lai arī visa uzmanība tiek veltīta taku skriešanai un asfalta specifiskie treniņi palikuši otrajā plānā, ceturtās skriešanas sezonas retie starti bijuši žilbinoši – 10 kilometru Rozentāla skriešanas svētkos Saldū aiz muguras palika vairāki favorīti un trešā vieta izcīnīta nepilnās 33 minūtēs. Teju katrs šosejas skrējējs kārotu pusmaratonu noskriet 70 minūtēs, Andris Ronimoiss to gandrīz izdarīja savā vienīgajā sezonas startā Jelgavā, paliekot uzreiz aiz godalgoto trijnieka. Bet klasiskajā Rīgas maratonā tikai pēdējos kilometros garām tika palaistas ātrākās Ziemeļāfrikas dāmas un finišēts 2 stundās, 34 minūtēs un 12 sekundēs.

2017.gads iegāja vēsturē ar dalību arī Latvijā notiekošajā PČ rogainingā, kur Andris Ronimoiss pielika punktu (vai treknu komatu) šim sporta veidam, kurā debitēja tālajā 2012.gadā, kad izmēģināti spēki arī piedzīvojumu sacensībās xRace, kur startēts līdz pat aizpērnajam gadam un 14 sacensībās piecu sezonu laikā reiz pat tikts līdz otrajai vietai Tautas klases ieskaitē. Rogainingos Andra Ronimoisa sekmes bija daudz spožākas – jau savās astotajās sacensībās – Vaidavas 6 stundu rogainingā 2014.gada novembrī tikai izcīnīta pirmā uzvara, kur viena no panākumu atslēgām bija prasmīgs komandas biedrs Zigmunds Bībers. Nākamajos gados sekoja vēl virkne uzvaru, taču ar augsta līmeņa taku skriešanu grūti savienojamajā sporta veidā noslēdzošais starts vainagojās ar PČ sudraba medaļu pērnvasar Rāznas pusē.

640, 676, 741 un 823 ir gluži kā ģeometriskās progresijas skaitļi, kas pēdējos četros gados raksturo Andra Ronimoisa izaugsmi ITRA reitingu tabulās. Andris Ronimoiss ir vienīgais Latvijas taku skrējējs ar reitingu virs 800 ITRA snieguma indeksa.

2018.gads sākts ar pamatīgiem treniņiem Latvijas ziemā, rūpīgi izstrādātu sezonas sacensību plānu un pirmajiem startiem ārvalstīs. Februāra beigās neveiksmīgs izrādījās trešais starts Kanāriju salās, kur pērn izcīnīti 842 ITRA reitinga punkti un gūta augstā 11.vieta. Martā izcīnīta 4.vieta dubļainajā un aukstajā Parīzes Eco Trail, savukārt aprīlī ar Stirnu buku tiek atklāta Latvijas taku skriešanas sacensību sezona. Par tālākajiem plāniem piektajā sezonā vaicājām pašam skrējējam.

Esi viens no uzvaras kaldinātājiem RIEKSTI komandā, kā vērtē šī gada izredzes nosargāt titulu, ko ieguvāt pērn Karostā?

Komandas mērķis arī šajā sezonā ir uzvarēt kopvērtējumā. Mūsu lielākais spēks ir komandas saliedētība un stabilitāte. Bez šiem atribūtiem, sezonas kopvērtējumā ir grūti uzvarēt un domāju, ka arī šajā sezonā mēs esam favorīti.

Kādi ir individuālie plāni šī gada Stirnu buka sezonā?

Skriešu Zaķa distanci. Vienīgais mērķis ir palīdzēt komandai, bet kopumā Stirnu buki paredzēti kā ātrie treniņi.

Kuri būs Tavi galveni šīs sezonas starti? Kādi ir galvenie mērķi?

Galvenie starti ir ārzemju sacensības. Šajā gadā vēlos labi nostartēt Madeira Island Ultra Trail aprīļa beigās, Pasaules čempionātā maijā un CCC skrējienā Monblāna pakājē augusta beigās. Labs sniegums neskādēs arī Rīga – Valmiera skrējienā, kur gribētos labot trases rekordu.

Piedalies arī Latvijas taku skriešanas izlases komplektēšanā, kā vērtē mūsu izredzes 12.maijā Spānijas kalnu takās?

Domāju, ka ar katru gadu braucam arvien spēcīgākā sastāvā un kļūstam konkurētspējīgāki. Žēl, ka šogad vīriešu komandā nebūs Andreja Jesko un dāmu komandā nebūs Lauras Čakles un Iritas Puķītes. Pat ar šiem iztrūkumiem, uzskatu, ka abas izlases būs spēcīgākas kā pirms gada, un īpaši lielas cerības lieku uz sieviešu izlases izaugsmi.

Pastāsti par savu veiksmīgāko skrējienu!

Negribas izcelt nevienu no startiem. Par veiksmīgiem startiem uzskatu tos, kuros arī beigu daļā spēju būt augstā līmenī. Tā ir laba sajūta, kad pēc simtā kilometra joprojām vari skriet ātrā tempā, kamēr skrējēji apkārt jau sāk pamatīgi buksēt. Ne vienmēr tas sanāk, bet kopumā uzskatu to par vienu no saviem lielākajiem trumpjiem.

Tavs novēlējums Stirnu bukiem!

Izbaudiet katru minūti gan trasē, gan ārpus tās! Atceraties, ka mūzikas klausīšanās taku skrējienā ir bīstama nodarbe sev un citiem! 11398.jpg

VIZĪTKARTE

ANDRIS RONIMOISS

Taku skrējieni (ārzemēs) – 47 (15)

Ultra garie taku skrējieni – 19

Uzvaras taku skrējienos

Latvijā (ultras) – 7 (4)

Dalība Taku PČ – 2016, 2017

Dalība Rogaininga

PČ – 2.vieta (2017, Rāzna)

Personiskie rekordi šosejā:

Maratons (2017, Rīga) – 2:34:12

Pusmaratons (2017, Jelgava) – 1:10:26

10 km (2017, Saldus) – 0:32:51