Puisis, kurš zina visu

Žurnāls: 14 | Ozolkalna Stirnu buks 2019 Oktobris

Teksts: Signis Vāvere

Pasākuma viens no izdošanās stūrakmeņiem ir labs runātājs pie mikrofona – var līt lietus, būt desmit dalībnieki un trīs skatītāji, bet ja viņi tajā brīdī būs izklaidēti, informēti un iegūs personisku attieksmi, tad visi būs laimīgi. Stirnu bukam ir paveicies, ka Ivars Bācis ir mūsējais. Šķiet, ka viņš zina visu – kur tu esi skrējis, kad tev ir vārda diena un pat to, ar ko esi precējies vai taisies to darīt.

Kā var atcerēties visu vārdu vārdadienu datumus?

Visus datumus jau nevar atcerēties, bet vairākus tomēr izdodas. Patiesībā jau it kā nav daudz, bet droši vien uz kopējā fona, kur cilvēki tikai pāris vārdus zina, tad tas tiešām var likties ļoti daudz. Tas sākās pirms vairākiem gadiem, mazākās sacensībās pieminēju Vārda dienas dalībniekiem. Protams, ka, komentējot pasaules un Eiropas čempionātus, Pasaules vai Eiropas kausa posmus vairākos sporta veidos, par šo tēmu pat neaizdomājos. Taču tautas sacensībās reizēm sanāk pieminēt, it īpaši, ja rodas kāda sakarība.

Un kurš ar ko precējies un kad?

Par dažiem pāriem uzzinu no pašiem vai arī no citiem dalībniekiem, bet par dažiem sanāk nejauši, kaut sociālos tīklos ieraudzīt.

Kuru sporta veidu tev patīk komentēt visvairāk?

Nav tā izteikti viens sporta veids, kas patiktu visvairāk, jo patīk vairāki. No profesionālā viedokļa gandarījumu sniedz Pasaules čempionāti, Pasaules vai Eiropas kausa posmi un tamlīdzīgas sacensības ar augsta līmeņa sportistu piedalīšanos. Te varētu minēt distanču slēpošanu ziemā un rollerslēpošanu vasarā, kalnu slēpošanu Baltijas kausā Somijā, orientēšanās sportu, vieglatlētiku, tajā skaitā arī skriešanu un vēl dažus. Tāpat arī Stirnu bukā ir aizraujoši, kad finišē vadošie skrējēji. Taču pozitīvas emocijas sniedz arī brīva atmosfēra, un te atkal kā piemēru var pieminēt Stirnu buku un citas tautas sacensības, arī piedzīvojumu sacensības. Tāpēc Stirnu bukā man patīk.

Kā pašam ar sportošanu? Kas sanāk, patīk?

Pēdējos divus gadus sportot diemžēl sanācis ļoti maz, jo sanāk liels noslogojums. Komentēšana ir tikai papildu darbs pamatdarbam, taču komentējamās sacensības ir ļoti daudz. Pēdējos četrus gadus sanāk simts vai tuvu simtam gada laikā, t.i. vidēji ap divām sacensībām nedēļā.

Skolas laikā un neilgi pēc tam labā līmenī padevās ļoti daudz no sporta veidiem. Gan patika, gan sanāca skriešana (īsās, vidējās un garās distances), slēpošana pirmajās klasēs, basketbols, futbols, handbols, teniss (arī galda teniss), airēšana, laušanās uz rokām jeb armvrestlings. Pēdējos gados arī pludmales volejbols. Man ir gadu jaunāks brālis Ojārs un četrus gadus jaunāka māsa Anita, ar viņiem kādreiz varēja pasportot kopā.

Tikmēr savā sporta veidā – sporta dejošanā nopietni notrenējos 16 gadus (no 7 līdz 23 gadiem) izcīnot uzvaru Latvijas čempionātā vecumā līdz 19 gadiem un vēlāk arī pieaugušo grupā. Esmu izcīnījis 18. vietu Pasaules čempionātā, 21. vietu Eiropas čempionātā un 8. vietu Pasaules kausā.

Kā tu nokļuvi Stirnu bukā?

Stirnu bukā nokļuvu pirms diviem gadiem, kad Rimants meklēja komentētāju, kurš pārzinātu vadošos skrējējus. Pirmo reizi sanāca komentēt 2017. gada septembra beigās notiekošo Stirnu buka ceturtās sezonas priekšpēdējo posmu Līgatnē. Tad mēnesi vēlāk Liepājā Karostā. Guvu pozitīvas emocijas, dalībniekiem patika, arī organizatori pozitīvi izteicās, nu tā jau trešā sezona tūdaļ būs pagājusi.

Lai komentētu Stirnu buku – kas ir jāzina?

Lai labā līmenī komentētu, ir jāpazīst vadošie skrējēji un jāzina viņu labākie rezultāti. Tāpat arī par sacensību atbalstītājiem, dažādām aktivitātēm, bet tur lielu darbiņu izdara Ritvars, ar kuru kopā ir interesanti vadīt un viegli sastrādāties.

Tu vienkārši atbrauc un runā, vai kaut kā jāgatavojas?

Lai arī palīdz uzkrātā pieredze un zināšanas, tomēr tāpat uz katru posmu ir jāgatavojas. Varētu jau vienu reizi pamēģināt bez gatavošanās, domāju, ka slikti nebūtu, taču ir svarīgi rast gandarījumu, un to var gūt tikai tad, ja ir sanācis labi nokomentēt.

Kādus sporta veidus tu vēl komentē?

Bez dažāda veida tīrām skriešanas sacensībām vēl ir bijusi arī šķēršļu skriešana, regbijs, pludmales volejbols, basketbols, futbols, sporta dejas, distanču slēpošana ziemā un rollerslēpošana vasarā, kalnu slēpošana, snovbords, kamanu suņu sports, airēšana, orientēšanās, skrituļslidošana, skeitbords, triatlons, vieglatlētika, rogainings, riteņbraukšana, ziemeļu divcīņa (lēkšana ar slēpēm no tramplīna un slēpošana), velorollings, piedzīvojumu sacensības. Varbūt kaut ko arī nepaspēju atcerēties, bet domāju, ka ir diezgan daudz.

Mēģinu izdomāt kādu neinteresantu sporta veidu, lai paprasītu – vai vari to nokomentēt. Kurš tāds būtu?

Nokomentēt jau varētu arī ne tik interesantus sporta veidus. Taču, ja tu esi augsta līmeņa komentētājs, tad tev ir jāspēj aizrautīgi komentēt arī neinteresantos sporta veidus. Un tas arī ir relatīvi, jo vieniem var šķist neinteresants sporta veids, citiem savukārt ļoti interesants.

Sporta ziņās tevi redzēt nevar. Ar ko nodarbojies ikdienā?

Jā, pagaidām nevar redzēt sporta ziņās, bet neesmu arī uz to tiecies. Ikdienā strādāju par juristu. Taču jau kopš bērnības sports ir bijis sirdslieta, un tagad tāda ir sporta sacensību komentēšana.

Kāpēc skrējējiem patīk Stirnu buks?

Stirnu bukam ir savas īpašās iezīmes, un tās nav tikai sacensības, tas ir lielisks pasākums. Organizatori ir daudz paveikuši, ļoti cenšas un dara ar sirdi, un to dalībnieki sajūt. Skrējējiem patīk pārdomātās, interesantās, reizēm arī sarežģītās takas. Ir padomāts ne tikai par skriešanu, bet arī par interesantām atrakcijām, izklaidi. Tāpat parasti ir izvēlētas ainaviskas, skaistas vietas. Līdz ar to sanāk lieliska atpūta, un tas ir veids kā divatā vai ar ģimeni kopā var pavadīt nedēļas nogali, ja arī kāds neskrien. Tieši tas man arī patīk Stirnu bukā.

Kurš uzvarēs kopvērtējumā Lūsī, Bukā, Zaķī un komandām?

Lūsī neviens nevar apdraudēt Kristapa Bērziņa un Jekaterinas Sokunovas līderpozīcijas. Bukā jau pirms Krimuldas Artjoms Rekuņenko bija nodrošinājis uzvaru kopvērtējumā vīriešiem, bet sievietēm visticamāk virsroku ņems Karīna Helmane-Soročenkova, lai gan arī Klinta Lauska un Kitija Valtere saglabā nelielas cerības. Zaķī ar uzvaru Krimuldā kopvērtējumā pirmo vietu jau nodrošināja Jeļena Ābele, bet vīriešiem, ja, protams, piedalīsies pēdējā posmā, tad kopvērtējuma tituls tiks Andrim Ronimoisam, kuram pagaidām četri starti šajā distancē. Komandām gan Līvānu VK/Baltais, gan Patria Sportland būtu pelnījuši uzvaru kopvērtējumā, jo tomēr ir nedaudz pārākas par tuvākajiem konkurentu komandām. Ja abas komandas pēdējā posmā būtu optimālā sastāvā, tad priekšroku dotu Līvānu VK/Baltais, taču pašreizējiem līderiem pietrūks galvenā punkta vācēja Dmitrija Serjogina. Līdz ar to nelielas priekšrocības izskatās Patria Sportland komandai, kura varētu ieņemt pirmo vietu Cēsīs, bet vai arī sezonas kopvērtējumā, tas atkarīgs arī no tā, vai Līvānu VK/Baltais komandā varēs nostartēt pirms Krimuldas posma pēdējā brīdī atteikušais biatlonists un slēpotājs Roberts Slotiņš, kurš pagājušajās sezonas pēdējā posmā Līgatnē Zaķa distancē finišēja ceturtais. Jebkurā gadījumā intriga ir liela un iespējas abām komandām ļoti līdzvērtīgas, līdz ar to ar lielu interesi gaidīsim savstarpējo cīņu pēdējā posmā.

Un kurš ir visu laiku labākais taku skrējējs Latvijā?

Taku skriešanā ir ļoti dažāda garuma distances, vieni ir labāki 50-80 km vai 90-130 km, vēl citi 150km un garākās distancēs. Negribētos nevienu tā konkrēti izcelt, jo ir bijuši un joprojām ir vairāki mērķtiecīgi un talantīgi skrējēji. Taču attiecībā uz pēdējiem pāris gadiem, nerēķinot pašas garākās distances, tad noteikti var minēt Stirnu bukā bieži startējušo Andri Ronimoisu.