Stirnubuks.lv - Pasaules čempionāts taku ultramaratonā

Pasaules čempionāts taku ultramaratonā

Žurnāls: 03 | Piebalgas Stirnu buks 2018 Jūnijs

Teksts: Andris Ronimoiss | Foto: Personiskais arhīvs

Šogad Spānijā, Kastaljonas provincē, norisinājās jau astotais Pasaules čempionāts taku ultramaratonā, un ceturto reizi pēc kārtas tajā dalību ņēma arī Latvijas izlase.

Pasaules čempionāts, ko sadarbībā ar Starptautisko vieglatlētikas savienību (IAAF) un Starptautisko taku skriešanas asociāciju (I-TRA) rīko Starptautiskā ultraskrējēju asociācija (IAU), šajā reizē pulcēja rekordskaitu dalībnieku no vairāk nekā 45 valstīm. 198 vīru konkurencē 11. vietu izcīnīja Andris Ronimoiss, bet 133 dāmu konkurencē pie 52. vietas tika Anete Švilpe.

Trase

Spānija Latvijas izlases dalībniekus sagaidīja ar gaisa temperatūru nedaudz virs 20 grādiem, kas, pateicoties Vidusjūras klimatam, ir karstāk nekā izklausās. Uzreiz bija skaidrs, ka trasē būs karsts, un sacensību dienā tas arī apstiprinājās. Jau pirms starta bija iegūta informācija, ka trase ir ļoti akmeņaina un Latvijas izlases dalībnieki par to pārliecinājās dažās treniņu sesijās trasē. Kopumā savām acīm tika apskatīta vairāk nekā puse no trases, kas ļāva gan labāk saplānot skriešanas grafikus, gan būt gataviem stāvajiem kāpumiem un noskrējieniem. Par kāpumiem sūdzēties nevarēja, jo, lai arī to bija daudz un kopsummā 87 kilometru trasē bija jāpieveic gandrīz 5000 augstuma metri, neviens kāpums nebija garāks par pāris kilometriem un tikai retais bija ļoti stāvs. Noskrējieni bija grūtāki – lai arī neviens nebija īpaši garš, daži bija ļoti stāvi un tehniski sarežģīti, radot problēmas pa līdzenumu skriet pieradušajai Latvijas izlasei. Jau pēc finiša Latvijas izlases dalībnieki trasi atzina par grūtu, ļoti tehnisku un tajā pašā laikā ne visai simpātisku. Tā teikt, bija forši paskriet, bet otrreiz šeit braukt negribētos. Trases tehniskumu apstiprina arī daudzie savainojumi gan Latvijas izlasē, gan citu izlašu dalībniekiem.

Latvijas izlases sniegums

30_IMG_1743_fmt

Latvijas izlase uz startu Kastaljonas pilsētā izgāja 11 dalībnieku sastāvā. Diemžēl jau pirms starta nopietnā savainojumā iedzīvojās izlases sastāvā pieteiktais Ģirts Dakša, kurš uz Spāniju tā arī neaizbrauca. Neveiksmes ar to nebeidzās, un dažus kilometrus pēc starta kritienu piedzīvoja Ilze Limanāne, kura vēlāk gūto savainojumu dēļ bija spiesta izstāties. Savainojuma dēļ līdz finišam netika arī Kristaps Broks un veselības problēmas trasē piemeklēja Lindu Boldāni.

Divu dāmu izstāšanās nozīmēja, ka, lai iegūtu ieskaiti komandu kopvērtējumā, līdz finišam ir jātiek atlikušajām trīs Latvijas skrējējām. Visātrāk, neskatoties uz to, ka 35 kilometrus nācās skriet ar krietni izmežģītu un pamatīgi sapampušu potīti, finišu sasniedza Anete Švilpe, kura dāmu konkurencē ierindojās 52. vietā. Viņai sekoja pasaules čempionātu debitante Jolanta Krastiņa (76. vieta) un Viviana Kirilova (82. vieta), kuras abas sasniedza savu labāko rezultātu karjerā I-TRA kotācijas vērtējumā. Izlašu vērtējumā komandai tas deva 18. vietu 23 ieskaiti ieguvušo komandu konkurencē. Ņemot vērā apstākļus, sieviešu izlases sniegums vērtējams kā labs.

Arī vīru izlasi trasē negaidīja viegla pastaiga. Jau no pirmajiem kilometriem līderu uzliktais temps bija ļoti augsts un tam līdzi netika Latvijas izlases labākie skrējēji. Andris Ronimoiss ļoti ilgi turējās trešajā desmitā un tikai tad, kad trase kļuva tehniski sarežģītāka un kalnaināka, viņam izdevās pakāpties augstāk un finišā sasniegt 11. vietu, kas ir augstvērtīgākais rezultāts Latvijas taku skriešanas izlases vēsturē. Kā otrs ātrākais starp latviešiem finišēja Didzis Glušņevs (71. vieta), kurš čempionātā tika pie sava labākā rezultāta karjerā I-TRA vērtējumā, bet komandas ieskaiti noslēdza Artūrs Vadzis (87. vieta), kurš lielu daļu trases noskrēja ar savainotu kājas muskuli. Komandu ieskaitē tas Latvijas izlasei deva 15. vietu 34 komandu ieskaitē, bet līdz cerētajam top 10 pietrūka nedaudz vairāk kā stunda. Bez komandas ieskaiti nesošajiem skrējējiem, finišu sasniedza arī Oskars Cimermanis (111. vieta) un Andris Ansabergs (122. vieta). Kopumā vīru sniegumu var vērtēt viduvēji, jo izlasei noteikti bija top 10 potenciāls.

Par pasaules čempionāta uzvarētājiem kļuva nīderlandiete Ragna Debats un spānis Luis Alberto Hernando, bet komandu ieskaitē pārliecinoši uzvarēja abas Spānijas izlases.

Screen Shot 2020-02-03 _fmtScreen Shot 2020-02-03_fmt1

Screen Shot 2020-02-03_fmt2

Nākamais pasaules čempionāts

9. Pasaules čempionāts taku skriešanā norisināsies Portugālē, ceturtās lielākās pilsētas Koimbras tuvumā. Paredzams, ka čempionāts norisināsies 2019. gada 8. jūnijā, tā aptuvenais garums būs 50 kilometri ar aptuveni 2500 augstuma metriem.

Piekto gadu pēc kārtas Pasaules čempionātā taku ultramaratonā plāno piedalīties arī Latvijas izlases skrējēji. Pirmās ceļazīmes uz Pasaules čempionātu tiks izcīnītas jau 2018. gada 6. oktobrī, kad Siguldas Kalnu Maratona ietvaros tiks noskaidroti Latvijas čempioni, kas ne tikai automātiski kvalificēsies dalībai Pasaules čempionātā, bet uz sacensību laiku iegūs arī Pasaules čempionāta organizatoru pilnībā apmaksātu viesnīcu. Pārējiem būs jāgaida pirmā atlases kārta, kas tiks veikta 2019. gada 15. janvārī. Lai kvalificētos Latvijas izlases kandidātos, ir nepieciešams I-TRA reitings, kas augstāks par 500 punktiem sievietēm un 640 punktiem vīriešiem. Papildus ir jābūt finišētām vismaz vienām sacensībām ar minimālo I-TRA izturības (endurance) līmeni 3, kas ir ekvivalents 50 km trasei ar 2000 augstuma metriem, bet ar noteikumu, ka sacensības ir notikušas pēdējo 3 kalendāro gadu laikā uz atlases brīdi.

Sīkāku informāciju par atlases kārtību var atrast www.ultrataka.lv mājaslapā.