Stirnubuks.lv - Orientēšanās

Orientēšanās

Žurnāls: 15 I Mežaparka Stirnu buks 2022 Aprīlis

Teksts: Ilze Lapiņa

Orientēšanās noteikti ir tikpat sens sporta veids, kā taku skriešana. Jau mūsu tāltālajiem senčiem bija nepieciešamas orientēšanās iemaņas, kad viņi devās mamutu medībās un pēc tam vilka mamutu atpakaļ uz savu alu. Mūsdienās mēs arī ikdienā orientējamies – no rīta izvēloties maršrutu uz darbu ar mazākiem iespējamiem „korķiem”, lielveikala plauktu labirintā cenšoties pēc iespējas ātrāk atrast tieši tos produktus, kas iekļauti iepirkumu sarakstā, un tā ik dienu.

Vēsture

Orientēšanās kā sporta veida aizsākumi meklējami Skandināvijā pagājušā gadsimta sākumā. Latvijā pirmās orientēšanās sacensības notika jau pirms Otrā pasaules kara. Sākotnēji orientēšanās notika ļoti ģeneralizētās kartēs. Tagad tādas skatoties liekas – kā viņi tur vispār varēja kaut ko atrast. Mūsdienās kartes ir ļoti precīzas. Zīmējot kartes parasti par pamatu izmanto aerolāzerskanējumus, kuri precīzi attēlo reljefu. Vēl kartēs redzami ceļi un ūdeņi. Ar krāsām attēlo arī apvidus caurejamību, lai sportists tikai paskatoties kartē varētu novērtēt iespējamo pārvietošanās ātrumu tajā vai citā distances vietā.

Navigācijai dabā tiek izmantota tikai karte un kompass. Tehnoloģiju laikmetā reizēm ir jautājums, vai to nevar darīt ar GPS palīdzību? Noteikti kādreiz būs programmas, kas izmantos mākslīgo intelektu. Bet šobrīd, pat ja GPS iekārtā ievadītu kontrolpunkta koordinātes, tā var parādīt taisnāko ceļu uz punktu, bet ļoti bieži tas nav ātrākais.

Orientēšanās sporta veidi

Orientēšanās sportam ir dažādi paveidi. Kā oficiāli atzīti veidi ir orientēšanās skrējiens, velo orientēšanās, orientēšanās ar slēpēm un taku orientēšanās. Katram no šiem veidiem ir sava specifika. Piemēram, slēpojot un ar velosipēdiem sportisti parasti nelaužas cauri krūmiem, bet gan pārvietojas pa celiņiem un iebrauktām slēpju sliedēm, kas iezīmētas kartē.

Taku orientēšanās ir specifiska ar to, ka vienlīdzīgi ar citiem šajās sacensībās var piedalīties arī cilvēki ar kustību ierobežojumiem. Taku orientēšanās distancē sportisti uz ātrumu sacenšas tikai atsevišķos kontrolpunktos un arī tad tas ir nevis pārvietošanās, bet gan domāšanas ātrums. Taku distancē katrā kontrolpunktā ir izvietotas vairākas kontrolpunktu prizmas un sportistam, izvērtējot apvidu, ir jānosaka – kura no prizmām atbilst kontrolpunktam, kurš iezīmēts kartē.

Orientēšanās skrējiena distances atšķiras gan pēc garuma – sprints, vidējā distance, garā distance, gan arī pēc apstākļiem, kādos sacensības notiek.

Sprinta distances, kuras ir dinamiskākas, parasti tiek rīkotas pilsētvidē un no sportistiem prasa ne tikai labas ātruma īpašības, bet arī spēju ātri domāt, ātri pieņemt lēmumus. Vadošie sportisti distancē pavada 12-15 minūtes, un uzvarētājus bieži šķir tikai sekundes. Katra mazākā kļūda vai nepareiza ceļa izvēle var izrādīties būtiska. Sprinta kartēs tiek izmantoti specifiski apzīmējumi, kas aizliedz skriet pāri puķu dobēm, lēkt pāri sētām. Liekas jau tikai pareizi, ka nevajadzētu izbradāt puķes un neviens to tīšām arī nedara, bet sacensību karstumā reizēm piemirstas, ko šī zaļā svītra kartē nozīmē. Un, kaut arī vārtiņi varbūt ir atvērti, ja zīmēts nešķērsojams žogs, tad pa tiem vārtiņiem skriet nedrīkst.

Nakts orientēšanās specifiska ir ierobežotā redzamība. Ja dienā var redzēt tālākus orientierus – kalnus, ceļus, meža kontūru, tad naktī redzamība aprobežojas ar luktura izgaismoto.

Telpu orientēšanās

Arvien lielāku popularitāti iegūst arī cits dinamisks orientēšanās veids – telpu orientēšanās. Tad kontrolpunkti tiek izvietoti interesantās ēkās, dažādos stāvos un pat vairāku ēku grupās. Kartē katrs stāvs uzzīmēts atsevišķi un sportistiem ne tikai jāorientējas plaknē, bet arī jāpārvietojas starp stāviem. Rīgā jau vairākus gadus notiek telpu orientēšanās sacensības dažādu augstskolu telpās, un ar katru reizi tās pulcē arvien lielāku interesentu pulku.

Orientēšanās seriāli

Katram, kurš vēlas pamēģināt orientēšanos, noteikti vislabāk to darīt kādā orientēšanās sacensību seriālā, kas vasaras sezonā darba dienu vakaros notiek visā Latvijā. Sīkāku informāciju var atrast Latvijas orientēšanās federācijas mājas lapā – www.lof.lv. Rīgas apkārtnē populārākais orientēšanās sacensību seriāls ir “Magnēts”, kurš vasaras sezonā notiek pat 3 reizes nedēļā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Ziemas sezonā orientēšanās iknedēļas sacensībās visā Latvijā parasti notiek katru sestdienu un svētdienu. Vairāk orientēšanās seriālu organizatori piedāvā arī pieteikties pieaugušo vai bērnu apmācībai, kuras laikā distance tiks veikta kopā ar instruktoru, kurš visu parādīs un izstāstīs būtiskāko orientēšanās sportā.

Ja pēc garās darba dienas tiešām gribas izvēdināt galvu no dienas domām, tad orientēšanās noteikti ir vēl labāka, kā vienkārši skriešana. Skrienot var turpināt domāt dienas domas, bet orientējoties ir pilnīgi jāatslēdzas no ikdienas darbiem un jākoncentrējas distancei.

Tiekamies mežā!