Līgatne – kalnu pilsēta

Žurnāls: 07 | Līgatnes Stirnu buks 2018 Oktobris

Teksts: Līgatnes TIC

Līgatne pilsētas tiesības iegūst 1993. gadā. Teritorija – 7.4 km2. Iedzīvotāji: 1070 (pēc statistikas datiem).

Kopš 2009. gada – Līgatnes pilsēta kopā ar Līgatnes pagastu izveido Līgatnes novadu.

Iebraucot pilsētā, svešiniekam liekas, kur gan ir pilsēta? Esot pilsētas centrā, ielejā, visai maz var nojaust, ka dzīve kūsā visos 6 Līgatnes kalnos. No 12. gs. paralēli Gaujai , domājams jau bijis Rīgas –Vendenes(Cēsu) zemes ceļš, kas gāja tālāk uz Krievzemi, jo nebija vēl Pleskavas šoseja, ne arī dzelzceļš Rīga – Pēterburga.

Ceļš gāja no Siguldas, kuru sauca par Segovaldi, caur Nurmižiem, pāri Rīgas kalnam, gar Līgatnes krogu, tālāk uz Skaļupiem, gandrīz gar Zvārtes iezi uz Cēsīm. Ceļa malā no Rīgas līdz Cēsīm bija 30 krogi, kur atpūsties braucējiem un zirgus atpūtināt.

Līgatnes pilsētas teritorija kopš seniem laikiem piederējusi pie Siguldas pilsnovada, kad 1556.gadā iekārtoja Siguldas pilsmuižu. Līgatnes vārds pirmo reizi minēts 1630.g., kad arklu revīzijas dokumentos minēts upes un krogus nosaukums ar vārdu „Līgate”. Nosaukums Līgatne (Ligate) varbūt ir cēlies no Līgatnes upes nosaukuma, kas iztek no līganajiem Nītaures purvājiem. Pēc gandrīz pusgadsimta no Siguldas pilsmuižas atdalījās Paltmales muiža un kļuva par patstāvīgu vienību . Līgatnes krogs, zeme ap to un vēlākās Līgatnes dzirnavas skaitījās Paltmales muižas īpašums.

Līgatnē ir apbūvēti 6 kalni. Rīgaskalns – ar 3 dzīvojamām mājām. Pluču kalns – ar vidusskolu un 2 dzīvojamām mājām. Ķiberkalns – ar bijušajiem fabrikas zirgu staļļiem, govju kūtīm, dārzniecību un vidējo ierēdņu mājām. Remdenkalns, kur atrodas visvairāk koka dzīvojamo māju un ceļš iet tieši pa kalna virsotni, bet abās pusēs ir ielejas – labajā papīrfabrika, kreisajā – dārziņi. Pa Remdenkalnu iet garākā Līgatnes iela Gaujas iela, kā liecina nosaukums tā beidzas pie Gaujas, tur atrodas arī jaunais dzīvojamo māju masīvs (Gaujmala). Skolas kalns – ar bijušo skolas ēku un dzīvojamo māju. Spriņģu kalns, mūsdienās privātmāju rajons, līdz 20.gs 30.gadiem pastāvēja kā atsevišķs miests, kuru vēlāk savienoja ar Līgatnes papīrfabrikas miestu.Vienīgā līdzenā vietā Līgatnes vēsturiskajā centrā ir Zaķusala.

Līgatnes upe ir viena no visstraujākajām vidējā garuma upēm Latvijā. Tā sākas pie Nītaures, tās garums ir 34 kmUpē daudz avotu, tīrs ūdens, tādēļ šeit tika uzcelta papīrfabrika. Pie iztekas tā ir 206 m virs jūras līmeņa, bet pie ietekas Gaujā Līgatnē – 17 m virs jūras līmeņa.

Papīrfabrikas pirmsākumi Līgatnē. Papīra dzirnavas.

Ūdensceļš, milzīgi meži, ūdens spēks un lētas darba rokas bija par cēloni tam, ka šeit jau 19. gs. sākumā attīstījās viena no pirmajām papīra ražošanas manufaktūrām Latvijā. 20. gs. sākumā Līgatnes Papīrfabrika bija viens no ievērojamākajiem tāda veida uzņēmumiem visā Eiropā. Gandrīz 2/3 no visa savas produkcijas tā eksportēja , pat uz Austrāliju un Japānu.

Pirmā zināmā vieta, kur Līgatnē ražoja papīru ir tag. Spriņģu iela 1, kur papīra dzirnavas izveidoja jau esošajās Paltmales muižas miltu dzirnavās. 1815. g. tur strādāja 15 strādnieki un viens meistars. Papīru ražoja ar rokām.

1815.g. 25.maiju uzskata par fabrikas dibināšanas datumu, jo no Paltmales muižas nopirktais zemes gabals ar nosaukumu Konrādsrūe (Conradsruhe) tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Tikai ap 1834.g. šo vietu sāka saukt par Līgati.

Tā kā tolaik galvenā papīra ražošanas izejviela bija lupatas, dzirnavās tika ierīkota lupatu maltuve.

Dzirnavu ēkas pamati saglabājušies līdz mūsdienām. No 1814.-1816. gadam papīrmaltuves tuvumā, tagadējās fabrikas galvenā korpusa vietā, uzcēla manufaktūras ēku. Pamazām roku darbu aizstāja vienkāršāki mehānismi.

Ko varam redzēt un izbaudīt Līgatnē?

Līgatnes novadā visa gada garumā notiek daudzi un dažādi svētki un pasākumi, kuri jau kļuvuši tradicionāli un gaidīti! Interesanti gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tuviem un tāliem viesiem:

Katra maija mēneša trešajā sestdienā tiek svinēti pilsētas un pūtēju orķestru svētki. Visas dienas garumā, no pilsētas modināšanas līdz salūtam vakara koncerta noslēgumā, dažāda vecuma novada iedzīvotāji rāda savu dziedāt, dejot un spēlēt prasmes.

21. jūnijā Vasaras saulgrieži tiek svinēti Zanderu pļavās jebkuros laika apstākļos.

Jūlija otrajā sestdienā jau septiņus gadus Līgatnes tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem rīko orientēšanās spēli ,,Alu gājējs”. Sacensības notiek 3 kategorijās: kājāmgājējiem, velo un auto komandām. Šajā laika periodā jau mums ir veterānu komandas, kas piedalījušās jau 4, 5 un pat 6 reizes! ,,Alu gājēja” organizēšanā iesaistās vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju, t. sk. skolēni, jaunieši un seniori.

Tāpat septīto reizi augusta otrajā sestdienā šogad svinējām Papīra svētkus, kuri notika vienlaicīgi ar otro dabas garšas festivālu ,,Pārceltuve”. Šajā dienā sevišķi daudz apmeklētāju piesaista papīrfabrika, tajā ne tikai notikušas ekskursijas, bet arī šķetināti bijušo darbinieku atmiņu stāsti, dziedāts un pat dejots. Katru gadu kas jauns vērojams arī Papīra muzejā. Neiztrūkstoša ir papīra kuģīšu regate. Pēdējos divos gados svētku dalībnieku skaitu ievērojami palielināja festivāls ,,Pārceltuve’, atklājot, ka arī mazpilsētā var notikt augsts klases gardēžu ,,saiets” un izzinošas nodarbes par uzturā lietojamām pazīstamām un ne tik pazīstamām dabas veltēm.