Lecīgais Stirnu buks

Žurnāls: 13 | Krimuldas Stirnu buks 2019 Septembris

Teksts: Signis Vāvere

Lai arī Kristapa uzvārds ir Caune, kam ir ļoti acīmredzamas līdzības ar kādu meža iemītnieku, viņš ir aktīvs Stirnu buka Lūša distances skrējējs. Nu ja, kura cauna tad negribētu par lūsi kļūt! Bet tas nav viss – Kristaps iekļūst gandrīz katra Stirnu buka top bilžu galerijā ar savu lēcienu. Un ne tikai Stirnu bukā – kā ierauga fotogrāfu – tā lec.

Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā?

Nejaušības pēc. Bet laikam tā tam bija jānotiek. Savas skriešanas gaitas uzsāku 2014. gadā. Dzīvoju Rīgā un tur arī skrēju. Aptuveni pusgadu biju baudījis skriešanas priekus un viena paziņa piedāvāja kopā doties uz Zebrus ezera Stirnu buku. Nezināju, kas tas ir, kas sagaida, bet nosaukums uzrunāja. Paskatījos, iepatikās, pieteicos. Un 2015. gada 28. jūlijā devos ne tikai savā pirmajā skrējienā pa mežu, bet arī savā pirmajā Stirnu bukā. Un jāteic – mežs ir foršākā vieta, kur skriet.

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu?

Es esmu stirnu buks, jo daudz lecu. Distance – par savu saucu Lūsi. Pirmo Lūsi noskrēju 2017. gadā. Togad šo distanci izvēlējos, lai pārbaudītu savas iespēju robežas, vai vispār spēju skriet kaut ko, kas garāks par 30 km. Izrādās, ka tas bija sākums, lai skrietu vēl garākas distances. Tik ļoti Lūsis iepatikās, ka tā palika par manu distanci, jo tā uz maksimumu var izbaudīt visu, ko sarūpējis Stirnu buks.

Tavs labākais Stirnu buka posms?

2017. gada Līgatne. Šajā posmā skrējās no pirmā soļa līdz pat finišam. Trase tika izbaudīta uz visiem 110 %. Skati un atmosfēra. Fantastisks posms. Kulminācija – trases vidū izbaudīta viena glāzīte kandžas un finišs ar iespēju kāpt uz pjedestāla.

Kur Stirnu bukam būtu jālec?

Latvijā ir daudz vietu, kur gribētos aizbraukt un lekt. Vieta no tām varētu būt Latgale. Ja Šoko nav idejas, tad Latgalē var sazīmēt takas visiem nākamās sezonas posmiem. Ar īpašu uzsvaru uz Malnavu un Šmakovkas muzeju. Ja 2017. gada sezonā bija iespēja lekt Kornetos un ieskriet Igaunijā, tad vajadzētu kādu posmu arī Lietuvas pierobežā.

Kas tev vislabāk patīk trasē?

Pirmajā vietā ir atmosfēra. Aizbrauc uz Stirnu buku un esi starp savējiem. Joko par skriešanu. Runā par skriešanu. Aprunā skriešanu. Otrajā vietā – brīvprātīgie un fotogrāfi. Viens cilvēks trasē var dod ļoti lielu spēku turpmākajam ceļam. Trešajā vietā – kalna karaļa finišs. Kad kārtējo reizi apsolies tik ļoti neskriet tajā kalnā, bet vienalga skrien un sasniedzot finišu pie sevis nodomā „mazās mocības ir beigušās”. Takas, skati un mežs – tas ir kaut kas ārpus visa. Tas ir izcili!

Kas pietrūkst Stirnu bukam?

Stirnu buka distance virs 50 km. Lai nebūtu jādomā garā trase, iespēja izskriet visu dzīvnieku apļus. Sāc ar Lūsi un beidz ar Vāveres apli. Iedodiet tik neārstējamam skrējējam marķētu distanci.

Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas?

Viennozīmīgi – vīns!

Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves?

“Pienvedēja piedzīvojumiem”.

Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies?

Kopumā esmu izbaudījis 20 brīnišķīgus posmus, kur katrs posms bija cīņa ar sevi. Pirmajā posmā izbaudīju Buka distanci un savā 20. posmā tā atkal bija Buka distance, kuru izbaudīju kopā ar savu dāmu.

Kā tevi sauc un kura ir tava komanda?

Mans vārds ir Kristaps. Komandā esam divi cilvēki – es un mana dāma. Kopā esam izbaudījuši 5 posmus. Kā komandai, mums ir kur augt. Piedzīvojumi vēl turpināsies. Vēl daudz lecošu bilžu un labu piedzīvojumu. Paldies par uzmanību!