Žurnāls: 16 I Riekstukalna Stirnu buks 2022 Maijs
Teksts: Juris Dzenis
27/03/2022
235 km (7 posmi),
2183 m+
35:59:44
198. vieta
Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?
Viens no maniem bucket list skrējieniem. Gribējās pamēģināt daudzdienu formātu un nomainīt kalnus uz tuksnesi.
Kādas bija paša ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku & vietu finišā?
Pirmkārt, palikt dzīvam (vārda tiešākajā nozīmē), otrkārt, – finišēt, bet treškārt – pirms pēdējā posma radās motivācija iekļut 200. vietā.
Sagatavošanās process – viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts, vai sezonas pirmais skrējiens?
Pavisam atšķirīga sagatavošanās nekā parasti. Ņemam vērā, ka Maroka bija ciet dēļ Covida līdz martam, lielu laiku paņēma loģistikas un ekipējuma jautājumu risināša un imunizācija.
Fiziskā puse: vairāk vingroju kā parasti, pirts reizi nedēļā.
Distances sākums – savs novērtējums
Pirmajā dienā biju uzmanīgs. Bija jāsaprot, kas notiek. Bija skaidrs, ka galvenais etaps ir ceturtais, kas būs gandrīz 90 km garumā pa kāpām.
Distances vidus – savs novērtējums
Pa vidu uzskatīsim garāko no etapiem – 90 km. Mans “vismīļākais formāts”. Normāla Ultra. Laika ziņā atguvu, kas varbūt pirmajās dienās bija nedaudz zaudēts.
Distances nobeigums – savs novērtējums
Pēdējā ieskaites dienā atmodās azarts. Maratonu noskrēju sirsnīgi un iekļuvu starp 200 ātrākajiem.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums.
Distance bija Dievīga. Tuksnesis ir ļoti mainīgs. No smilšu kāpām līdz priežu jaunaudzēm. Kalni un skrējieni par kalnu korēm. Pārsteigums un emocija bija skrienot pa kalnu kori, kad apkārt lidinās helikopters.
Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers un vieta būs nosargāta (vienalga pirmā, piektā vai simtā)?
Pie rezultātu tablo pēc finiša.
Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?
Vieglākais bija uzskāpt kalnos, bet visgrūtākais bija skriet 170 km ar caurumu pēdā un sabradātas kāpas.