Le 35ème MARATHON DES SABLES 2022 – Guntars Logins

Žurnāls: 16 I Riekstukalna Stirnu buks 2022 Maijs

Teksts: Juris Dzenis

27/03/2022

235 km (7 posmi),

2183 m+

42:33:58

375. vieta

Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Par Marathon Des Sables uzzināju pirms aptuveni 8 gadiem, kad tas bija viens no Pasaules tūres (UTWT) posmiem. Jau toreiz zināju, ka kādu dienu šos ultramaratonus, tai skaitā MDS, vēlos pieveikt. Pēdējos gados finišēju skrējienus Jaunzēlandē, Austrālijā, Argentīnā, Dienvidāfrikā. Nu pienāca kārta arī MDS.

Kādas bija paša ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku & vietu finišā?

Ņemot vērā, ka visa ziema faktiski tika izlaista traumas dēļ, tad galvenais mērķis bija finišēt. Uz nākamo gadu dalību negribēju pārcelt, jo viss jau bija saplānots. Mērķi izdevās piepildīt un esmu gandarīts.

Sagatavošanās process – viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts, vai sezonas pirmais skrējiens?

Ziemas periodā skrēju minimāli. Gāju uz baseinu. Daudz vingroju. Tāpat janvārī aptuveni nedēļu pavadījām trekingā Tanzānijā – uzkāpām Kilimandžāro virsotnē.

Distances sākums – savs novērtējums

Pirmos posmus sāku ļoti prātīgi. Negribēju sevi nokaut jau pirmajā dienā un uzberzt tulznas, apzinoties, ka tuksnesī ar tām būs jādzīvo vēl nedēļu.

Distances vidus – savs novērtējums

Veiksmīgākais bija 4. posms, kas bija arī garākais – 85 km. To, manuprāt, veicu vislabāk. Pēdējās 4-5 stundas bija jau tumsā, tā ka izdevās izbaudīt Sahāras tuksnesi arī naktī. Patika!

Distances nobeigums – savs novērtējums

Pēdējais bija maratona posms – 42.2 km. Tajā gāja samērā grūti. Kārtīgi izjutu visas nedēļas laikā uzberztās tulznas un sakrājušos nogurumu. Pašās beigās beidzās arī ūdens, bet par laimi finišs jau bija tuvu.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums.

Sahāras tuksnesis kopumā ir ļoti dažāds. Ir gan mīkstās smiltis, gan ciets segums, gan arī kalni. Reljefs un kāpumi man patiesībā ļoti patika, jo tie lika strādāt jaunām muskuļu grupām. Līdz ar to slodze sadalījās uz ķermeni vienmērīgāk.

Vai bija kādi pārsteigumi?

Lielākais pārsteigums bija vējš. No vienas puses tas dzesēja saules radīto karstumu. No otras – 2 dienas bija smilšu vētras, kad pūta nost no kājām un telts bija gatava iet pa gaisu. Aizpūta arī manu matraci, līdz ar to pēdējās 4 naktis gulēju uz zemes.

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers un vieta būs nosargāta (vienalga pirmā, piektā vai simtā)?

Katrā posmā laiks tika ņemts atsevišķi un tad summēts kopā pa posmiem. Jāsaka godīgi, ka īpaši reitingam nesekoju. Bet katra posma beigās jau finiša taisnē patika pacīnīties ar citiem dalībniekiem, īpaši garajā etapā.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Izaicinājums bija tas, ka viss ekipējums, izņemot telti un ūdeni bija pašam jānes līdzi uz muguras. Lai arī ar katru dienu soma kļuva vieglāka, jo ēdiens tika apēsts, tik un tā mazliet nācās pierast pārvietoties ar zināmu svaru uz muguras. Par vieglāko – pats pēdējais labdarības posms, kur bija jāveic simboliski 7 km.