Stirnubuks.lv - Latvijas taku skriešanas vēsture ar Siguldas kalnu maratonu

Latvijas taku skriešanas vēsture ar Siguldas kalnu maratonu

Žurnāls: 06 | Gaiziņkalna Stirnu buks 2018 Septembris

Teksts: Matīss Vecvagars

Skriešana dabā ir tik vienkārša un pašsaprotama, ka varam uzskatīt, ka tā bijusi vienmēr. Nedaudz sarežģītāk ir tad, ja sākam pētīt organizētu skrējienu vēsturi.

Septiņdesmito gadu vidū viņpus Atlantijas okeānam dzima simtjūdžnieks “Western States Endurenace Race” un nedaudz garākais 135 jūdžu karstā asfalta brālis “Badwater”. Nākamajā desmitgadē savu dzīves ciklu aizsāka tādi slaveni simtjūdžnieki kā “Leadville Trail 100” un slavenais “Barkley Marathon”, kurš arī šogad lepni iztika bez neviena finišētāja. Deviņdesmitajos gados ASV dzima arī “Hardrock 100”, kur pirms mēneša pirmo reizi sacensību vēsturē tikai dikvalificēts kāds no skrējējiem, jo 10 jūdzes pirms finiša sacensību līderis Havjērs Thévenard no Francijas saņēma ūdeni ārpus oficiālā kontrolpunkta.

Protams, uzskatītie skrējieni ASV nav vienīgie, kas aizsākuši savas tradīcijas 20.gadsimta nogalē un priecē dalībniekus arī šodien. Tikmēr Rietumeiropas augstākā virsotne Monblāns var lepoties ar planētas lielāko un prestižāko 100 jūdžu skrējienu, kas pa trekinga taciņām kopš 2003.gada ved skrējējus apkārt Baltajam kalnam cauri vairākām Alpu ielejām Francijā, Itālijā un Šveicē.

Tikai gadu jaunāks ir Latvijā senākais taku skrējiens – Siguldas kalnu maratons (SKM). Tā pirmsākumi 2004. un 2005. gados meklējami Daugmalē un 2006. gadā Ogres Zilajos kalnos. Taču kopš 2007. gada prestižais taku skrējiens radis mājvietu Siguldas nogāzēs un Gaujas senlejā.

Neskaitāmi taku skrējēji kā sava veida tramplīnu izmantojuši SKM, lai kvalificētos kādam no Monblāna skrējieniem, jo finišētāji kopš 2007. gada saņem četrus Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) punktus dalībai citās sacensībās. Kad tikts pie kārotajiem punktiem Latvijā, var lūkoties pēc papildus skrējieniem arī tuvējās kaimiņvalstīs, piemēram, Somijā vai Polijā.

Laika gaitā SKM garums mainījies no 44 kilometriem četros apļos un 55 kilometriem piecos apļos līdz 70 un 80 kilometriem trijos apļos abpus Gaujas krastos. Šogad sacensību rīkotāji sola 70-74 kilometrus četros apļos ar kāpumu summu līdz 3000 augstuma metriem. Pusmaratonistiem divos apļos būs veicams divreiz īsāks attālums ar attiecīgi mazāku vertikālo metru summu. Vienā 14-16 kilometru kalnu krosa aplī dosies 600 augstuma metru skrējēji.

Valsts simtgadē būs vairāki laimīgie, kas 6.oktobrī uzliks punktu uz i, savācot pilnu finišētāja medaļu komplektu, kas veidots no vārda “S!GULDA”. Vārda pirmais burts tika 2012. gada dalībniekiem, kuriem bija iespēja piedzīvot teiksmām apvīto sniega balto skrējienu oktobra izskaņā. Otrais burts savulaik tika izlaists un pietaupīts šī gada pamatdistances skrējējiem. Uz pilnu “vārdu” pretendē deviņi skrējēji, tostarp vienīgā dāma Svetlana Kuļčihina, kura allaž spējusi finišēt SKM kopš 2011.gada.

Pirmo reizi SKM tiks sadalītas valsts čempionāta medaļas taku skrējienos un par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) medaļām cīnīsies pašmāju labākie sportisti. Čempioni sieviešu un vīriešu vērtējumā iegūs bezmaksas dalību nākamā gada Pasaules čempionātā (PČ) taku skrējienā, kas 8. jūnijā risināsies Portugālē.

Lielākā taku skriešanas slavenība, kas startējusi SKM, ir lietuvietis Gediminas Grinius, kurš nosacīti tālajā 2011. gadā Siguldā izcīnīja savu pirmo uzvaru. Tajā pašā gadā 55 kilometru distancē ar 2000 augstuma metriem sieviešu konkurencē triumfēja soļotāja Anita Kažemāka, kas šodien kļuvusi par vienu no vadošajām maratonistēm.

Vairāk nekā 10 gadu laikā sevi Siguldas gravās parādījuši arī citi soļotāji. Par divkārtēju SKM uzvarētāju kļuvis Igors Kazakēvičs, bet vienreiz triumfēja Arnis Rumbenieks, kurš līdz savai uzvarai 2014.gadā trīsreiz izbaudīja pirmā zaudētāja jeb otrās vietas garšu. Interesanti, ka divus gadus vēlāk uzvaras laurus plūca soļotāja vecākais brālis Andis Rumbenieks.


Orientierists Mārtiņš Puriņš (2012., 2013. un 2015.) ir vienīgais SKM trīskārtējs uzvarētājs un tuvākajos gados viņa sniegumu pārspēt būs grūti, jo konkurence ir augusi un katru gadu cīņa par prestižo uzvaru ir aizvien saspīlētāka un neprognozējamāka.

Sieviešu konkurencē divas uzvaras ir tikai Iritai Puķītei (2014 un 2015), kura pēdējos divos startos bija spiesta atteikties no SKM, jo papildināja orientēšanās izlases sastāvu. Otro uzvaru šogad kāros izcīnīt pērnā ātrākā taku skrējēja Anete Švilpe (2017), kura pēdējos divos gados kļuvusi arī par komandas līderi Pasaules čempionātos. Viena uzvara ir arī aizpērnā gada ātrākai dāmai Vivianai Veronikai Kirilvai (2016), kura pēdējos gadus ir viena no stabilākajām taku izlases pārstāvēm.

Sacensību pirmsākumos Baldones pusē pie divām uzvarām tika Baiba Ozola un Kaspars Kursinskis, kurš sesto gadu ir viens no Baspēdu ultramaratona rīkotājiem. Divreiz Siguldā triumfējusi arī savulaik spēcīgā piedzīvojumu sporta eksperte Dace Traniņa.

Piebilstams, ka pirmos septiņus gadus Siguldā uz pjedestāla allaž kāpa kāda meitene vārdā Dace. Pēdējā šo tradīciju ievēroja olimpiete Dace Lina, kura 2013.gadā izcīnīja uzvaru nākamajā sezonā pēc dalības Londonas olimpiskajā maratonā.

Pēc otrās uzvaras lūkos pērnā gada uzvarētājs Artūrs Vadzis (2017), kurš pagājušajā gadā cīņā par pirmo Latvijas čempiona titulu taku skrējienos piekāpās Dmitrijam Ničiporam un Pēterim Grīviņam “Cēsis Eco Trail”, kas šovasar atzīmēja piekto norises gadskārtu.

Pēc 10 gadu pārtraukuma otru uzvaru visticamāk neizcīnīs Artūrs Veics (2008.), kurš savulaik noskrējis virkni Pasaulē zināmāko ultramaratonu, tostarp “Badwater”, “Marathon Des Sables”, “Ultra-Trail du Mont-Blanc” un citus. Tajā pašā 2008. gadā uzvaru izcīnīja soļotāja Anita Liepiņa, kura SKM kāpusi uz visiem trim goda pjedestāla pakāpieniem. Šogad soļotāja startēs 300 kilometru pārgājienā Monblāna masīvā ar 28 000 augstuma metru summu.

Seši gadi pagājuši kopš Ingas Zālītes (2012.) triumfa sniega baltajā 55 kilometru SKM un Stirnu buka Zaķa distances sezonas vicelīdere ir viena no retajām skrējējām, kas varētu pretendēt uz otru uzvaru šogad. Pa vienai uzvarai SKM vēsturē ir orientieristam Jānim Krūmiņam (2010.) un Kanādā dzīvojošai Mārai Leitānei (2009.).

Izaicinošākais Latvijas taku skrējiens 14 gadu vēsturē pieredzējis 10 dažādus uzvarētājus un 11 uzvarētājas. Iespējams, ka šogad 13. Saeimas vēlēšanu dienas pievakarē abi skaitļi līdzsvarosies, jo starp sievietēm, kas vēl nav izbaudījušas uzvaras garšu, galvenās pretendentes varētu būt tikai Linda Boldāne un Jolanta Krastiņa, tāpēc ticamāka šķiet Anetes Švilpes vai Iritas Puķītes atkārtota uzvara.

Tikmēr vīru konkurencē nedēļu pēc Stirnu buka sezonas noslēguma Artūram Vadzim Siguldā nebūs viegli nosargāt savu titulu un izcīnīt Latvijas čempionāta zeltu ukomplektā ar brīvbiļeti uz Pasaules čempionātu. Visdrīzāk par uzvaru cīnīsies iepriekš Siguldā nekronēti taku skrējēji. Viņu vidū varētu būt SKM vēl uzvaras garšu nebaudījušais pašmāju labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss, reiz soļotājam Rumbeniekam aiz muguras palikušais Kristaps Broks, Valkas “Neiespējamais skrējiens” 100 kilometru ātrākais vīrs Pēteris Grīviņš, kā arī abi pēdējo divu gadu skarbā Vilkaču maratona uzvarētāji bikstenieki Dainis Limanāns un Didzis Glušņevs.

Tostarp jāmin, ka Dainis Limanāns ir viens no trases labākajiem pārzinātājiem. Pēdējo divu gadu otrās vietas ieguvējs tāpat kā Monblāna takām uzticīgais Emīls Gailis trasi Gaujas senlejā noskrējis deviņas reizes. Kopš 2009. gada abi taku skrējēji nav izlaiduši nevienu startu oktobra krāšņajā Siguldā, piedzīvojot teju visus iespējamos laikapstākļus.


Tā kā šogad plānoti četri apļi, tad Ziediņkalna 34% kāpumu nāksies izbaudīt piecas reizes un jau pirmajā kopā ar pusmaratonistiem un kalnu krosa dalībniekiem būs iespēja pacīnīties par kedu pāri. Ja vīru konkurencē 280 metru sprintā ar 80 metru kāpumu parasti uzvar viena apļa 15 kilometru skrējēji, tad dāmu ieskaitē nereti gadījies, ka uzvar kāda no pilnās distances skrējējām, kas pēc vairākām stundām pamanās triumfēt atkārtoti, kā to, piemēram, ir darījusi Irita Puķīte.

Neprātīgais skrējiens Ziediņkalnā nebūs vienīgā izklaide SKM laikā. Iespējams, šogad atgriezīsimies pie dažus gadus piemirstā pusnakts halātlēciena baseinā, lai noskalotu Siguldas dubļus, ņemtu dalību Tvistera kausā un nākamajā rītā basām pēdām skrietu līdz Stīveriem.

Tiekamies senākajā un tradīcijām bagātākajā Latvijas taku skrējienā jau nedēļu pēc Stirnu buka sezonas noslēguma Līgatnē!

06_2018_Matiss

#esesmustirnubuks Nr. 6.
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe
Korektore: Anda Sproģe
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis,
Andris Jermuts, Juris Dzenis, Santa Sinka
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Īpašs paldies Artim Ločmelim (OK Burkānciems),
Kalna Jurim jeb Jurim Stradiņam (atpūtas komplekss “Golgāts”), Pēterim Ločmelim (Piekūni.lv).
Paldies Madonas novada pašvaldībai par atbalsta plecu!
Stirnubuks.lv - Vai taku skriešana izraisa atkarību?

Vai taku skriešana izraisa atkarību?

“Es nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” Lai arī katra individuālā pieredze tāda “anekdote” vien ir, nekad neesmu dzirdējis šādu apgalvojumu.

Stirnubuks.lv - Ašais no Drabešu muižas pils

Ašais no Drabešu muižas pils

Normāls skolotājs māca, labs paskaidro, lielisks skolotājs demonstrē, bet īstais skolotājs iedvesmos. Austris Āboliņš no Drabešiem uz gandrīz katru Stirnu buku atved busiņu ar motivētiem, sportiskiem un uzvarētu gribošiem jaunajiem sportistiem. Ne velti “Sporta klubs AŠAIS” ir viens no stiprākajiem, kas piedalās LVM čempionātā taku skrējienos skolu jauniešiem.

Stirnubuks.lv - Dieva Roka jeb meža vecis uz kvadras

Dieva Roka jeb meža vecis uz kvadras

Trasē visiem pa priekšu aizdrāžas bārdains džeks ar kvadriciklu, ievadot sportistus pirmajos trases līkumos.