Kur pārziemo Stirnu buki?
Žurnāls: 14 | Ozolkalna Stirnu buks 2019 Oktobris
Teksts: Matīss Vecvagaris
Lai kā arī to negribētos atzīt, sacensību sezona lēnītēm noslēdzas. Taču tas nenozīmē, ka mēs neskriesim. Pārfrāzējot, varētu pat teikt: “Sezona beidzas, bet skriešana turpinās!” Tamdēļ žurnāls šoreiz uzrunāja vairākus taku skrējējus, lai arī pārējiem raisītos idejas par iespējamajām sacensībām starpsezonā līdz nākamā gada pirmajam Stirnu buka posmam.
Dmitrijs Serjogins ir universālais kareivis – viņš pamanās gan uzvarēt visa veida Stirnu buka distancēs, gan palīdzēt ar piena produktu “Baltais” izdali Stirnu buka dalībniekiem. Pēc vajadzības mārupietis labo Latvijas rekordu 10 kilometros, skrien Londonas stadionā, uzvar pusmaratonos Maljorkā un Viļņā. Šā brīža labākais Latvijas garo distanču skrējējs vienlaikus ir valsts čempions maratonā un pusmaratonā, un šajā nedēļas nogalē Kataras galvaspilsētā Dohā aizstāvēs sarkanbaltsarkanās krāsas Pasaules čempionātā vieglatlētikā, kur maratona starts karstuma dēļ būs 23.59. Ziemā, kad trenēsimies un gaidīsim jaunās sezonas sākumu, Dmitrijs Serjogins tradicionāli izbaudīs sacensību sezonu Spānijā un iesaka arī pa kādam startam žurnāla lasītājiem.
“Mazās sacensības īsti neplānoju, bet sacensības, kur skrienu uz rezultātu, nav jēgas plānot, kamēr nav noslēdzies galvenā starta Pasaules čempionātā sagatavošanas cikls. Spānijā aktīva skriešana sākas septembrī un ilgst līdz maija beigām. Tradicionāli skrējieniem Spānijā ir laba cenas un kvalitātes attiecība. Pat uz tālajām Kanāriju salām var aizlidot pa lētu naudu, pateicoties zemo cenu aviokompāniju lidojumiem. Mans TOP3:
Novembris. Tenerifes maratons. Novembrī Eiropā nav daudz vietu, kur ir iespējams noskriet maratonu un tajā pašā diena doties izbaudīt atpūtu pie jūras. Kanārijas salās temperatūrā pa dienu sasniedz 25-28 grādu atzīmi, bet pa nakti nenoslīd zem 18 grādiem. Maratons, kuru var lieliski apvienot ar atvaļinājumu. Pagājušogad uzstādīju trases rekordu pusmaratonā – 1:06:59, kas liecina par to, ka trase nav nemaz tik lēna. Maratón Santa Cruz de Tenerife – https://www.maratondetenerife.com/
Decembris. Cursa dels Nasos. Ātrs 10 kilometru skrējiens vienā no skaistākajam Eiropas pilsētām – Barselonā. Starts tiek dots pl.17:30, kad pamazām satumst un saule nolaižas aiz horizonta. Pagājušogad izskriets jauns Latvijas rekords 10 km šosejā – 29:36. Zem 30 minūtēm izskrēja 14 dalībnieki un 961 dalībnieks izskrēja zem 40minūtēm. http://www.cursadenassos.barcelona/en
Februāris. La Mitja Granollers. Šim pusmaratonam ir interesants formāts – distances pirmā puse iet lēzenā kāpumā augšā no Granollers pilsētas uz La Garriga ciemu ar slīpumu no 2% līdz 10%, skrējēji veic apgriezienu La Garriga ciemā un skrien atpakaļ uz Granollers. Šis ir viens no lielākajiem pusmaratoniem Spānijā. Tur piedalījās tādas zvaigznes un olimpiskie čempioni, kā Samuels Vanjiru, Haile Gebrselassie, bijušais pasaules rekordists Abraham Kiptum, Stephen Kiprotich. Savukārt, es 2018. gadā uzrādīju laiku 1:06:29. https://www.lamitja.cat/
Šīs TOP3 sacensības, kur skrēju 2018. – 2019. gada sezonā, labprāt papildinātu ar vēl diviem skrējieniem martā un aprīlī – Palma de Maljorkā un Barselonā. Protams, Spānijas skrējienos piedalos diezgan bieži, bet sētas mačus neatzīmēšu”.
Noslēgumā Dmitrijs Serjogins padalās ar adresi, kas varētu noderēt Stirnu buka skrējējiem, kuri Spānijā meklēs taku, šosejas vai ultra skrējienus – https://ej.uz/spanijas-kalendars
Ikviens Stirnu buks sacensību centrā zina mobilo kafijas aparātu “Airstream Cofee”, kur var iegādāties ne tikai kafiju, bet arī saldējumu, kokteiļus un citus dzērienus pirms vai pēc noskrietās distances. Taču ne visi zina, ka dažādu gardumu sarūpētājs Didzis Ozoliņš, rūpējas ne tikai par skrējēju un brīvprātīgo labsajūtu Stirnu buka sacensībās, bet arī piedāvā dzīvošanas iespējas Spānijas kūrortpilsētā Valensijā, kur starpsezonā var trenēties siltos laikapstākļos. Atliek rakstīt e-pastu uz didzis.ozolins@yahoo.com un, iespējams, būs vēl kāda brīva naktsmītne Valensijas maratona laikā.
Tikmēr Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss izziņojis savu pirmo 2020. gada startu – 80 kilometru “Ultra Huachi” janvāra beigās Mehiko tuvumā. Mēs, protams, turēsim īkšķus.
Ronimoisa novadniece, olimpiete Ilona Marhele: “Es tik tālu neplānoju. Vēl šī sezona jāpārdzīvo! Iespējams, kāds pusmaratons vai 10 kilometru sacensības Portugālē.”
Viens no taku skriešanas izlases vilcējspēkiem Artūrs Vadzis cer uz sniegu starpsezonā: “Ziemas sezonā vairāk laika veltīšu distanču slēpošanai, gan treniņu nolūkā, gan piedaloties vietējas sacensībās. Varbūt noskriešu kādu “Noskrien Ziemu” posmu. Ja mūsu klimata zonā ziema neieradīsies, tad skatīšos uz kādu ārvalstu skrējienu, bet pagaidām, līdz martam nekas nav plānots.
Vilkaču maratona čempions Jānis Kūms runā ne tikai par starpsezonu, bet jau nospraudis nākamā gada lielo mērķi: “Pēdējais nopietnais starts paredzēts 19. oktobrī Itālijā, pēc tam kādu laiku atpūtīšos no skriešanas – spēka treniņi, vajadzētu atsākt peldēt un ar riteni pamīties. Pēc tam jāmēģina ielikt labāka bāze par to, kas sanāca pagājušajā ziemā, jo nākamsezon plānoju startēt UTMB 101 kilometru distancē “CCC”. Varbūt mēģināšu izmantot garākas oficiālas brīvdienas, lai novembra vidū vai decembra beigās aizbēgtu uz kalniem. Katrā ziņā šajā ziemā būs grūtāk apvienot darbu ar treniņiem, jo tikko sācies ļoti liels projekts, kas jau šobrīd ir celtniecības stadijā un termiņš projektam ir nākamā gada beigas. Līdz ar to būs ļoti intensīvs gads priekšā.”
Latvijas čempione maratonā un pusmaratonā Karīna Helmane – Soročenkova, kura nesmādē arī Stirnu buka takas, savam rudens maratonam izvēlējusies šī mēneša Frankfurti. Turpat 27. oktobrī skries arī maratona sudraba medaļniece Jekaterina Sokunova, kuru esam raduši redzēt uz Lūša distances augstākā pakāpiena. Sarunā līvāniete atklāj, ka pēc Frankfurtes maratona vēl plāno startēt ārzemēs un uzlabot personīgo rekordu divreiz īsākajā pusmaratonā, piebilstot, ka cer, ka sezonas izskaņas startos nebūs tik grūti kā Stirnu buka Alūksnes un Ventspils posmos.
Tikmēr Latvijas čempione maratonā bronzas medaļniece Līga Rusiņa, kura šosezon tikai reizi startēja Buka distanci, pārējos posmos sevi pierādot Lūša skrējienos, starpsezonā koncentrēsies uz treniņiem, nevis startiem sacensībās: “Starpsezonā bāzīte jāliek, nevis pa sacensībām jābraukājas! Nu, labi, labi. Uz divām pārgalvībām es arī esmu parakstījusies sezonas jaukākai izskaņai – gribu redzēt Edija Dzalba entuziasma veidotās takas “Inov8 Trail Race” Inciemā 13. oktobrī un skriešu arī “Trail Kuršiu Nerija” 47 kilometru distancīti.
Pa aukstajiem mēnešiem tikai treniņi un varbūt nometne kādā siltākā vietā, bet ļoti, ļoti gribētos visu ieplānot tā, lai tiktu uz “Noskrien Ziemu” posmu 8. martā Koknesē. Man vēl neprasās tālu zemju sacensības. Pašiem savu tik daudz, ka viss nav izbraukāts, ne iespēts.”
Šķēršļu skrējējs un orientierists Artjoms Rekuņenko ar taku skriešanu nodarbojas, jo tā ir “daļa no sagatavošanās procesa”. No malas gan neizskatās, ka Buka distances līderim ir iebildumi pret traukšanos trasē visiem pa priekšu:
“Ziemā neplānoju braukt skriet taku sacensībās, bet orientēšanās sacensības plānoju gan. No 22. līdz 25. februārim Portugālē, Santiago do Cacém notiks orientēšanās sacensības “Portugal O-meeting”. Gandrīz katru gadu braucu uz šīm sacensībām, lai ziemas periodā labāk sagatavotos pavasara startiem. http://pom.pt/2020/programme/
Nu jau piecus gadus pēc kārtas braucu arī uz Lipica Open Slovēnijā. Ja viss ies pēc plāna, tad arī 2020. gadā no 7. līdz 11. martam tur startēšu. Tas jau būs īsi pirms sezonas sākuma un parasti kalpo kā labs atskaites punkts pirms sezonas sākuma.
Abas šīs sacensības ir orientēšanās sporta starptautiskie mači, arī ar Pasaules ranga ieskaiti. Pavasarī ļoti daudzi stipri atlēti trenējas dienvidos, tāpēc šajās sacensībās tiek sapulcināts ļoti spēcīgs sastāvs un cīņa par TOP 10 ir ļoti nopietna.”
Portugāle ir padomā arī Rīga-Valmiera 107 km pērnajam čempionam Konstantīnam Biktimirovam, kurš allaž cīnās par TOP5 Lūša distancē:
“Oktobrī plāns aizbraukt uz Lietuvas 68 kilometru “Trail Kuršiu Nerija” ar 930 augstuma metriem. Diezgan līdzenā trasē vajadzētu pārbaudīt vietējos skrējējus, kaut šogad tur būs dalībnieki no 17 valstīm. Domāju būs interesanti. 17. novembrī plāns aizbraukt uz Portugāli, kur būs 70 kilometru skrējiens ar 3200 augstuma metriem. Tur būs arī 104 un 30 kilometru distances.”
Biktimirovs izstāsta arī iemeslus, kāpēc novembrī ir vērts doties uz šo skrējienu: “Nekad neesmu bijis Portugālē, trase ir diezgan ātra un līdz 500 metriem augsti kalni. Starta vieta ir Barcelos pilsēta ap 100 kilometriem no Portu. Sacensībās startēs ap 300 taku skrējēji, bet dalības maksa ir tikai 35 eur uz 70 kilometru distanci. Atradu lētu hosteli 500 metrus no starta. Pēc skrējiena plāns pavizināties nedēļu pa Portugāli. Tad ņemšu nelielu starpsezonas atvaļinājumu no skriešanas. https://www.amigosdamontanha.com/_trail_amigos_da_montanha_32
Stirnu bukos skrējusi arī Austrijā dzīvojošā šī gada Rīga-Valmiera 107 km čempione un trases rekordiste Diāna Džaviza, kuras lielais rudens starts būs oktobra beigās Francijā gaidāmais Pasaules čempionāts diennakts skrējienā. Šobrīd “treniņi burtiski ir apēduši laiku”. Tajās pašās 24 stundu sacensībās startēs pērnā gada Rīga-Valmiera uzvarētāja un Lūša distances cienītāja Vita Devjatņikova. Abas var 100 kilometrus pieveikt ātrāk par deviņām stundām, tāpēc sagaidāms, ka abām būs veiksmīgi starti diennakts skrējienos.
Ātrākā Kalnu Karaliene un Zaķa distances taku skrējēja Jeļena Ābele pieļauj, ka nākamais starts sacensību režīmā varētu būt Stirnu buka 2020. gada sezonas pirmais posms, ziema tikšot veltīta treniņiem: “Galvenais mērķis būs, iziet ārā un pakustēties, paskriet un, ja tas izdosies, tad jau apvienojot ar noskaņojumu un iespēju, meklēšu kādas sacensības pa ceļam. Man tagad ir riktīga amatiera dzīve, kad vienkārši eju, daru un pārējais pēc situācijas. Varbūt sanāks piedalīties kādā no “Noskrien Ziemu” posmiem, bet pavisam iespējams, ka pirmais starts būs tieši 2020. gada Stirnu Bukā. Dzīvojam, skrienam un baudām!”
Ne reizi vien pieminēto skriešanas seriālu “Noskrien ziemu!” pamatīgi noskatījis maratona speciālists Sergejs Maslobojevs, kurš plāno skriet nevis divu apļu 20 kilometru distanci, bet gan viena apļa 10 kilometrus, jo “man garlaicīgi un auksti abus skriet”. Ne viens vien ievērojis milzīgo Maslobojeva treniņapjomu, tāpēc interesanti uzzināt, ka starpsezonā plānots skriešanu mazināt: “Ziemā gribu uzlabot fizisko formu, tāpēc skriešu mazāk. Domāju arī svētdienās braukt trenēties uz Siguldu.”
Atceroties secību šīssezonas maratonos, vērsāmies arī pie pirmā Vilkaču maratona uzvarētāja Daiņa Limanāna. Kamēr vairums pašmāju skrējēju ziemas spelgonī skries prātīgi, viens no komandas “Rieksti” līderiem būs sacensību formā:
“19. oktobrī startēšu Turcijas 63 kilometru “Cappadocia Ultra-Trail.” Janvārī ātri skriešu Seviljas pusmaratonu. Pavasarī ātrs maratons – skatos uz Roterdamu, bet gribētos Londonu. Uz to gan tikai vēl jātiek.” Tikmēr viņa dzīvesbiedre un “Riga Runners” kūrētāja Ilze Limanāne ziemā gatavosies pavasara maratonam un ziemā izmēģinās laimi Monblāna skrējienu loterijā.
Tikmēr šīs skriešanas komūnas pārstāvis Alvis Danovskis plāno atvilkt elpu no sacensībām: “Pēc pēdējā Stirnu buka eju pelnītā divu nedēļu atpūtā. Pēc tam braukšu uz Supervaroņu nometni Madonā un vienlaikus uzsākšu trenēties Ronimoisa vadībā. Domāju, ka visa ziema būs cītīga trenēšanās viņa paspārnē un diez vai es kaut kur startēšu pirms pavasara. Vismaz šobrīd es domāju, ka nekur nestartēšu.”
Ar sevis auklētā taku skrējiena “Inov-8 Latvia Trailrace 2020” organizēšanu nodarbosies arī jaunais un talantīgais Zaķa distances skrējējs Edijs Dzalbs, koncentrējoties 30. maija pasākumam Daibē.
Citās domās ir Jānis Šnepste, kurš leģendārās Ledvilas 100 jūdzēm šovasar satrenējās Lūša distancē: “Pēdējos gadus es parasti cenšos beigt sezonu savā dzimšanas dienā 2. decembrī, noskrienot maratonu. Tad es dodos atpūtā līdz jaunajam gadam. Bet pirms tam – oktobrī braucu uz Dalmācijas 118 kilometru DUT ar 5160 augstuma metriem. Jāķer vasara aiz astes!”
Pieticīgs izklausās Lūša distances čempions Kristaps Bērziņš: “Pagaidām neko neesmu ieplānojis. Varbūt kādu “Noskrien ziemu” posmu.” Kuldīdznieka cīņubiedrs Eiropās čempinātā Mountain running, kas vasarā risinājās Matterhorn pakājē Šveices Alpos, Jānis Mežiels arī būs aktīvs ziemā: “Doma uzskriet “Noskrien ziemu” seriālu, kur fināla posms būs dzimtajā miestā Koknesē. Treniņnometnes ietvaros plānoju Portugālē kādu garāku treila skrējienu Koimbras apkārtnē.”
Pašmāju ziemas seriālā plāno startēt arī daudzkārtējā Siguldas kalnu maratona uzvarētāja un taku skriešanas izlases vadošā pārstāve Irita Puķīte: “Pēc oktobra mēneša atpūtas plānoju skrējienus tepat Latvijā, novembrī tas būs skrējiens “Patriots”, bet ziemā noteikti piedalīšos “Noskrien Ziemu” skrējienos. Cerams, ka izdosies piedalīties arī šī seriāla nakts posmā, kas līdz šim nav izdevies. Tā ir laba iespēja ziemas periodā paskriet sacensību režīmā, jo ziemas noslēgumā plānoju kādu garāku skrējienu Spānijā vai Portugālē. Vēl gan esmu meklējumos, gribu izskriet kādu skaistu kalnu skrējienu.”
Siltajās zemēs plāno startēt arī līderkomandas “Līvānu VK/Baltais” žiglā pārstāve Kitija Valtere: “Par maratonu vēl nezinu. Doma bija, bet veselības problēmas nedaudz lika piebremzēt ar treniņiem. Redzēs, kā sanāks gatavoties tagad, bet starti būs. Ārpus Latvijas plānojas pusmaratons un 10 kilometru starts.
Tikmēr uz studijām šobrīd fokusējas Monblāna spīdekle Linda Boldāne, kura šogad bija ātrākā arī Portugālē notiekošajā PČ taku skrējienā.
Komandas “Surikati” līderis Pēteris Grīviņš sezonu gatavojas pielāgot kalendārai gada izskaņai: “Vēl nav skaidrs, bet gan jau būs kāds rogainings, varbūt “Noskrien ziemu”, “inov-8 Latvia trail race”, bet principā sezonu nobeigšu ar 100 kilometriem Spānijā – Ultra Trail Serra Montsant (UTSM), savukārt sākšu ar TGC marta sākumā Kanāriju salās. Tie arī galvenie starpsezonas pasākumi. Viss pārējais pa Latviju.” Pārējie Surikati arī dzīvosies pa pašmāju takām, taču daļa dosies arī uz Kanārijām. Pētera dzīvesbiedre Ieva Grīviņa arī startēs Spānijā gan Kanārijās, gan UTSM. http://www.naturetime.es/2018/en/ultra-trail-serra-montsant-eng
Ārzemju startu virzienā skatās arī starptautiskā taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitingā visaugstāk esošā pašmāju taku skrējēja Anete Švilpe: “Uzskriešu to pašu “Noskrien Ziemu” un gatavošos kādam pavasara UTWT (kalnu ultra-taku pasaules tūres) posmam, kad būs zināms kalendārs. Kalendārs varētu arī pateikt, vai meklēšu tajā pusē kādu nelielu maču ziemai.”
Kamēr Latvijas labākā taku skrējēja gaida sacensību kalendāru, ne tas saulainākais vaigs ir pašmāju distanču slēpošanas līderim Indulim Bikšem: “Nevaru atbildēt neko. Finansējumu sezonai nav izdevies atrast, lai kaut ko plānotu. Būs vien vairāk skriešanā jāpiedalās. Tagad tuvākais pēc Stirnu buka noslēguma būs LČ krosā.”
Cerēsim, ka slēpošanas sabiedrība atradīs segumu profesionāļa startiem. Tikmēr amatieri Jānim Actiņam sezona nebeidzas arī pēc Stirnu buka, kur viņš allaž rikšoja Lūša distanci. Neticami, taču pēc lieliskā snieguma Igaunijā ar 237,14 kilometriem diennakts skrējienā, Latvijas rekordists varēja padalīties ar tuvāko mēnešu plāniem:
“Oi, es jau amatieris, skriešanu sezonās nedalu! Bet šim gadam vēl saplānoti maratoni – Ņujorkā, Nīderlandē, kur vecākajai meitai būs pirmā pusīte, Itālijā vīna treils un 50-nieks. Nākamajam gadam pagaidām tik Spānija un Malta saplānota, bet tam vēl laiks. Par Ņujorku nepārproti – par savu naudu loterijā nav vēlmes piedalīties, tamdēļ ņemu ko pieejamāku – Yonkers Marathon pāris nedēļas agrāk.”
Tikmēr jau domās Ņujorkas slavenajā maratonā skrien Lūša distances lietpratēja Dana Mačtama: “Oktobra beigās laižam uz Ņujorkas maratonu, tad man gan sezona ar beigsies. Pavasara sākumā ar treneri Matisons Runners club domājam par treniņnometni Portugālē. Paralēli mēģināsim darīt visu, lai izskrietu Londonas maratonu. Domas ir arī par kādu ultru.”
Ja reiz par ultrām, tad griezāmies arī pie jaudīgā Rīga-Valmiera čempiona un 12 stundu rekordista Aināra Kumpiņa, lai noskaidrotu viņa plānus:
“Plāns ir sākt domāt pēc 24 stundu PČ. Skatīšos, kāda stāvoklī būšu. Skaidri zinu, ka ļoti gribētu atkal noskriet “Sandsjöbacka Ultra Triple”, kas ir janvāra vidū. Gribētu paķert klāt vēl divas trīs sacensības starpsezonai – februārī, martā, aprīlī. Vienas sacensības Stokholmā ir līdzīgas Vilkaču maratonam – 42 km ar 2000 augstuma metriem apļos pa slēpošanas kalnu. Gribēju jau pagājušajā gadā, bet trauma pēc “Neiespējamā skrējiena” neļāva startēt.”
Līdzsvarā ar sevi un ģimeni solās būt viena no vadošajām Lūša distances skrējējām kurzemniece Monta Ločmele:
“Trenēšos, cik apstākļi ļauj, nākamajā gadā vajadzētu realizēt savu pirmo kalnu skrējienu ārpus mūsu mīļās Latvijas takām un pauguriem. Būtu forši, ja viss saliktos tā, ka izdotos aizbraukt uz kādu treniņnometni kalnos – tie man tādi mazie sapnīši. Bet prioritāte Nr. 1 ir mani bērni un ģimene. Mācos visu balansēt tā, lai visās frontēs būtu harmonija – ne vienmēr tas izdodas!”