Kristaps Magone

Žurnāls: 15 I Mežaparka Stirnu buks 2022 Aprīlis

Teksts: Juris Dzenis

8. vieta

Transgrancanaria,

4/03/2022

126 km, 6919 m+, 14:52:36

Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, pēc novembrī noskrietām sacensībām bija sajūta, ka ir laba forma un gribas turpināt sezonu. Līdz ar to tika pieņemts lēmums meklēt, kur skriet ziemā.

Otrkārt, 2022. gadā plānots ģimenes pieaugums un gribēju sacensībās startēt pirms tam, kad laiku treniņiem būtu atrast krietni vieglāk.

Treškārt, 2021. gadā no diviem nesaistītiem cilvēkiem dzirdēju frāzi, ka es esmu čalis, kurš skrien mazus nezināmu skrējienus ar mazu konkurenci.

Līdz ar to nonācu pie Transgrancanaria skrējiena, kas ir marta sākumā. Laiks sagatavoties skrējienam būtu gana daudz un konkurence šim skrējienam ir viena no spēcīgākajām Eiropā.

Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Nebiju pētījis kādi ir laiki citos gados un tos bija grūti prognozēt, jo distance bieži mainās atkarībā no laika apstākļiem un citiem faktoriem. Biju sagatavojis uztura plānu uz 19 stundām, bet, protams, cerēju uz daudz mazāk pavadītu laiku distancē. To, ko es sev biju uzstādījis kā mērķi, bija savākt virs 800 punktiem starptautiskajā taku skriešanas reitingā (ITRA) un finišēt starp desmit labākajiem.

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens?

Sagatavošanās process tika nedaudz pamainīts, gatavojoties uz 74 km rudens skrējienu Spānijā. Rezultāts parādīja, ka veiktās izmaiņas strādā labi, līdz ar to pie tā arī paliku gatavojoties Transgrancanaria skrējienam. Šeit gan jāpiezīmē, ka nekad neesmu gatavojies

skrējieniem, kas notiek, kad Latvijā vēl ir ziema. Lai savāktu labu kvalitatīvo skrējienu apjomu, daudz laika pavadīju sporta zālē skrienot dažādus intervāla skrējienus uz skrējceliņa.

Distances sākums – savs novērtējums.

Distanci sāku diezgan mierīgi, necentos sākt kopā ar līderiem vai uzreiz sacensties ar labākajiem. Atradu sev ērtu ātrumu, kurš šķita gana kvalitatīvs, lai sasniegtu labu rezultātu un tajā pašā laikā gana mierīgs, lai nebūtu jādomā par to, ka šis ātrums ir pārāk liels priekš 126 km. Distances sākuma daļā skrēju, kādu brīdi, kopā ar sieviešu līderi, bet pret kalnu viņas ātrums man bija par lēnu, tāpēc turpināju savā. Starp otro un trešo dzirdināšanas punktu pavadīju kopā ar Pēteri Grīviņu un divatā laiks gāja visai raiti. Jāsaka gan, ka vizuāli šis posms nebija baudāms. Arī tehniski nekas īpašs tajā nebija. Jāsaka, ka labi, ka šajā posmā bija nakts.

Ļoti skrienams ar vienu straujāku kāpumu, kas gan sagādāja lielas problēmas, jo lietus un māla dēļ, tajā bija jākāpj četrrāpus pieturoties pie krūmiem un kokiem.

Distances vidus – savs novērtējums.

Dienu pirms skrējiena organizatori bija izsūtījuši e-pastu par to, ka jāievēro īpaša uzmanība un ieteica ņemt līdzi papildus apģērbu, jo tika solīts stiprs vējš un izsludināts oranžais brīdinājums. Šis bija posms, kurā varēja to visu izbaudīt, jo vējš tiešām bija spēcīgs un kalnos temperatūra bija tuvu 0. Jāsaka, ka uz to es biju gatavs gan iepriekšējās dienās staigājot kalnos, gan izskrienot vienu no trases posmiem šeit. Šis arī bija posms, kur es jutos vislabāk un kur es sāku bēgt prom no skrējējiem, ar kuriem biju pavadījis daļu no pirmās trases trešdaļas.

Tāpat šajā posmā sāka parādīties pirmie skrējēji, kuri bija pārāk ātri sākuši un kuri bija nolūzuši. Īpaši labi man patika posms starp Artenaru un Tejedu, kuru es biju izskrējis treniņā pirms sacensībām.

Distances nobeigums – savs novērtējums.

Šis posms bija jau gaismā un ļoti skaisti bija gan kalni, gan daba. Beigu daļa bija vienīgā, kas mani pārsteidza. Es biju gatavojies uz aukstumu un vēju, bet nebiju gatavojies, ka šajā skrējienā būs arī svelme. Lai gan fiziski jutos labi, tomēr beigu daļa, iespējams, ka jau no noskrietiem kilometriem un daudzajām stundām distancē, nāca ļoti grūti. Es nezināju, kādā pozīcijā es atrodos un šķita, ka esmu ap 20. pozīciju un tas savā ziņā bija, kā iegansts, lai nepiespiestos skriet ātrāk, jo šķita, ka TOP 10 nav.

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Bieži dzirdēts, ka distance sākas ar 3 km pa pludmales smiltīm, bet šķiet, ka mums bija tikai kāds kilometrs un arī tad no mitruma smiltis bija pieblietētas un skrienamas. Tālākā distances sākuma daļā nebija nekas tehnisks. Viss ļoti skrienams. Vienīgais, ka viss bija tumsā un tas lika koncentrēties vairāk uz to, kur likt kāju. Tehniskāki posmi sākās pēc Moyas kontrolpunkta, kas ir ap 42km. Tur bija viens visai tehnisks noskrējiens ap 5 km, kur tiešām bija jāskatās zem kājām. Vēl bija pāris vidēji tehniski noskrējieni no Roque Nublo (ap 90 km) līdz Ayagaures (ap 111 km). Bieži dzirdēts arī, ka distances beigās ir sarežģīts posms pa akmeņainu, izžuvušu upes gultni. Man šajā posmā sarežģītākais škita karstums un tas, ka trases profilā tas posms izskatās, ka iet diezgan strauji uz leju, bet dzīvē tādas sajūtas nebija.

Vai bija kādi pārsteigumi?

Viens pārsteigums bija EXPO, kas man šķita tāds diezgan mazs un tukšs priekš tik nozīmīgām sacensībām. Protams, jau minētā svelme distances beigās mani pārsteidza nesagatavotu.

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers?

Īsti nevienā, jo tomer diezgan bieži redzēju citus skrējējus riņķī. Arī distances pēdējos kilometros pat biju nosacīti kopā ar citu skrējēju, ar kuru tad mēs cīnijāmies par 8. vietu un šķiet, ka tikai kādos pēdējos pārsimts metros viņš sāka iepalikt.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Vieglākais bija distances sākums, jo tomēr tas bija skrienams bez lieliem kāpumiem un kritumiem. Tāpat vējš un aukstums man problēmas nesagādāja, tam biju gatavs un laikam jau visvieglākais bija izskrietais posms starp Artenaru un Tejedu. Cīņa ar jau vairākas reizes pieminēto karstumu bija tiešām smagākais pārbaudījums šajā skrējienā.