Zvārtes ieža Stirnu buks Ērgļu stacijas Stirnu buks Milzkalna Stirnu buks Abavas senlejas Stirnu buks
Stirnubuks.lv - Ko apskatīt Alūksnē

Ko apskatīt Alūksnē

Žurnāls: 11 | Pilsalas Stirnu buks 2019 Jūlijs

Iesaka: Alūksnes TIC | Foto: Alvits Grīvnieks, Ardo Kaljuvee, Ainārs Gaidis

Par Alūksnes jeb Malienas Šveices bagāto vēsturi ir daudz liecību. Un tās var lieliski iepazīt ne tikai muzejos, bet arī teju uz ikviena soļa, dodoties skaistā pastaiga pa šo Ziemeļvidzemes pērli. Ko tad šajā pusē apskatīt?

 Alūksnes muižas parks un Tempļkalna parks

Ja vēlies nodoties skaistām pastaigām, vērts apdomāt divas lieliskas izvēles – Alūksnes muižas parku un Tempļkalna parku.
Alūksnes muižas parks atrodas pašā pilsētas sirdī līdzās krāšņajām strūklakām un Alūksnes ezeram, kur lepni gozējas Alūksnes Jaunā pils. Tās parks bagāts ar mazajām arhitektūras formām – Granīta obelisku, Pomonas templi, Apaļo un Ovālo strūklaku, Putnu paviljonu, granīta soliņiem un čukstošo laternu, kas viesus aicina aiziet līdz Fītingofu dzimtas mauzolejam un izzināt parka stāstu.

Savukārt Alūksnes ezera Tempļakalna parka teritorijā pērn ir labiekārtotas sešas makšķerēšanas un trīs atpūtas vietas, kā arī izvietoti īpaša dizaina stendi ar informāciju un teikām par Alūksnes ezeru un tā apkārtni. Pār ezeru lepni pilsētas viesus sveicina parkā celtais Slavas templis – granīta rotonda.

Alūksnes Jaunā pils

Alūksnes Jaunā pils celta 19. gadsimta otrajā pusē pēc barona Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa pasūtījuma un ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Šobrīd Jaunajā pilī darbojas Alūksnes muzejs un privātais dabas muzejs “Vides labirints”.

Alūksnes muzejā apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas: “Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē”, “Laikmetu mielasts”, “100 vēsturiski mirkļi Alūksnē”, “Leo Kokle. Mākslinieka istaba”, “Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba”, “Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki”. Savukārt pils noskaņu var sajust mēbeļu kolekcijas izstādē “19.gs. muižkungu guļamistaba”, bet latviskais mantojums iepriecina apmeklētājus izstādē “No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras”. Pateicoties plašajam ekspozīciju klāstam, pilī kaut ko interesantu atradīs ikviens.

 Alu╠äksnes jauna╠ä pils. _fmt

Alūksnes pilssala

Vai vēlies pabūt pie dabas? Tad jādodas lūkoties uz Alūksnes pilssalu, kas ir Alūksnes ezera lielākā sala, uz kuras 1342. gadā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils. Tagad varenais cietoksnis pārtapis gleznainās drupās un gaida ciemos ikvienu interesentu. Pilssalā labiekārtota peldēšanās vieta, bērnu rotaļu laukums, stadions, multifunkcionālā servisa ēka ar kafejnīcu un brīvdabas estrāde. Gana vareni, ne tā?

Iepazīt Alūksni var arī, klausoties stāstos par pilsētu uz ezera – ar kuģīti “Marienburg” vai uz plosta “Kaija”. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem iespējams izbraukt ar SUP dēļiem, airu laivām, ūdens velosipēdiem, bet asāku izjūtu cienītājiem iespējams izmēģināt arī ātrumlaivu un pūsli.

 Alu╠äksnes Pilssala. Ard_fmt

Bānīša stacija

Simboliski atvērt durvis uz pagātni var, dodoties uz pērn atklāto Alūksnes Bānīša staciju. Multimediālā ekspozīcija aicina iepazīt un atklāt dzelzceļa vēsturi fotogrāfijās, unikālos video stāstos, informācijas krātuvēs, spēlēs, un arī pašam digitāli sajust, kā pasauli redz vilciena mašīnists.

Ekspozīcijas dizains ir veidots gluži kā vilciena vagons – atrodoties tajā, rodas sajūta, ka esi vilcienā un dodies ceļā. Dzīvesstāstos un laikmetu ainās, fotogrāfijās un video sižetos simboliski atveras durvis uz senatni, kur iespējams atklāt dažādus dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēt 10 unikālus staciju stāstus, kā arī sīkāk uzzināt par dzelzceļa pasauli kopumā.

 Ba╠äni╠ätis. Alvits Gri╠äv_fmt

Trīs skatu torņi, no kuriem pārredzēt Alūksnes ainavas

Protams, vērts uzkāpt arī kādā skatu tornī, kas palīdzēs no jauna atklāt apkārtnes diženumu. Alūksnes skatu tornis atrodas Tempļakalna parkā blakus Alūksnes ezeram. Tas ir 37,8 metrus augsts un ir viens no augstākajiem torņiem Latvijā. Lai nokļūtu līdz augšējai skatu platformai, būs jāpieveic 153 pakāpieni.

Savukārt Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākais paugurs, kura absolūtais augstums sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums ir vairāk nekā 70 metri. Kalna virsotnē atrodas 27 metrus augsts skatu tornis ar skatu platformu ar binokli. No skatu torņa virsotnes uz dienvidu nogāzi paveras skaista, mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainava.

Skatu tornis liegumā “Korneti-Peļļi” ir 27 metrus augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hānjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Torņa apkārtnē ir četras dabas takas, kas ļauj apskatīt iespaidīgo “Kornetu-Peļlu” gravu, ielejas, ezerus un pakalnus.

 Veclaicene.Ainars Gaidi_fmt

Aizsargājamo ainavu apvidus Veclaicene un Dabas mājas

Pašā Igaunijas-Latvijas pierobežā, starp pakalniem un vairāk nekā četrdesmit tumšzilajiem ezeriem, visi dabas draugi un miera baudītāji var izbaudīt savas brīvdienas Veclaicenes gleznaino ezeru krastos un izbaudīt jaunās Dabas mājās, kas atklātas šīs vasaras sākumā. Tās ir unikālas ar piedāvāto iespēju mierpilnai un pilnīgai apkārtējās dabas idilles baudīšanai, jo kalpo gan dabas izziņas punkti, gan arī kā naktsmītnes.

Būves celtas kopumā pieciem ezeriem un katra veltīta savai tematikai. Piemēram, Ēka Vaidavas ezera krastā stāsta par ūdeņiem un zivīm, bet Raipala ezera tuvumā izbūvētā dabas pieturas tematika, kas veltīta lāčiem.

Dabas māju apvidus nenoliedzami uzrunās velotūristus, bet to ezeri ieinteresēs makšķerniekus un laivotājus, savukārt, visgardākā maltīte, kā zināms, top tieši dabā, to pagatavojot virs ugunskura vai grillējot.

 Dabasmajas1_fmt

Jaunlaicenes muižas muzejs un Viktora Ķirpa Ates muzejs

18. un 19. gadsimtā Jaunlaicenes muižā dzīvoja un saimniekoja vācu baronu fon Volfu dzimta. Tagad Muižkunga dzīvojamā mājā ir ierīkots muzejs, kas stāsta par muižas apbūvi, Vidzemes muižu apsaimniekošanu, sadzīvi, baroniem un vietējiem iedzīvotājiem – malēniešiem. Dodoties uz Jaunlaicenes muižas muzeju, iespējams iepazīt malēniešu kultūru, tradīcijas, kā arī īpaši skanīgo izloksni.

Savukārt Viktora Ķirpa Ates muzejā vienkopus lūkojama kultūrvēsturiskā ainava – brīvdabas muzejs ar 11 ēkām, proti, zirgu inventāra šķūni, ratnīcu, smēdi, pūnīti, traktoru un motoru šķūni, pirti, klēti, riju, labības šķūni, saimes māju un ēku “Laidars”. Apmeklētājiem piedāvā ne tikai apskatīt mūsu senču senos darba rīkus, bet arī pamēģināt pašiem tos darbībā.

aluksnes muzejs 4_fmt

ES ESMU STIRNU BUKS 2019. #4(11)
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Juris
Dzenis, Andris Jermuts, Santa Sinka
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Īpašs paldies Trašu izveidē Stirnu bukam Alūksnē nesavtīgi palīdz malēnietis Vilnis Veļķeris un mūsu uzticamais takuzinis Artis Ločmelis (VSK Burkānciems&Co), īpašs paldies Alūksnes novada pašvaldībai!
Stirnubuks.lv - Kārlis Ielejs

Kārlis Ielejs

Stirnu bukā ir daudz un dažādu veidu, kā tikt pamanītam. Uzvari visus un nokļūsti uz pjedestāla. Vinnē izlozē pulsometru vai kedas. Skrien bez krekla pirmā vai pēdējā posmā vai arī nokļūsti stirnubuks.lv lapā ar kādu skaistu bildi. Šogad daži Stirnu buki palīdz reklamēt posmu un Kārlis ir Tērvetes meža Stirnu buka reklāmas seja.

Stirnubuks.lv - Ronimoiss - labākais no mūsējiem Pasaules kausā

Ronimoiss - labākais no mūsējiem Pasaules kausā

Teju visu Latvijas izlasi esam redzējuši uz Stirnu buka pjedstāla, taču komandā netrūkst arī citu vietējo skrējienu uzvarētāju un laureātu.

Stirnubuks.lv - Ezis arī ir Stirnu buks

Ezis arī ir Stirnu buks

Un jūs taču labi zināt, ka bez tādiem muskuļiem, mēs tik augstu nemaz nevarētu uzlēkt. Uz jautājumiem atbild Ritvars Carevs un Gundega Gulbe.