Stirnubuks.lv - Kāpēc Buka komanda Buku neskrien

Kāpēc Buka komanda Buku neskrien

Žurnāls: 13 | Krimuldas Stirnu buks 2019 Septembris

Teksts: Signis Vāvere

Es esmu Stirnu buku skrējis desmit reizes. Skrējis, protams, ir stiprs vārds tam, ko es tad darīju, bet tomēr. Piecas reizes kopā ar Matildi, kad viņa vēl bija maza Vāveres distanci. Drusku skrējām, drusku gājām, paraudājām, bet finišā jau nezināja, kur aiz laimes lai liekas – gan par to, ka finišs beidzot klāt, gan par medaļu, sava paveiktā lepnumu un tiem dažiem mazajiem kārumiem, ko nu tur tajā finišā dod. Otras piecas jau ko nopietnāku – četrus Bukus un vienu Lūsi. Pēdējo tieši Gaujas krastos Beverīnas pilskalnu meklējot, lielāko daļu kopā ar laika ņemšanas cīņu biedru Mārtiņu.

Tagad mēs Stirnu bukus neskrienam. Ne jau tāpēc, ka negribētu vai nesanāk, bet vienkārši nav laika. Pienākumi prasa savu un Stirnu buku redzam tikai nosacīti viens ekrānā rezultātu izskatā un otrs kontrolpunktus trasē un dažreiz kādu skrējēju izvedot ārā no meža. Un pie tam, tādu kā mēs ir daudz – lielākā daļa organizatoru komandas un sacensības atbalsta komandas nemaz neiziet ārpus sacensību centra. Arī daudzie brīvprātīgie ūdens punktos, redz tikai laimīgos skrējējus, kuri grib padzerties un nelaimīgos, kuriem nu atkal jāskrien.

Bet ir daži izredzētie – viņi noskrien visas distances vairākas reizes. Un redz to, ko redzēs arī skrējēji – upju kanjonus, vecu cepļu drupas, aizaugušus meža ceļus, pa kuriem kādreiz ir varējis uzbraukt zaparožecs, kad upe pārplūdusi. Rimants, Šoko, Artis un visi pārējie palīgi, trašu distanču savērpšanai, mežā pirms Stirnu buka nodzīvo nedēļām. Izpēta, izskrien, saskaņo un atkal izskrien. Dažreiz tas šķiet nebeidzams process un dažreiz kāds distances posms jāmaina pēdējā brīdī.

Nedēļu pirms Krimuldas Stirnu buka, man bija tas gods izskriet Zaķa trasi un paskatīties Lūšu distances vienu gabalu mežā. Cik gan Stirnu buka skrējējiem ir paveicies. Var būt ne ātrajiem, jo tie neredzēs neko, bet tie kuri skrien prieka pēc… Tie varēs veltīt dažus skatienus apkārt. Mums ir tik skaista daba un mežonīgi interesantas vietas. Tā vien dēļ Stirnu bukam ir jālec vēl gadiem ilgi! Jānovēl puišiem spēku to visu atrast, izpētīt un salikt kartēs.

#esesmustirnubuks

ES ESMU STIRNU BUKS 2019. #6(13)
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Juris
Dzenis, Andris Jermuts, Santa Sinka
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Īpašie paldies! Līdz šim mums nezināmās Krimuldas novada takas Stirnu bukam palīdzēja iepazīt Kaspars Kārkliņš (“Siguldas Maratona klubs” vadītājs) un Stirnu buka Vidzemes taku eksperts Artis Ločmelis (“VSK Burkānciems”)! Īpašs paldies Krimuldas novada pašvaldībai, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas ekspertiem par praktiskiem ieteikumiem un padomiem, kā uzvesties īpaši jutīgā teritorijā un, kā saskatīt dabā senos ceļus, kas reiz savienoja gaujmaliešu mājas!
Stirnubuks.lv - Ventspilī apskatāmas ievērojamās vietas

Ventspilī apskatāmas ievērojamās vietas

Ievērojamākās apskates un nakšņošanas vietas Ventspilī

Stirnubuks.lv - Jaunākais taku skriešanas boss

Jaunākais taku skriešanas boss

Iespējams, jaunākais taku skriešanas sacensību organizētājs Edijs Dzalbs, jau tā pilno skriešanas kalendāru, papildināja ar vēl vienu – Inov-8 Latvia TrailRace Daibē. Stirnu buks tur bija, patika un brauks vēl.

Stirnubuks.lv - Tērvetes meža pavēlnieks

Tērvetes meža pavēlnieks

Apmaldītos trīs priedēs, viņš nesaprot karti, bet Tērvetes apkārtnes meži ir viņa mājas un skaistās trases ir viņa darba rezultāts. Stirnu buks Juris Redisons nav liels runātājs, bet tieši tāpat kā Rimants, ir atsācis skriet pateicoties bērniem, abiem ir vēl kas kopīgs – viņi nekad neatteiks savu palīdzību.