ITRA – Starptautiskā taku skriešanas asociācija

Žurnāls: 14 | Ozolkalna Stirnu buks 2019 Oktobris

Teksts: Andris Ronimoiss

Noteikti, ka daļa no Stirnu Buka cilts ir dzirdējuši maģisko burtu salikumu ITRA. Šajā rakstā par to, kas ir ITRA, kas ir ITRA reitings, kā tas veidojas, kas ir ITRA punkti un kā pie tādiem tikt.

Kas ir ITRA?

ITRA jeb Starptautiskā taku skriešanas asociācija ir organizācija, kas radusies 2013. gadā. Tās galvenais mērķis ir popularizēt taku skriešanas sportu. Sešu gadu laikā ITRA ir izaugusi par starptautiski atzītu organizāciju, kas cieši sadarbojas ar Starptautisko Vieglatlētikas savienību, Pasaules antidopinga aģentūru un citām organizācijām, lai padarītu taku skriešanu par arvien pamanāmāku un atzītāku sporta veidu. Skrējēju aprindās ITRA visvairāk ir pazīstama kā vieta, kur var iegūt ITRA punktus, kas nepieciešami, lai vēlāk startētu tādās sacensībās kā UTMB, Madeira Island Ultra Trail, vai arī kā vieta, kur apskatīties savu ITRA reitingu, bet papildus šiem pakalpojumiem, ITRA nodrošina taku skrējēju veselības informācijas lapu, kur sacensību organizatori, kas sadarbojas ar ITRA var tikt klāt nepieciešamajiem skrējēju veselības datiem brīžos, kad ir noticis kāds negadījums trasē. Tajā ir arī QUARTZ programma, kas kalpo kā izpētes platforma, lai labāk izprastu ultra maratonu ietekmi uz cilvēku veselību un kur brīvprātīgi piedalās ļoti daudzi pasaules labākie taku skrējēji. Šobrīd ITRA datubāzē ir pievienoti vairāk nekā 1.6 miljoni taku skrējēji un ir reģistrējušies vairāk nekā 1300 sacensību organizatori. ITRA kalendārā var atrast vairāk nekā 5000 sacensības gadā. No Latvijas šajā datubāzē atrodami gandrīz 4000 taku skrējēji, bet sacensības, kurās 2019. gadā varēja tikt pie reitinga ir Carnikavas Stirnu Buks, Vilkaču maratons, Cēsis Eco Trail un Siguldas Kalnu Maratons. Latviju ITRA pārstāv divi cilvēki. Tie ir ITRA Latvijas aktīvo biedru balsojuma rezultātā ievēlēti cilvēki. Darbs ir brīvprātīgs un galvenais uzdevums ir palīdzēt taku skrējējiem un organizatoriem labāk izprast ITRA piedāvātās iespējas. Taku skrējējus pārstāv taku skrējējs Andris Ronimoiss, bet organizatorus pārstāv Stirnu Buka tēvs Rimants Liepiņš.

ITRA reitings

Sacensību dalībniekam finišējot kādā no taku skrējieniem, kas atrodas ITRA datubāzē, viņam tiek izrēķināts konkrēto sacensību reitings. Tādu precīzu aprēķināšanas algoritmu ITRA nekad nav atklājusi, bet šāda tāda informācija ir. Maksimālais punktu skaits, ko var iegūt jebkurās sacensībās ir 1000 punkti, bet to vēl nevienam nav izdevies izdarīt un lielākais reitings, kas ir iegūts ir Džima Valmslija 966 punkti 2019. gada Western States 100 jūdžu skrējienā. Kā pamats 1000 punktiem tiek ņemts konkrētās distances pasaules rekords vai labākais rezultāts un augstummetru (dalīts ar 100) summa. Piemēram, ja distance ir 50 kilometri ar 1000 augstummetriem, tad tiek saskaitīts 50 ar 1000/100 jeb 10 un iegūts rezultāts 60km. Pēc tam tiek apskatīts kāds aptuveni ir visu laiku labākais rezultāts šādā distancē un tas tiek ņemts kā pamats 1000 punktiem. Tomēr tas ir tikai pirmais aprēķinu solis. Papildus tiek ņemti vērā tādi aspekti kā trases tehniskums, laikapstākļi, apļi u.c. Piemēram, ja trasē būs apļi un/vai daudz kontrolpunkti, ITRA reitings būs zemāks. Trases tehniskuma un laikapstākļu ieteikmi aprēķina netieši. Tiek skatīti skrējēji, kuri ir piedalījušies konkrētajās sacensībās un tiek salīdzināti viņu iepriekšējie rezultāti. Ja aprēķinos sanāk, ka lielākā daļa dalībnieku ir noskrējuši zem savām spējām, tiek pieņemts, ka apstākļi ir bijuši grūti un tāpēc reitings tiek palielināts. Tāpat arī tieši otrādi. Teorētiski jebkurās sacensībās, kuru organizatori ir iesūtījuši rezultātus ITRA, var nopelnīt tik pat punktus kā pasaules čempionātā vai kādā citā nozīmīgā taku skrējienā, jo ITRA reitingam nav svarīgi kurā vietā ir finišēts vai kādās sacensībās ir finišēts, bet gan kādā laikā ir finišēts. Prakse gan rāda, ka ir sacensības, kurās ir grūti tikt pie ļoti laba reitinga. Latvijā tas ir grūti dēļ salīdzinoši nelielā reljefa. Sistēma nav perfekta, bet ir gana adekvāts rādītājs, lai varētu salīdzināt vienu taku skrējēju ar otru.

Tad, kad taku skrējējs ir ticis pie sava ITRA reitinga, viņam tiek izrēķināts viņa šī brīža kopējais reitings. Šeit tiek ņemtas vērā piecas labākās sacensības pēdējo trīs gadu laikā. Ja taku skrējējam ir tikai vienas sacensības, tad tiek ņemtas vērā tikai tās, bet ar samazinātu koeficientu. Arī šeit precīza algoritma nav, bet koeficients ir aptuveni 0.95. Piemēram, ja sacensībās tiek iegūti 500 punkti un tās ir pirmās sacensības ITRA reitingā, tad aptuvenais reitings būs 475. Brīdī, kad tiek savāktas piecas sacensības, no tām tiek rēķināts vidējais rādītājs, bet tikai ar noteikumu, ka visās šajās sacensībās ir salīdzinoši līdzīgs reitings. Nereti ir gadījumi, kad taku skrējējs ir satrenējies labāk un kādās sacensībās iegūst krietni vairāk punktus kā iepriekš. Šādā gadījumā ievērojami vājākie rezultāti netiek ņemti vērā un taku skrējēja kopējais reitings ir tāds kā labākais sasniegums, bet atkal ar aptuveni 0.95 koeficientu. Tas nozīmē, ka mīts, ka ITRA reitingu var ar sliktu startu padarīt sliktāku, ir un paliek tikai mīts. Lai cik slikti jūs nenoskrietu, jūsu ITRA reitings saglabāsies balstoties tikai uz jūsu labākajām sacensībām.

Pēdējais jaunievedums, ko ITRA ir ieviesusi ITRA reitingā ir rezultātu vērtības samazināšanās. Pēc sacensībām, ik pēc pusgada, iegūto punktu vērtība samazinās. Jo īsākas sacensības, jo lielāks šis vērtības kritums. Šāda sistēma izveidota, lai pareizāk atspoguļotu tieši pašreizējo reitinga vērtību un nenotiktu dzīvošana uz veciem lauriem. ITRA uzskata, ka īsākas distances var skriet biežāk un tāpēc reitingu atjaunot ir vairāk iespēju un šī iemesla dēļ vērtības kritums tieši šādās distancēs ir lielākais.

Lielākajai daļai taku skrējēju šis reitings ir tikai cipariņš sev, lai salīdzinātu savu progresu ar iepriekšējām sacensībām, tomēr to var izmantot dažādiem nolūkiem. Ja organizatori pirms sacensībām iesūta datus par savu trasi un to, cik liels ir kontrollaiks, taku skrējējs var apskatīties vai viņš ar savu reitingu var objektīvi pretendēt uz iekļaušanos kontrollaikā. Piemēram, Latvijā organizētajās sacensībās – Vilkaču maratonā, kas tiek uzskatīts par grūtāko maratonu Latvijā, kur kontrollaiks ir īpaši izaicinošs, organizatori ir norādījuši, ka kontrollaiks atbilst 460 reitinga punktiem. Šādā reitingā iekļaujas apmēram 1100 Latvijas taku skrējēji vīrieši (no 2300) un 220 Latvijas taku skrējējas sievietes (no 1600), kas nozīmē, ka tās tiešām nav vieglas sacensības.

Zinot savu reitingu, var izrēķināt savu aptuveno finiša laiku. Īpaši nozīmīgi tas ir ārzemju garajās sacensībās, kad ir nepieciešams pirms sacensībām aprēķināt nepieciešamās želejas līdzņemšanai, luktura nepieciešamību, atbalsta komandas laikus un citas detaļas, lai sacensības noritētu pēc iespējas labāk. Ņemot vērā šo pašu piemēru. Ja ٤٦٠ punkti ir ٧ stundas, tad var viegli izrēķināt cik ir ١٠٠٠ punkti (460/1000*7). Šinī gadījumā 3.22h. Ja mēs zinam, cik ir 1000 punkti, viegli var atrast potenciālo finiša laiku jebkuram reitingam. Piemēram skrējējs ar reitingu 800 izdalīs 3.22 ar 0,800 (savu reitingu) un iegūs, ka viņa potenciālais finiša laiks ir 4.03 stundas. Skaidrs, ka dzīvē pēc tam bieži ir savādāk, bet vismaz aptuvens rezultāts, kas palīdz plānošanai šādi tiek iegūts.

Spēcīgākajiem taku skrējējiem ir zināmas priekšrocības. Jo augstvērtīgāks reitings, jo lielāka iespēja, ka sacensību organizatori gribēs Tevi redzēt savās sacensībās. Bieži vien pasaules nozīmīgākajos startos ir jātiek cauri loterijai, bet labs reitings to ļauj apiet. Piemēram 2020. gada UTMB bez loterijas var pieteikties vīrieši ar reitingu >790 un sievietes ar reitingu > 670, bet bez dalības maksas ar attiecīgi >880 un >760 reitingu. Mazākajās distancēs CCC, TDS un OCC šie noteikumi ir maigāki un bez loterijas dalībnieku vidū var nonākt vīrieši ar reitingu >750 un sievietes >630, bet bez dalības maksas ar attiecīgi >850 un >730. Pēdējos divos gados jau vairāki Latvijas taku skrējēji ir izmantojuši šīs priekšrocības un arī nākamgad, pēc pašreizējā reitinga, šāda iespēja būs vismaz sešiem vīriešiem un trim sievietēm no Latvijas.

ITRA punkti

Trakāko taku skrējēju vidū ITRA reitings parasti tiek uzskatīts par nedaudz sekundāru rādītāju un svarīgāks rādītājs ir ITRA punkti jeb punkti, bez kuriem uz daudzām sacensībām nemaz nevar tikt. Tā piemēram pasaules nozīmīgākais taku skriešanas pasākums UTMB ir neiedomājams bez ITRA punktu krāšanas pirms tam un nav svarīgi cik ātrs vai spēcīgs Tu esi, ja Tev nebūs ITRA punktu, UTMB Tu nestartēsi. Kā tas strādā? Visām sacensībām, kas ir ITRA datubāzē ir noteikts ITRA punktu skaits. Citiem vārdiem to varētu saukt par grūtības līmeni. Šeit atkal tiek rēķināts alternatīvais trases garums, kur kopā tiek saskaitīti kilometri ar augstuma metriem/100. Piemēram 65km distance ar 3500 augstuma metriem būs 65 + 3500/100 = 100. Pēc šī iegūtā cipara tiek noteikts, cik daudz punkti konkrētajai trasei pienāksies. Tomēr arī šeit ir papildus rādītāji, kas tiek ņemti vērā – kontrolpunktu biežums un apļu skaits. Jo abu vairāk, jo mazāka vērtība skrējienam. Gala rezultātā sacensības var iegūt no 0 līdz 6 punktiem. Piemēram Stirnu Bukā, pat Lūša distancē ITRA punktus iegūt nevar, bet Vilkacī pie tādiem nevar tikt daudzo apļu dēļ. Latvijā atliek tikai Cēsis Eco Trail un Siguldas Kalnu Maratons, kuros abos var tikt pie 3 punktiem. Kad punkti ir iegūti, var pieteikties sacensībām. Vēsturiski šis ir bijis ļoti svarīgi, lai pieteiktos kādai no UTMB distancēm, bet pēdējie gadi liecina, ka aizvien biežāk šādi noteikumu punkti parādās arī citos sacensību nolikumos. Tādejādi organizatori panāk to, ka viņu sacensībās piedalās tikai skrējēji, kuriem jau ir iepriekšēja pieredze. Atgriežoties pie UTMB, 2020. gada skrējienam ir nepieciešams sakrāt 10 punktus UTMB distancei, 8 punktus TDS distancei, 6 punktus CCC distancei un 4 punktus OCC distancei. Visos gadījumos maksimāli divās dažādās sacensībās. Tas nozīmē, ka lai tiktu uz CCC, vispirms būs jāpieveic gan Cēsis Eco Trail, gan Siguldas Kalnu Maratons, tad vēl ir jābūt veiksmīgam loterijā. Skatoties uz UTMB pieteikumiem iepriekšējos divos gados var secināt, ka Latvija ir aktīvākā taku skrējēju valsts Baltijas valstīs. Katru gadu uz UTMB distanču loterijām piesakās apmēram 70 taku skrējēji no Latvijas, bet tikai aptuveni 20 no Lietuvas un mazāk nekā 10 no Igaunijas. Vai tuvākajos gados mēs varam sasniegt 100?