Irita Puķīte

Žurnāls: 15 I Mežaparka Stirnu buks 2022 Aprīlis

Teksts: Juris Dzenis

2. vieta

Istria100, GREEN,

9/04/2022

68 km, 2160 m+, 7:03:03

Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

Biju pieteikusies uz UTMB Mont-Blanc CCC distanci, kur man nepaveicās loterijā. Treneris Andris Ronimoiss man ieteica paskatīties kādu no UTMB World series skrējieniem, kur, izcīnot vietu trijniekā, ir iespēja tikt uz šo skrējienu bez loterijas vai arī, ja netieku trijniekā, tad iegūstu tā saucamos Running stones, kas palielinās manas izredzes nākamā gada loterijā. Izvēle krita uz šo tuvāko Istria 100. Gala lēmumu par dalību pieņēmu tikai martā.

Kādas bija paša ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku un vietu finišā?

Vēlējos iekļauties 7 stundās, bet šo plānu neizdevās izpildīt un 3 minūtes pārtērēju. Mērķis bija vieta trijniekā. Zināju, ka tas nebūs viegli sasniedzams, jo pēc reitinga starp pieteiktajām dalibniecēm biju sestā spēcīgākā, bet par pirmo vietu man jau bija skaidrs, ka to izcīnīs Anete.

Sagatavošanās process? Viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīji? Vai šis ir sezonas pirmais skrējiens?

Šis man bija pirmais sezonas skrējiens, tam speciāli nebiju gatavojusies, bet ziemas periodā bija aizvadīti labi treniņi, tāpēc fiziski biju tam gatava.

Distances sākums – savs novērtējums.

Uzdevums bija nepārķert startu un piedomāt, lai kāpumos un noskrējienos saudzētu kājas, fokusēties uz savu skrējienu. Uzreiz pēc starta signāla visiem ātrums bija liels. Šoreiz netrakoju, iesāku kontrolēti un redzēju, ka kādas 5 vai 6 meitenes aizskrien man pa priekšu. Aneti no sava redzesloka pazaudēju ļoti ātri. Tam nepievērsu uzmanību, bet fokusējos uz savu uzdevumu, tas man izdevās labi.

Distances vidus – savs novērtējums.

Distances vidusdaļā bija vēl 3 kāpumi un noskrējieni. Joprojām turpināju skriet ar sajūtu, ka paliek arī rezerve. Šķiet, šī daļa arī izdevās laba.

Distances nobeigums – savs novērtējums.

Distances nobeigumā pēdējie 25 kilometri pārsvarā bija tikai uz leju. Priekšpēdējā kontrolpunktā uzzināju, ka Anete ir līdere ar milzīgu atrāvienu un ka otrā meitene ir vien 2 minūtes man priekšā. Sapratu, ka varu viņu panākt un to diezgan ātri izdarīju. Atradu labu ritmu un jutu, ka varu ar viņu cīnīties. Labais ritms gan pazuda, kad negaiss ar krusu, lietu un stipro vēju pamatīgi saka saldēt. Tāpēc beigās temps kritās, bet cīnījos līdz galam.

 

Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, noskrējieni, segums?

Distance manā skatījumā nebija tehniski sarežģīta. Takas līdzīgas kā Latvijā, tik nedaudz akmeņainākas, kāpumi stāvāki un garāki. Es teiktu, ka šī būtu laba izvēle tiem, kas vēlas skriet savu pirmo ultraskrējienu ārpus Latvijas.

Vai bija kādi pārsteigumi?

Vienīgais pārsteigums bija šī straujā temperatūras un laikapstākļu maiņa, tas bija negaidīti un es tādam aukstumam nebiju gatava.

Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers?

Apmēram kādus 20 kilometrus pirms finiša apdzinu šveicieti un tad arī ieguvu pārliecību, ka saglabāšu savu vietu. Situāciju gan cenos kontrolēt un atskatījos, vai viņa nav redzamības attālumā.

Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais?

Es pat teiktu, ka vieglākā un tai pat laikā smagākā daļa distancē bija beidzamie 20 kilometri. Vieglākā daļa bija tā, ka distance veda pa līdzenām un viegli skrienamām takām, kur bija iespējams taupīt savus spēkus. Savukārt grūtākā daļa bija tieši negaisa laikā, kad nācās kārtīgi cīnīties gan ar sevi, gan aukstumu, lietu un krusu.