Garo distanču rekordists

Žurnāls: 06 | Gaiziņkalna Stirnu buks 2018 Septembris

Teksts: Anda Sproģe

Latvijas rekordists pusmaratonā un maratonā tika pamanīts Stirnu bukā, bet, kad ieskrien mežā, nekādi rekordi tev nepalīdzēs. Mežā ne tikai jābūt visātrākajam, lai uzvarētu, bet arī jāzina trase, jāseko līdzi norādēm un jāskrien pareizā virzienā.

Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā?

Mežā skraidu jau sen, gan bērnībā un jaunībā, gan arī tagad mežs un grants ceļi ir mana pirmā izvēle skrējienam, un tikai ātrākus skrējienus skrienu pa asfaltu. Šogad šis bija pirmais un visticamāk arī vienīgais Stirnu buks, kuru nācās pieveikt, jo biju to apsolījis savam brālēnam.

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu?

Lūsis! Parasti skrienu šo distanci, esmu to pieveicis jau vienreiz. Nezinu kādas īpašības ir lūsim, bet kopīga īpašība mums noteikti nav asā redze.

Tavs labākais Stirnu buka posms?

Šī gada Stirnu buka dzimtā puse – Šlokenbeka. Pirmo reizi biju Stirnu bukā un ļoti patika atmosfēra starta/finiša zonā. Un arī sliktākais posms – dabūju pat pastaigāt mazliet. Tur kur mēģināju saprast, jautājot bukiem un lūšiem, vai esmu uz pareizās takas.

Kur Stirnu bukam būtu jālec?

Pilsētā. Varbūt Ventspils-Kolkas pusē, tur ir gan dabas, gan cilvēka skaisti izveidotas vietas.

Kas tev vislabāk patīk trasē?

Par cik neesmu treila cienītājs, tad man ļoti pie sirds gāja līdzenākās meža takas. Kalna karalis arī ir interesanta un mokoša vieta.

Kas pietrūkst Stirnu bukam?

Viens ziemas posms, bet trases reljefa ziņā – saudzīgāki apstākļi.

Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas?

Izgulēšanās – buki, kuriem ir bucēni sapratīs.

Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves?

Daudzus gadus atpakaļ Rīgā pie Origo spēlēja indiānis, varbūt pat tagad vēl spēlē. Man šķiet, ka šīs tautas mūzika varētu piestāvēt Stirnu bukam.

Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies?

Vienā veselā.

Kā tevi sauc un kura ir tava komanda?

Valērijs Žolnerovičs no sporta kluba „2BE1ST”.