Finišs ar smaidu un gandarījumu

Žurnāls: 10 | Kalnsētas Stirnu buks 2019 Jūnijs

Teksts: Signis Vāvere | Foto: Didzis Grodzs

Ragavas jāgatavo vasarā un ratus ziemā, bet ar taku skriešanu var aizrauties visu laiku un jebkurš. Mēbeļu dizainers Miks Pētersons no NORDI furniture ar Stirnu buku abonementa kārtā ir lecis visus gadus. Un māka apvienot dinamisko taku skriešanu ar sistemātisko mēbeļu izgatavošanu ir lielisks talants.

Ja Stirnu buka distances vajadzētu pārdēvēt mēbeļu vārdos, kādas tās būtu?

Distances varu salīdzināt, piemēram, ar krēsliem – visi krēsli visiem ērti nebūs. Kādam kājas par īsām, citam par cietu. Svarīgi atrast sev īsto un atbilstošo.

Cik ilgs laiks ir vajadzīgs lai tās uztaisītu?

Mēbeļu dizains un izgatavošana ir tāds pats sistemātisks darbs kā pārējie darbi, kur īsti nepieļauj „gumijas stiepšanu”. Vienmēr ir termiņi un prioritātes, un nākamie projekti.

Kāds vispār ir process, no nekā – līdz gatavam produktam?

Vienā vārdā – aizraujošs. Sākas ar to, ka jāieklausās klienta vajadzībās vai savās iedvesmās, jārada estētisks, funkcionāls un biznesam draudzīgs risinājums. Tad šī dizaina ideja jāpielāgo tehnoloģijām, kas, vienkārši runājot, ir kā spēlēties ar Lego, tikai pašam jārada klucīši. Kad klucīši ir izgatavoti, tad notiek kopā likšana. Ir bērnišķīgs prieks, kad viss sakrīt, nekas nepietrūkst un nekas arī nepaliek pāri, un viss ne tikai funkcionē, bet arī labi izskatās.

Daži saka, ka idejas rodas skrienot. Tev?

Man skriešana palīdz sakārtot domas, ja skrējiens ir lēns. Ja ir vēlme atslēgties no domām par darbu vai citiem niekiem, tad jāskrien tempā. Ultras, manuprāt, ir bīstamas ar to, ka ir gana daudz laika, lai visu ne tikai kārtīgi apdomātu, bet arī pieņemtu lēmumus.

Tu esi dizainers. Kādai vajadzētu būt Stirnu buka medaļai?

Man patīk, ja šādām lietām, medaļām un krekliem, ir zināmi dizaina autori un izlasāmas koncepcijas. Lai gan piemiņas medaļas, lai taupītu resursus un vietu, varētu arī būt digitālas vai no šokolādes.

Tavā ģimenē visi skrien?

Esmu redzējis visus skrienot, izņemot jaunāko, kurš vēl nevar. Vidējai meitai patīk paskriet līdz bērnudārza durvīm un Susuru, bet vecākajam vajag vienaudžu kompāniju. Es viņam esmu par garlaicīgu. Sieva ir informēta par tādu nodarbi kā skriešana.

Tava uzņēmuma produktos ir daudz bērnu dizaina mēbeļu. Taisi saviem bērniem?

Bērnu mēbeļu kolekcija sākās kā veltījums bērniem un kalniem. Ja līdz tam vairāk strādāju ar mājas un projektu mēbelēm, tad bērnu mēbeles izrādījās jauna, man nezināma un interesanta pasaule.

Protams, maniem bērniem ir iespēja notestēt un izteikt viedokli par paveikto. Meita pirmā tika pie jaunās leļļu gultas izmēģināšanas.

Kā tu saprati, ka Stirnu buks ir tas, kur tev patīk skriet?

Man ļoti patīk kalni, vienkārši tos redzēt, kāpt un ideālā situācijā arī skriet. Stirnu buks ir tuvāk šīm sajūtām, ja salīdzina ar šosejas skrējieniem.

Tā kā ikdienā skrienu pa Rīgas ielām, visbiežāk Grīziņkalna un Skanstes apkaimē, kur augstuma metri īsti nevācas, katrs Stirnu Buks ir izaicinājums, lai visu distanci varu veikt daudz maz kvalitatīvi.

Ar kuriem saviem skrējieniem lepojies?

Mērķis vienmēr ir bijis finišēt ar „smaidu un gandarījumu”, neatkarīgi no distances. Vidē, kurā esmu, mani esošie sportiskie rezultāti nekvalificējas, lai par tiem īpaši lepotos. Man svarīgākais ir – būt kustībā un labā kompānijā – šobrīd un vēl pēc 40 gadiem.

Protams, kamēr rezultāti progresē, nolieku sev jaunus mērķus, bet tie netuvojas TOP 3. Savukārt viss pārējais ir priekam.

Un kuri ir tavi sapņu skrējieni?

Man nav noteiktu sacensību, kurās gribu piedalīties. Katru reizi, kad braucu komandējumā vai ceļojumā ņemu līdzi kedas un svešās vietas iepazīstu tajās izskrienot.