Dana Mačtama

Žurnāls: 01 | Tērvetes meža Stirnu buks 2018 Aprīlis

Teksts: Signis Vāvere

Kurš Stirnu buks var uzlekt visaugstāk? Kurš, skrienot distancē, var salasīt skaistāko puķu pušķi? Kurš uzlikt lielākos ragus un parādīt platāko smaidu? Kurš tiks pamanīts mežā? Šoreiz tā ir Dana. Viņa nespēj skriet mežā bez smaida, viņai patīk dubļu vannas un, reiz sākusi skriet Stirnu buka seriālā, tā arī turpinās skriet mežā.

Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā?

Man pirmais Stirnu buks bija arī mans pirmais skrējiens mežā. Pirms tam skrēju tikai nepilnu gadu. Kaut kā sanāca, ka „sakūlos” ar skrējējiem, tad tā visa lieta arī panesās. 2015. gadā aizbraucām uz Garkalnes posmu, jo atminu, ka mūsu skrējējmeitenes ar sajūsmu stāstīja par vienu foršu skrējienu, kas jāskrien mežā un saucas Stirnu buks. Vēl padomāju, tāds fīčīgs nosaukums! Tad nu devāmies ar draugu uz Garkalni. Atceros, ka laikapstākļi bija stipri nelabvēlīgi – lija stiprs lietus, pat tika pārcelts starts, bet tas nebūt nebija traucēklis. Skrējiens bija fantastisks, atmosfēra pilna pozitīvisma. Nevienam netraucēja ne lietus, ne vējš. Tā arī saslimu ar Stirnu buku.

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu?

Līdz pagājušā gada Kornetu Stirnu bukam biju vispārīgākais Zaķis. Visus trīs gadus nolēcu pa zaķa takām. Tā nu sanāca, ka sāku gatavoties Berlīnes maratonam, bija nepieciešamība skriet garākus treniņus un, protams, likumsakarīgi arī no zaķēna pārlēkt uz kaut ko lielāku. Kornetos noskrēju savu pirmo Stirnu buka distanci, un, jā…, sapratu, ka Zaķa trasē vairs neatgriezīšos. Un tad jau nākamajā posmā devos Lūša trasē, un šobrīd varu apgalvot, esmu Lūsis, 100% Lūsis!

Tavs labākais Stirnu buka posms?

Viennozīmīgi Kornetu posms! Es laikam biju vienīgā, kas tik ļoti priecājās par tik daudz dubļiem. Zinu, ka visu trasi skrēju un smaidīju. Tā kā tā arī bija mana pirmā Stirnu buka distance, vēl jo vairāk tas ļoti palicis atmiņā. Skrējiens man bija viegls, laikam laimes hormoni dzina uz priekšu.

Kur būtu Stirnu bukam jālec?

Domāju, ka Ventspils daudzie un enerģiskie Stirnu buka skrējēji ir pelnījuši Stirnu buka lēcienu arī šeit. Un kā gan citādāk, mūsu kalns gaida savus sprinta skrējējus.

Kas vislabāk patīk trasē?

Kā Nr.1 noteikti liktu atmosfēru. Nezinu, kā organizatori to panākuši, bet Bukā valdošā atmosfēra ir tāda, kā nekur citur! Mežs, smaidīgi cilvēki apkārt, skaistas vietas…viss ir tāds…ļoti uzlādējošs…ļoti pozitīvi uzlādējošs. Pēc katra posma vēl vairākas dienas esmu šo sajūtu varā! Protams, trase nav iedomājama bez sprinta etapa – nevaru noformulēt savas attiecības ar to, bet cienu… cik nu varu.

Kas Stirnu bukam pietrūkst?

Man personīgi CocaCola trasē pēc 20 km! Bet, ja nopietni, nevaru pat nevienu trūkumu iedomāties. Organizatori katru posmu ir pacentušies noorganizēt maksimāli labi un profesionāli, daudz domājot par dalībnieku noskaņojumu un labsajūtu! Varbūt vairāk piedomāt pie iespējas noskaloties pēc distances.

Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas?

Ļoti laba itāļu pica un šokolādes kūka!

Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves?

Man Stirnu buks asociējas ar visu latvisko! Mūsu daba, meži, spēka zīmes, tautiskā, mūzika. Domāju, ka tādā virzienā vajadzētu arī turpināt. Latvijā ir daudz šāda žanra grupu un izpildītāju.

Cik Stirnu bukos esi piedalījies?

Vieglāk būs atbildēt, cik bukos neesmu piedalījusies. Nebiju uz pašu pirmo buka lēcienu 2014. gadā un pagājušajā gadā uz Tērvetes posmu. Bet ir attaisnojumi – par pirmo nezināju un Tērvetes posma vietā biju Berlīnes maratona trasē.

Kura ir tava komanda?

Moller Auto Ventspils/MRC.