Bērziņš un Mežiels startē Eiropas čempionātā kalnu skrējienā

Žurnāls: 11 | Pilsalas Stirnu buks 2019 Jūlijs

Teksts: Matīss Vecvagaris | Foto: Kristaps Bērziņš

Šosezon būs vismaz viens Stirnu buka posms, kurā kuldīdznieks Kristaps Bērziņš neuzvarēs Lūša distancē. Pilnīgi noteikti tas notiks šodien, 6. jūlijā Alūksnes Pilssalā, jo pirmo trīs posmu ātrākais Lūsis kopā ar Zaķa kopvērtējuma līderi ogrēnieti Jāni Mežielu šobrīd atrodas Šveices Alpos un gatavojas rītdienas startam Eiropas čempionātam (EČ) kalnu skriešanā.

Ja taku skriešanas Pasaules čempionātu (PČ) mūsu Stirnu buki ir iepazinuši un cītīgi startējuši piecus gadus pēc kārtas, tad kalnu skriešanas meistarsacīkstēs Latvijas skrējēji nav startējuši ilgāku laika posmu. Aizvadītajos gados taku skriešanas komanda devās 80-85 un 45-50 garās trasēs ar vairāku tūkstošu augstuma metru summu Francijas, Portugāles un Spānijas kalnos. Kalnu skriešanas čempionātā pamata distance ir aptuveni 10,1 kilometrus gara un kāpumu metru summa sasniedz 1020 metrus, kas relatīvi ņemot (ap 10 %), ir krietni stāvāk nekā mums ierastās takas.

Par sacensību vietu nereti tiek izvēlēti kalnu slēpošanas kūrorti, lai finišu ierīkotu pie pacēlājiem. Kristaps Bērziņš un Jānis Mežiels ir ieradušies kalnu kūrortā Cermatā (Zermatt) pie viena no skaistākajiem Šveices Alpu kalniem Matterhorn (4478 metri virs jūras līmeņa), kurā savulaik uzskrējis pats Kílian Jornet Burgada.

Abiem mūsu skrējējiem būs jāpieveic aptuveni 10 kilometri, kas nebūtu visai daudz, ja papildus nav jāpievar 10 procentu slīpums. Starts rītdien tiks dots pl. 12.15 (pēc Latvijas laika) Šveices slēpošanas un kalnos kāpšanas centrā Cermatā (Zermatt), kas atrodas 1604 metrus virs jūras līmeņa, savukārt finišs būs kilometru augstāk blakus Riffelberg dzelzceļa stacijai 2579 metrus virs jūras līmeņa majestātiskā Matterhorn pakājē. Skrējējiem būs jāpieveic 1020 metru uz augšu un 45 metri uz leju, pa ceļam piestājot trijos dzirdināšanas punktos. Paredzamais uzvarētāju laiks ir 53 minūtes.

Aptuveni divreiz īsāka 5,6 kilometru distance sagatavota U20 jauniešiem. Diemžēl pirmajā reizē Latvijas komandā nestartē dāmas un nevarēsim sacensties nacionālajā komandu ieskaitē, kur tiks ņemta vērā trīs labāko rezultātu summa. Četros startos spēkiem mērosies ap 300 dalībnieki.

Stirnu buka kopvērtējuma līderi

Abi Latvijas skrējēji ir līderi kopvērtējumā divās Stirnu buka distancēs, līdz ar šo startu EČ zaudēs savus titulus vismaz līdz 7. septembra Krimuldas posmam. Kristaps Bērziņš ir uzvarējis visus šī gada Lūšus Carnikavā, Tērvetē un Saldū un līdz šodienai bija pārliecinošs līderis arī sezonas kopvērtējumā. Jānis Mežiels līdz Alūksnes posmam ieņēma pirmo vietu Zaķa kopvērtējumā, kaut arī nevienā atsevišķā posmā nav ticis trijniekā. Rītdienas starta gaidās abi šogad noskrējuši arī pa klasiskajam maratonam – Jānis Mežiels pirms nepilnām trim nedēļām 42,195 kilometru distanci pirmo reizi noskrēja Ventspilī (2:48:56), savukārt Kristaps Bērziņš savu 13. maratonu maija vidū noskrēja Rīgā (2:32:14), Latvijas čempionātā izcīnot sudraba medaļu.

Pagājušajā nedēļā kuldīdznieks Kristaps Bērziņš gatavošanās procesā bija devies uz īsu treniņnometni Tatros: “Ka braukšu uz Tatriem biju jau izlēmis pirms zināju, ka tieku arī uz EČ Šveicē. Plāns bija sekojošs: pa Jāņiem Lietuvā atsvaidzināt orientēšanās prasmes, tālāk uz Tatriem un atpakaļceļā vēl orientēšanās sacensības Polijā. Sākumā šis brauciens bija plānots vairāk kā atpūta, tomēr uzzinot, ka došos uz EČ, plāni nedaudz mainījās. Zakoponē biju tikai četras nepilnas dienas, bet ar to pietika, lai iemēģinātu trail takas pa kalniem un saprastu, kā tas ir – skriet tikai pret kalnu.”

Stirnu buka žurnāla vaicāts par gaidāmām sacīkstēm, ogrēnietis Jānis Mežiels mēģināja iztēloties savu debiju tik augsta līmeņa sacīkstēs: “Šis čempionāts man atnesīs daudz jaunu iespaidu gan esot tik gleznainā kalnu pilsētā, gan pirmo reizi esot tik liela mēroga sacensībās. Skrējienu es kaut nedaudz iedomājos kā pāris gadus atpakaļ skrienot “Gaiziņkalna bultā” kur bija 10 reizes jāuzskrien augšā. Tikai šeit būs bez noskrējieniem, kuros var atvilkt elpu un kāp tik augšā.”

Kalnu skriešana nav taku skriešana

Kalnu skriešanas sacīkstēs nav atļauts lietot taku skriešanā ierasto ekipējumu, piemēram, mugursomu un trekkinga nūjas, kuras nereti redzētas pat Pasaules vadošajiem taku skrējējiem, piemēram, elites atlēts spānis Pau Capell, kurš nesenajā Austrijas “Mozart 100”, lietojot nūjas, atstāja mūsu Andri Ronimoisu otrajā vietā. Vēl kāda atšķirība, ka kalnu skriešanas sacīkstēs reizēm nav takas, pa kurām skriet, bet tikai virziens – kalns. Tamdēļ arī šī skriešanas disciplīna tā arī saucas – kalnu skriešana, nevis mums, Stirnu buka ciltij ierastā taku skriešana.

Taku skriešana ir masu sporta veids un Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) datubāzē ir pusotrs miljons skrējēju. Pasaulē populārākajā skrējienā apkārt Monblānam (UTMB) katru gadu sevi izaicina divarpus tūkstoši takumīļu. Savukārt kalnu skriešana ir profesionāls sporta veids un Pasaules kalnu skriešanas asociācijas (WMRA) rīkotajās sacensībās startē līdz 100 dalībniekiem.

PČ kalnu skriešanā (World Mountain Running Championships) šogad risināsies novembra vidū Argentīnā ar diviem startiem, no kuriem pamatdistances garums visticamāk būs starp Zaķi un Stirnu buku, kamēr otrās dienas maratona distance būs 42 kilometrus gara. Parasti tiek ievērota tradīcija pāra gados skriet kalnā, savukārt nepāra gados jāskrien gan lejup, gan augšup.

No Pasaules kausa (PK) septiņiem posmiem pirmie divi jau aizvadīti. Maija beigās Francijā pie Ansī ezera Maxi-Race ietvaros, kur mūsu pārstāvji 2015. gadā pirmo reizi izmēģināja taku skriešanas PČ, risinājās pirmais 16,5 kilometru garš posms, savukārt 26 km garais skrējiens ASV notika Līgo svētkos.

WMRA kalendārā vietu atraduši trīs reģionālie čempionāti – tā kā šis sporta veids ir visai iecienīts Balkānos, tad tur maijā aizvadītas atsevišķas meistarsacīkstes. Šajā nedēļas nogalē Šveicē risinās 18. Eiropas čempionāts, bet trešais reģionālais čempionāts oktobrī risināsies Meksikā.

Pēc piecu gadu sadarbības starp Starptautisko ultramaratonu asociāciju (IAU) un ITRA nākamgad nav plānots PČ taku skriešanā, pie kura formāta bija pieraduši mūsu Stirnu buka cilts vadošie pārstāvji. Tā vietā plānots, ka aiznākamajā gadā sadarbībā ar Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) atbalstīto WMRA tiks rīkots kopējas sacensības vairākās distancēs nedēļas garumā. Tādejādi tiks nojauktas barjeras starp taku skriešanu (trail running) un kalnu skriešanu (mountain running), no kurām pirmā pēdējos gadus ir kļuvusi populārāka pat par asfalta skriešanu un mēs esam apguvuši Pasaules labāko ultra-trail distanču veicēju uzvārdus, kamēr otra ir ceļa sākumā uz lielāku atpazīstamību. Iespējams, pienāks diena, kad mūsējie startēs arī “Skyrunning” PČ trasēs. Bet tikmēr turam īkšķus par Kristapu Bērziņu un Jāni Mežielu rītdienas startā Šveices vertikālajos Alpos.