Stirnubuks.lv - Baidīties nozīmē zaudēt

Baidīties nozīmē zaudēt

Žurnāls: 07 | Līgatnes Stirnu buks 2018 Oktobris

Teksts: Kristaps Zaļkalns (materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu "Sports")

Stirnu Buka Zaķa distances favorīte, “Sieviešu skrējiena 2018” uzvarētāja, “Neiespējamā skrējiena 2017” 50 km distances uzvarētāja – Līga Girgensone.

Kā atpazīt Stirnu buku?

– Īstens Stirnu buks būs gatavs doties distancē, nesatraucoties par to, kas tajā sagaidīs, un pēc skrējiena dalīsies ar citiem iespaidos un emocijās, izceļot šo piedzīvojumu starp citiem pasākumiem.

Šogad esi piedalījusies divās Stirnu buka sacensībās Tērvetē un Jaunpiebalgā dinamiskajā Zaķa distancē, izcīnot divas uzvaras. Kāda ir tava panākumu recepte?

– Treniņprocess un atjaunošanās starp treniņiem, lai veiksmīgi varētu sagatavoties katrām sacensībām. Šī skriešanas sezona man ir īpaša tieši ar debiju Stirnu bukā sacensībām. Tā kā šosejas skrējienos mana iecienītākā distance ir 10 km, Stirnu bukā izvēle krita par labu Zaķim, kura distances garums ir 8 līdz 13 km robežās.

Kam ir jānotiek, lai vieglatlēte no stadiona ieskrietu mežā?

– Man patīk pārmaiņas, nospraust jaunus mērķus un tiekties uz tiem. Pēdējos trīs gadus stadiona skrējieni mani nesaista. Sacensību kļuvis vairāk un startēt visās pēc kārtas nav iespējams, un pat nav vajadzība. Ja vienā dienā sakrīt divas vai trīs dažādas sacensības, tad izvēlē ir par labu tām, kas ir patīkamākas. Priekšroku dodu šosejas vai krosa skrējieniem, kuriem sagatavošanās var notikt dažādos apvidos. Gatavojoties stadiona sacensībām, ir jāieplāno atsevišķi treniņi stadionā, tāpat arī nepieciešami speciālie apavi ar naglām.

Kādēļ izvēlējies kļūt par policisti?

– Valsts policijas koledžā mācību programmā ir daudz praktisko nodarbību, tostarp arī fiziskā sagatavošana un speciālā tuvcīņa. Tas piesaistīja manu uzmanību un sapratu, ka man kā skrējējai šādas praktiskās apmācības palīdzētu. Jau studiju laikā jutu, ka skolā un darbā iegūtais būs noderīgs dzīvē, lai zinātu, kur vērsties pēc palīdzības.

Kurš ir bijis tavs dzīves labākais gads?

– Pagājušais, jo absolvēju Valsts policijas koledžu un sāku strādāt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienībā. Sāku justies finansiāli un materiāli nodrošināta. Darbs aizņem daudz laika, bet brīvie brīži tiek veltīti treniņiem. Esmu laimīga, jo veiksmīgi izdodas apvienot iesākto. Tāpat pārstāvēju sava trenera Jura Beļinska vadīto SK Metroons komandu skriešanas seriālā Bigbank Skrien Latvija un individuāli guvu panākumus 10km distancē. Gada kulmināciju piedzīvoju ultramaratona “Neiespējamais skrējiens” 50 km distancē Valkā. Piecas nedēļas pirms sacensībām sapratu, ka vēlos pagarināt skriešanas sezonu un startēt tobrīd 19. novembrī gaidāmajā ultramaratonā Latvijas un Igaunijas pierobežā, tādēļ patstāvīgi uzsāku gatavošanos… Pēc finiša īsti nevarēju saprast, kas tieši bija visgrūtākais – tieši gatavošanās ultramaratonam vai pats skrējiens. Ultramaratons man deva pārliecību, ka varu pieveikt skrējienus, kas ir garāki par ierasto 10 km vai pusmaratona distanci.

Tiesa, ticu, ka labākie gadi man vēl ir tikai priekšā un es uz to tiecos.

Ko tev nozīmē dzimtene – Latvija?

– Man Latvija saistās ar manām dzimtajām mājām Dobelē.

Ar ko tev asociējas Jāņi?

– Nevieni citi svētki nav tik bagāti ar latviešu tradīcijām kā Jāņi. Šos saulgriežus ir patīkami pavadīt pie dabas. Kopš bērnības man patīk, ka Jāņos tiek kurināts ugunskurs, mājās gatavotas svētku uzkodas, saaicināti radi un kopā izbaudīta vasaras burvība.

Vai tev garšo alus?

– Neesmu alus cienītāja.

Kurš ir pirmais Jānis, kas tev nāk prātā?

– Mans dvīņubrālis Jānis Girgensons – viens no ātrākajiem garo distanču skrējējiem Latvijā! Lai gan esam atšķirīgi, man ar brāli ir daudz kopīgā. Viņš ir cilvēks, no kura var daudz mācīties un kuram prasīt padomus.

Kādēļ viņu vēl neesi ievilinājusi Stirnu bukā?

– Treneris neatzīst skrējienus, kas nenotiek stadionā vai uz šosejas, kur gadiem ir cementēta fiziskā bāze. Līdzīgas domas ir Jānim, turklāt Stirnu bukā nav naudas balvas – elites skrējējiem tam ir nozīme. Es vairāk vados pēc savām vēlmēm.

Kāda ir dvīņubrāļa ietekme uz rezultātiem?

– Bērnībā tuvinieki mēdza prasīt, kā veicas ar mācībām un ar skriešanu. Kopš pamatskolas laika, kad startējām rajona sacensībās, negribēju iepalikt no Jāņa nedz sacensībās, nedz mācības. Apzinājos, ka katrs ietilpstam savā kategorijā: viņš – jaunietis, bet es – jauniete.

Vai esi kādreiz noskrējusi viņu?

– Vienīgais, kā viņu varu noskriet – iegūt sieviešu konkurencē augstāku vietu nekā Jānim vīriešu konkurencē. Manā skriešanas kontā ir viens ultramaratons , bet Jānim maratons bijis garākais veikums (smaida).

Vai viņš tevi ievilka skriešanas pasaulē?

– Ne gluži. Ģimnāzijā pēc rajona sacensībām mani un Jāni uzrunāja Dobeles sporta skolas trenere Skaidrīte Velberga. Tas būtu savādi, ja no ģimenes tikai Jānis apmeklētu treniņus, bet es – nē, jo ierasts, ka vecāki brauca pēc mums. Skriešana aizrāva mūs abus. Vēlāk 2010.gadā sākām katrs savas studiju gaitas Rīgā – tad Jānis pirmais sāka praktizēties pie trenera Jura Beļinska Metroonā. Drīz vien treneris Jānim prasīja par mani, un kopš 2012.gada jūnija arī es trenējos pie Beļinska.

Tad jau lejat sviedrus kopā?

– Dažkārt. Pārsvarā skrienu neatkarīgi no Jāņa, jo temps katram savs. Mums ir veiksmīga sadarbība ar treneri Beļinski, jo rezultāti progresē. Tagad pati plānoju savu treniņprocesu, bet pēc tam dodu trenerim ziņu par padarīto treniņdarbu.

Ja tu kādam taku skriešanas iesācējam varētu sniegt padomu – kāds tas būtu?

– Iesaku izvēlēties distanci atbilstoši sagatavotības pakāpei. Nav nepieciešams darīt sev pāri, lai pēc skrējiena justos sliktāk.

Liga_6_fmt

Kāda bija tava bērnu dienu lielākā laime?

– Bērnību varēja pavadīt neuztraucoties par to, kas būs, kad izaugšu liela… Bija vecāki un citi līdzcilvēki, kas par mani rūpējās.

Ja tu dotu bērnam padomu par dzīvi – kāds tas būtu?

– Ne tikai bērnam, bet jebkuram: iesaku kustēties un nostiprināt veselību. Vesels un kustīgs cilvēks var paveikt daudz un sasniegt izvirzītos mērķus.

Vai ir kāda sacensības, kas tevi biedē?

– Baidīties nozīmē zaudēt. Ja esmu izgājusi uz starta līnijas, esmu ieguvēja. Man bailes nevar sagādāt, ja es daru to, kas man patīk un padodas. Pirms sacensībām mēdz būt uztraukums, bet tas nenozīmē, ka baidos.

Kas tev sniedz cerību?

– Gribasspēks un apņēmība.

Ko tu novērtē vīriešos?

– Novērtēju vīriešus, kuri ir pacietīgi, rūpējas par sevi un līdzcilvēkiem un spēj izturēt manu raksturu (smejas).

Ko tu nekad nedarītu par naudu?

– To, kas liktu pārkāpt manus principus. Nauda nav tik svarīga, lai apkaunotu sevi.

Par ko tu esi pateicīga?

– Esmu pateicīga, ka varu katru jaunu dienu mosties un virzīties uz priekšu. Šī iespēja liek novērtēt iepriekš darīto un sasniegto.

Vai tev ir kāds mīļš dzīvnieks?

– Mani saista kaķi. Samīļojot šos dzīvniekus, viņi rada mieru. Ir jautri viņus vērot, kad viņi darbojas savā nodabā.

Vizītkarte

LĪGA GIRGENSONE

Dzimusi: 1991.gadā 20. augustā Dobelē

Nodarbošanās: policiste

Izglītība: Valsts policijas koledža; 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Augums, svars: 170 cm, 59 kg

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies, bet laimīga

Pirmais treneris: Skaidrīte Velberga

Lielākie sasniegumi:

  • uzvarētāja 5km distancē Lattelecom Rīgas maratonā (2015.g.),
  • vicečempione 8+ km distancē skriešanas seriālā Noskrien ziemu (2017. g.),
  • 2. vieta LČ krosā (2017.g. Carnikava),
  • uzvarētāja ultramaratonā Neiespējamais skrējiens 50km distancē (2017.g. Valka/Valga),
  • 3.vieta sezonas kopvērtējumā Bigbank Skrien Latvija 10km distancē (2017.g.),
  • čempione skriešanas seriālā Noskrien ziemu 8+ km distancē (2018. g.),
  • 2. vieta komandu ieskaitē SMScredit.lv Stipro skrējiens”, Ķegums (2018.g.)

Citi sporta veidi: riteņbraukšana

Grāmata, ko citiem iesaki: Kistofera Makdugala “Dzimuši, lai skrietu”