Stirnubuks.lv - Āžu kalna vilinājums

Āžu kalna vilinājums

Žurnāls: 05 | Šlokenbekas Stirnu buks 2018 Augusts

Teksts: Signis Vāvere

Es esmu no Kurzemes un lielu daļu savas bērnības pavadīju mežā. Vasarās ar ģimeni dzīvojot teltī uz Viskūžu salas Usmas ezerā, skrienot orientēšanos Ventspils rajona “Azimutā”, ar draugiem ceļot štābiņus vai blandoties pa gravām ap baronu fon Bēru kapiem Ugāles pilskalnā.

Šlokenbekas mežos pirmo reizi nonācu, droši vien, tajā pašā reizē, kad daudzi no jums – pirms pieciem gadiem – pirmajā Stirnu bukā. Tad es nebiju Stirnu buks. Man patīk, ka parādās jauni skrējieni, patīk atbalstīt tos. Šajā piekritu pildīt DJ lomu un atskaņot mūziku dalībnieku reģistrēšanās laikā. Traumas dēļ nevarēju skriet, Rimants mani paņēma līdzi trasē – uzkāpu Āža kalnā, redzēju tās nogurušās un laimīgās skrējēju sejas, un, lai arī baudu no skriešanas gūstu tikai uz asfalta, sajutu kādu spēku dod mežs un skrējiens mežā.

Ir tāda grāmata “Kurzemes vilkaču nostāsti”, ko sarakstījis Ralfs Kokins, tur ir stāsts par Āžu kalnu. Spalvas ceļas lasot. Neticu visādiem māņiem un mistiskām lietām, bet Āžu kalna mežs ir īpašs. Es zinu, ka nav vilkaču, veciem ozoliem nav trīs dvēseles un purvs ir vienkārši slapjāka vieta, nevis Velna mājoklis. Bet katru reizi skrienot tajos mežos, ik pa brīdim rodas sajūta, ka esi kāda lielāka, līdz galam nesaprotama sastāvdaļa. Ne no kā pār ķermeni pārskrien tirpas, iztraucēts putns liek tev apstāties tā, it kā būtu saticies ar maratona “sienu”, un tavs treniņa ātrums nemanot kļūst par minūti ātrāks.

Stirnu buks ir radies pateicoties Āžu kalnam un Stirnu buks katru gadu tur atgriezīsies. Mēs skriesim skaistākajās Latvijas vietās, bet Āžu kalna meži ir mūsu saknes. Katru reizi mums ir milzīgs kārdinājums arī īsās distances aizvest līdz tā stāvajām nogāzēm. Pārcelt starta vietu tuvāk, likt skriet vairāk, tā iedodot iespēju sajust tā meža varenumu pilnībā. Visiem dot iespēju redzēt vietu, kur radies Stirnu buks. Uzskriet Āža kalna virsotnē un palūkoties uz plašo apkārtni, redzēt drūmo, bet bezgala skaisto mežu Vilkaču maratona finiša taisnē un noskriet gar apkārt esošajiem purviem.


Izbaudiet vietu, kur mēs iemīlējām taku skriešanu, kur ik reiz priecāsimies Jūs redzēt atkal un atkal. Dod Dievs Stirnu bukam dzīvot Saules mūžu! #dzimislairietu #esesmustirnubuks

#esesmuStirnu buks Nr. 5.
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam”
Galvenais redaktors: Signis Vāvere
Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe
Korektore: Anda Sproģe
Mākslinieks: Aldis Rocēns
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis
Druka: Dardedze Hologrāfija
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Īpašs paldies Šlokenbekas muižas čadīgajai direktorei Daigai Osītei un mūsu pašam pirmajam sadarbības partnerim - Engures novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam, kurš Stirnu buka idejai noticēja jau pirms pieciem gadiem!
Un, protams, šī gada trases autoram Gintam Konošonokam!
Stirnubuks.lv - Monblāna smaids taku olimpiādē

Monblāna smaids taku olimpiādē

Augusta pēdējā nedēļā kārtējo reizi sekosim līdzi notikumiem 4810 metru augstā Monblāna pakājē, kur aptuveni 10 000 skrējēju dosies piecās dažādās trasēs un 1. septembra pēcpusdienā uzzināsim, kurš pirmais šogad pieveiks 171 kilometru skrējienu ar 10 000 augstummetriem pa trim valstīm, no visām debespusēm aplūkojot sniegiem klāto “Baltā kalna” smaili.

Stirnubuks.lv - Paveiciet vairāk, darot mazāk jeb darbs ar elpu

Paveiciet vairāk, darot mazāk jeb darbs ar elpu

Bez ēdiena mēs varam izdzīvot vairākas nedēļas, bez ūdens — vairākas dienas, bet bez gaisa — tikai dažus īsus mirkļus.

Stirnubuks.lv - Austris Vasiļevskis

Austris Vasiļevskis

Šoreiz tas ir Austris. Skrējējs, kurš bieži dodas komandējumos un vienmēr paņem līdzi kedas. Labs kolēģis, kurš savējos ievilcis Stirnubukā un atradis īstos vārdus, lai atrautu datoriķus no ekrāna un ievestu mežā.