Atpūtas komplekss “Gaiziņš”

Žurnāls: 06 | Gaiziņkalna Stirnu buks 2018 Septembris

Teksts: Juris Stradiņš

Slavens un atpazīstams, gan kā augstākais Latvijas punkts, gan kā sena, daudziem ziemas mīļiem izauklēta un iemīļota vieta, kur paši kādreiz bija jauni un dulli, tagad ar to pašu nodarbojas bērni un mazbērni.

Pirmais slēpošanas pacēlājs jau bijis uzstādīts pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā, slēpošanas trasē “Golgāts”, starp citu arī pirmais Latvijā un tikai pēc tam jau tika apgūtas nu jau zināmās Siguldas apkaimes slēpošanas vietas.

Taču paši pirmsākumi ap Gaiziņu meklējami vēl stipri senāk, kad jau pirms kara laika un, protams, pēc, šo pašu Golgāta trasi rotājis lielais Gaiziņa tramplīns, kur vīri spēkojās tāluma lekšanas disciplīnās.

Pats šobrīd dēvēju Gaiziņu par Vidzemes sirdi, jo kā tad bez tā, kas ir tik skaists, vienkāršs un vienreizējs.

Starp citu, standarta jautājums, kā radies nosaukums slēpošanas trasei “Golgāts”. Ir pat kaut kur līdzība ar Stirnu buka norisi šodien, skrējiens, orientēšanās, pārgājiens. Toreiz, tajos gados, privātas mašīnas bija retajiem, un tad slēpotāji uz Gaiziņu devās ar slēpotāju vilcienu ”Sniedziņš” maršrutā Rīga-Ērgļi, tad līdz Gaiziņam mēroja 24 km pārgājienu ar kājiņām, slēpes pāri plecam, izslēpojās, pārgulēja nakti “Kulitēnu” mājās un no rīta devās atpakaļ uz vilcienu. Pārgājiens ne no vieglākajiem, ar ko arī iemantoja sarunvalodā Golgāta ceļš un no tā, attiecīgi, arī Golgāta” slēpošanas trase.

Atkāpe pagātnē

Šodien Gaiziņš joprojām stāv uz vietas, nav ne aukstāks, ne zemāks un diendienā pulcina ap sevi apmeklētājus. Ziemā to ir īpaši daudz. Pats Gaiziņā slēpoju, strādāju jau vairāk nekā 30 gadus un, nu jau tas viss ir absolūta dzīves sastāvdaļa, līdz pēdējai vīlītei. Laika gaitā slēpošanas trases pārveidotas, mainītas, uzlabotas, arī slēpošanas pacēlāji nav jau vairs ar izseni slavenajiem “āķīšiem”, bet jau mūsdienīgi un arī paši slēpotāji palikuši izvēlīgi, prasīgi, bieži vien izlepuši. Tas tā, viss ir mainīgs un nekas nestāv uz vietas.

Savulaik, pat nemaz ne tik sen, aizrautīgi mēģināju reanimēt izseni slavenos Gaiziņa karnevālus, kas savulaik pulcināja uz kalna, marta pēdējā sestdienā, rekord daudz apmeklētājus, pat līdz 18 tūkstošiem. Pasākumi bija skaļi, jaudīgi, ar simts niansēm, labākām un sliktākām, bet bija un visiem patika.

Attiecīgi, jau manā saimniekošanas laikā, paņēmām no vecajiem karnevāliem to interesantāko, maskas, netradicionālie braucamie, sniega figūras, veidojām paši rotaļas, sporta atrakcijas un izklaides sīčiem.

Cilvēki bija daudz un arī mazāk, kā gribētos, taču vieta un kalns atkal tika izrādīts un kustināts.

Tādejādi ideja par to, ka Stirnu bukā dalībnieki varētu skriet maskās ir jautra un vienreizēja, tā īsti nekad nav bijis un kāpēc lai tā nedarītu.

Gaiziņš vasarā, darba pietiek, pļaujam, kopjam, uzturam Gaiziņa pārgājienu taku, kalnā augšā, lejā, skatu vietas. Piedāvājumā ir arī peldvietas, atrakcija “NLO”- kameršļūkšana ūdenī, pirts pakalpojumi un, protams, arī garšīgi paēst tur pat kafejnīcā. Gaiziņu, kā pieturas punktu, iecienījuši velo un moto braucēji, kemperi un ģimenes, kuras vēlas relaksēties ar skaistajām Gaiziņa ainavām un brīvdienu pikniku.

Tradīcijas

Paralēli slēpošanai, snovbordam un slēpju pārgājieniem, jau astoņus gadus, ziemas sezonas pašā viducītī, tiek organizēts, gada lielākais pasākums “AUTO-TRAKS”, kas sevī ietver Gaiziņa stāvākās nogāzes, tā paša Golgāta motorizētā iekarošana.

Dažādās auto, moto un kvadraciklu klasēs spēkrati cīnās ar stāvo nogāzi un sniegu pēc iespējas īsākā laikā “uzlidot” kalnā, kas izdodas ne tuvu visiem, attiecīgi radot lielu azartu un intrigas. Pasākums pulcina mega daudz cilvēkus, prasa tā norisei fantastisku skaistu un lielu darbu, taču ir vēl lielāks gandarījums par tām izjūtām, ko izbauda visi klātesošie un dalībnieki.

Aptuveni šādi dzīvo Gaiziņš šodien, periodiski ir klusie brīži, periodiski iet karsti, kā jau parasti kalnos, augšā un lejā. Vienveidība nepastāv un arī nevajag.

Par Stirnu buku Gaiziņā, burvīgi, gan par ieceri, gan par vietas izvēli, gan bravo visiem tiem, kuri to dara un organizē. Dullajiem pieder pasaule un tā ir jābūt!