Aleksandrs Sokolovs
Žurnāls: 04 | Kamparkalna Stirnu buks 2018 Jūlijs
Teksts: Signis Vāvere
Stirnu bukā skrien liels un mazs, vecs un jauns, tievs un resns, vīrieši, sievietes un pat dažreiz suņi. Stirnu bukā pa laikam skrien arī kāds gandrīz kails vai basām pēdām. Bet Aleksandram Sokolovam skriešana ir tikai skriešana un, vienreiz pamēģinājis, skries visus posmus. Tādus Stirnu bukus mēs pamanām mežā.
Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā?
Pirms pāris gadiem ieraudzīju Facebookā reklāmu par foršu skriešanas pasākumu mežā. Padomāju, ka vajag pamēģināt. Tas bija agrs pavasaris. Trase gāja cauri Riekstukalnam un dažās vietās joprojām bija sniegs! Kad noskrēju, sapratu, ka diez vai turpmāk varēšu iztikt bez šiem pasākumiem! Paliku reāli atkarīgs! Un tagad slims vai vesels, vienalga skriešu visus posmus!
Kurš no Stirnu buka zvēriem tu esi?
Esmu daudz reižu skrējis Buku, bet tagad fokusēšos uz Zaķi. Tie 10 – 12 km man kaut kā emocionāli tuvāki nekā divdesmit. Kaut fiziski es bez problēmām varētu noskriet arī Lūsi! Kādreiz būs jāpamēģina!
Tavs labākais Stirnu buka posms?
Grūti spriest, kurš posms ir bijis labāks vai sliktāks, bet ļoti labi atceros Stirnu buku Kornetos, kad trase gāja arī cauri Igaunijas teritorijai. Toreiz bija ļoti slidens, bet es nejauši biju paņēmis asfalta botas un visu laiku kritu. Līdz finišam tiku dubļains un netīrs.
Toreiz Kornetos mana draudzene iepazinās ar čali, ar kuru joprojām ir kopā. Tāpēc man ir ļoti dalītas emocijas par to posmu.
Kur Stirnu bukam būtu jālec?
Esmu par to, lai skriešanas posmi būtu pēc iespējas tuvāk Rīgai. Jo Rīga ir ģeogrāfiskajā centrā un viegli sasniedzama no visām Latvijas pusēm.
Kas tev visvairāk patīk trasē?
Trasē man vislabāk patīk emocionālais noskaņojums. Atlēti izturas viens pret otru kā draugi, nevis kā konkurenti. Vienmēr palīdz, ja ir kāds sarežģīts kalns vai īpaši dubļaina vieta.
Vēl nereāli patīk tā sajūta, kad no karstas, saulainas pļavas ieskrienam vēsā mežā!
Nu un, protams, vienmēr ir neaprakstāmas emocijas finišā, kad fiziski iztukšots izskrien caur arku un sajūti medaļas smagumu uz kakla!
Kas Stirnu bukam pietrūkst?
Stirnu bukam ir tikai divas problēmas – parkings un tualetes.
Otra foršākā lieta aiz taku skriešanas?
Izņemot Stirnu buku, es sāku pievērsties triatlonam. Bet tas ir tāds sports, kurš ar taku skriešanu papildina viens otru. Jo labāk skriešu Bukā, jo labāks būšu triatlonā un otrādi.
Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves?
Priekš manis skriešana ir tikai skriešana. Mani interesē trase un viss, kas ar to saistīts. Bet tirdziņi, dziesmas, ēšana, tas viss nav mans, tāpēc vienalga, kas tur piedalās.
Cik Stirnu bukos esi piedalījies?
Man ir 15 medaļas.
Kā tevi sauc un kura ir tava komanda?
Es esmu Aleksandrs Sokolovs. Komanda PATRIA.