5 vietas, kas Zilajos kalnos būtu jāapskata katram Stirnu bukam
Žurnāls: 01 | Tērvetes meža Stirnu buks 2018 Aprīlis
Iesaka: Rimants Liepiņš
Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar Ogres upi, par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. Indriķa hronikā Ogres upe dēvēta par Vogeni (Wogene, Woga). Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds Vōgene nozīmējis “straujā, viļņainā (upe)”, to pamatojot ar to, ka līvu valodai radniecīgajā igauņu valodā voog nozīmē “straume”, “plūsma”, “vilnis”, bet voogama — “plūst”, “tecēt”, “viļņot”. Laika gaitā vārds Voga varēja pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā. Latviešu teika stāsta, ka laikā, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krievu: угри), no kā it kā esot cēlies jaunais upes vārds.
Taku skrējiena distances Ogres upei garām nevedīs, toties pilnībā ļaus izbaudīt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Ogres Zilie kalni”. Kāpēc Zilie kalni? Zilo kalnu nosaukums, visticamāk, iegūts no osiem raksturīgajiem skujkoku mežiem, uz kuriem no osu grēdas virsotnēm raugoties ir zilgana nokrāsa.
Dabas parka teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets biotops – skujkoku meži uz osiem. Osi ir kūstošu ledāju ietekmē radušās grants un smilts kalnu grēdas, kas vidēji ir 5-10m augstas, ar izteikti stāvām malām un paceļas virs apkārtējās teritorijas. Osus veido ledāja kušanas ūdeņu nestie nogulumi. Tātad – būs gan, kur izskrieties, gan – kur uzrāpties!
KO REDZĒT UN DARĪT SACENSĪBU CENTRA UN ZILIE KALNI APKAIMĒ
#1 Bijusī sanatorija “Ogre”
Iepazīsti bijušo sanatoriju “Ogre” un tai piegulošo teritoriju – šeit tiks izvietots sacensību centrs!
1927.gadā Ogrē, Gaismas prospektā pēc K. Pēkšēna projekta tika atklāta Rīgas Centrālās slimo kases bērnu sanatorija. Sanatorijas ēkas arhitektūru raksturo īpatnējs funkcionālisma un nacionālā romantisma savienojums. Ēka ir arhitektūras piemineklis. Sākotnēji sanatorijas nosaukums ir “Mālkalne”, kopš 1959. gada – “Ogre”. Sanatorija darbojas visu gadu, vasarā uzņemot ap 150 bērnu, ziemā – 70. Ēkas centrālā daļa mūrēta, sānu daļas – no koka, galvenajai fasādei piebūvēta stikla veranda. Vasarās to izmantoja kā guļamtelpu, pārējos gadalaikos kā vingrošanas zāli. Lielākā un greznākā telpa ir ēdamzāle. To rotā Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Sešdesmitajos gados tie tika aizkrāsoti, bet restaurācijas darbu laikā (1987-1991) gleznojumus atjaunoja.
#2 Izstaigā dabas parku “Ogres Zilie kalni”!
Zilie kalni ir 312 ha vaļņveidīgu pauguru virkne – Lielo Kangaru kalnu daļa. Zilie kalni ir iecienīta ogrēniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta. Ziemā dabas parkā tiek ierīkotas distanču slēpošanas trases ar interesantu reljefu, bet vasarā taku tīkls ir pieejams nūjotājiem, velobraucējiem un citiem aktīvās atpūtas cienītājiem. 2013.gadā parkā atklāts 30m augsts skatu tornis, no kura saredzama tuvākā apkārtne un skaidrā laikā pat Rīga. Bērnus rotaļu laukumiņā iepriecina kokā darināti meža dzīvnieku prototipi, kā lācis, lapsa, stirna, zalktis, bebri u.c. Parka teritorijā atrodas Dubkalnu ūdenskrātuve ar vairākām atpūtas un ugunskuru vietām. Šeit atļauts peldēties.
#3 Apskati Ogres pilsētas vēsturisko apbūvi un skvēru!
Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Par “Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.
#4 Piezvani Merilinai Monro un iekāp Potjomkina akā!
Kinostacija ir Ķeipenes dzelzceļa stacija ar vienīgo saglabājušos sliežu posmu bijušajā maršrutā Rīga–Ērgļi, ekspozīciju izcilajam kinorežisoram Sergejam. Eizenšteinam, senu kino tehniku, īstu jūras navigācijas uguns zīmi – veltījumu J.Podniekam un vides instalāciju – milzu galdu kino dižgariem. Galds ir sešus metrus augsts, blakus tam divi krēsli, viena krēsla atzveltnē – stilizēts iluminators. Galdā iebūvētas kāpnes ļauj to izmantot kā skatu laukumu.
Kinostacija radusies, kinofestivāla “Arsenāls” komandai un domubiedriem ceļojot uz Ķeipeni, kur sakariem reiz izmantoti pasta baloži. Ķeipenē nav kapu, baznīcas un kroga, bet ir lieliska veca dzelzceļa stacija, kurā var meditēt kopā ar kino dižgariem, “uzzvanīt” Merilinai Monro, Federiko Fellini, Lukino Viskonti, iepazīt kino rašanās vēsturi un kino valodas meistaru S. Eizenšteinu vai vienkārši izbaudīt nedaudz sirreālu zuduša laika sajūtu.
2017. gadā pazemē izbūvēts jauns vides instalācijas objekts- 8 metrus gara un 4 metrus plata “Potjomkina aka”, kas veidota kā izstāžu zāle zem pazemes, galveno akcentu liekot uz bruņukuģi “Potjomkinu”.
#5 Atvelc elpu Špakovska parkā!
Parks atrodas Pārogrē un aizņem 5,9 hektārus lielu teritoriju. Pie parka ieejas apmeklētājus sagaida tēlnieka Kārļa Zemdegas veidota skulptūra ar nāriņu. Parkā aug vairāk nekā 400 krūmu un koku sugu gan no Rietumeiropas, gan Sibīrijas un pat no Tālajiem Austrumiem un Klusā okeāna piekrastes.
Parka centrā izveidots dīķis ar Mīlestības saliņu, rododendriem un ūdensrozēm, ko var apskatīt, izstaigājot takas 1,8 kilometru garumā, bet parka augstākajā vietā pašlaik tiek būvēts skatu tornis, no kura pāri koku galotnēm pavērsies plaša ainava uz Daugavu.
Netālu no skatu torņa, lejup uz gaumīgu, ar dzirnakmeņiem rotātu ugunskura vietu, ved pamatīgas betona kāpnes.