10.jūnijā Pietukuma mežos jau septīto reizi tiks izskriets “Vilkaču maratons”
Teksts: Signis Vāvere
10.jūnijā Pietukuma mežos jau septīto reizi tiks izskriets “Vilkaču maratons”, atklāsim atpūtas vietu, Ciltszīmi un pirmos “TukumSmukumTakas” maršrutus
Arī šogad, 10.jūnijā nepilns simts izturības skrējēju lielmeistaru pulcēsies vietā, kur pirms 10 gadiem piedzima skrējēju iemīļotais taku skrējēju seriāls “Stirnu buks”, un Āžu kalna masīvā piedalīsies, iespējams, savā grūtākajā maratonā Baltijas valstīs dalībnieku līdz šim pieveikto maratonu sarakstā!
“Taciņas labajā pusē kā siena pacēlās stāva, bērziem, apsēm un mazām eglītēm noaugusi Āžu kalna nogāze, bet kreisajā pusē auga pāris lielu, vecu meža ozolu. Aiz tiem – kārtējais purvs un tumša biezu egļu audze. Sajutu, ka kaut kas briesmīgs tieši no turienes uz mani skatās. No neizskaidrojamām bailēm pa muguru skraidīja tirpiņas Tās bija dzīvnieciskas, uz kliegšanu vedinošas, paralizējošas bailes bez kāda man zināma iemesla. Visiem spēkiem bija jāpārvar sevi, lai turpinātu ceļu un nesastingtu”, tā raksta Ralfs Kokins savā grāmatā “Kurzemes Vilkaču nostāsti”!
Izskriesim grūtāko maratonu Baltijas valstīs
“Vilkaču maratons” idejas autors un taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” organizators Signis Vāvere uzsver: “Pamatlietas, kas Tev būtu jāzin par vienu no aizraujošākajiem taku skrējieniem ne tikai dalībniekiem, bet arī skatītājiem:
Četrdesmit divi kilometri pa Āžu kalna apvidus takām – Krampju kalns, Spīganu kalns, Āžu kalns un Vilkaču meža aplis – ir gana daiļrunīgi paši par sevi.
- 2000+ augstuma metri stāvos un ļoti stāvos pacēlumos.
- Septiņas stundas mežā, pauguros, nostāstiem apvītā vietā sacenšoties ar sevi un laiku.
- Trīspadsmit apļi ar vairākārtēju skriešanu garām sacensību centram.
- Starta/finiša zonā dzirdināšanas un barošanas punkts ar Chili Grill maratona pavāru.
- 25% no visu dalībnieku dalības maksas saņem uzvarētājs.
Rimants Liepiņš, taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” idejas autors un organizators: “Jau pērn Āžu kalna piekājē, mūsu dzimtajā un pirmatnēji noslēpumainajā mežā nolēmām uzstādīt savu taku skrējēju Stirnu buku cilts – Ciltszīmi, kura pateicoties mūsu desmitgades goda partnera AS “Latvijas valsts meži” piešķirtajam masīvajam 3m augstajam ozolkoka bluķim un atļaujai izmantot pieredzējušos LVM dabas parka koktēlnieku pakalpojumus, nu ir rezultējusies jau pavisam reālā gala produktā! Šis gads nāca ar nākamo patīkamo pārsteigumu – AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Tukuma novada pašvaldību līdz 10.jūnijam ir apņēmušies uzstādīt labiekārtotu nojumi un ugunskura vietu visiem aktīvajiem Āžu kalna apvidus baudītājiem! Esam neizsakāmi pagodināti un iepriecināti, jo esam pārliecināti – šis ir un būs taku skrējēju iemīļots spots pulk nākamos gadus!”
Atklāsim marķēto pārgājienu taku tīkla “TukumSmukumTakas” pirmos posmus
Biedrība “Engures sportam” ir ne tikai apņēmusies rūpēties par kārtību jaunizveidotajā atpūtas vietā “Āžu kalns”, bet taku skrējienu seriāla 10.sezonā nolēmusi sper soli tālāk un izveidot pastāvīgu taku tīklu Pietukuma mežos, savienojot teiksmaino Vilkaču mežu ar tukumnieku iecienīto Melnezera rekreācijas zonu, “Sveikuļu” meža takām un Vella kilometru ieskaitot, un Šlokenbekas muižu, kas ir tuvākā piekļuve Milzkalnes dzelzceļa stacijai. Distancē varēsi doties no vairākām ieejām, distanču garumus plānot un izvēlēties pēc savām spējām! Maršrutu kopgarums pārsniegs 30km, savienojot iecienītākās un ainaviski daiļākos Pietukuma mežu apskates objektus!
Ņem vērā, ka “TukumSmukumTakas” Melnezers-Āžu kalns, Melnezers-Sekļa ezers, Āžu kalns – Milzkalne tiks marķēts abos virzienos, bet “Vilkaču maratons” distance – vienā virzienā, tā, kā virzās sacensību trase. Esot distancē, seko ne tikai norādēm, bet arī Stirnu buka ragu un “Vilkaču maratons” trases norādes siena zārda virziena norādēm!
Pārgājienu taku tīklu “TukumSmukumTakas” mums palīdzēja izveidot AS “Latvijas valsts meži” un Tukuma novada pašvaldība, SIA “Ginalas Latvija” (Stihl produkcijas izplatītāji), SIA “Tikkurila” (zīmola Vivacolor pārstāvji) un biedrības “Engures sportam” draugi.
Otrdien – dodies “TukumSmukumTaku” 2.takā – pa “Sveikuļu” meža takām
Ja 10.jūnijā būs iemarķētas takas: Melnezers-Āžu kalns un “Vilkaču maratons” trase, tad 13.jūnijā atklāsim nākamo trases posmu Melnezers-Sekļa ezers (ar “Sveikuļu” meža takām un Vella kilometru ieskaitot). Gribi zināt, kas tas ir – tak aizej un piedalies!
13.jūnijā COK Silva labdarības pasākums – aicina Zigfrīds un Šoko “Sveikuļos”! Programmā: piecas orientēšanās distances iknedēļas orientēšanās seriāla “Silva” formātā un taku skriešanas vai iešanas distance jaunajā “TukumSmukumTakas” marķētajā posmā! Visi ienākumi un dāvinājumi tiks ziedoti Ukrainas jauno orientieristu nometnei Latvijā šī gada vasarā! Starts no 16.00-20.00 “Sveikuļos”! “Paldies pirts” – garantēta!
Daži ies uz visu banku
3.jūnijā finišēja leģendārais skrējiensoļojums “Rīga-Valmiera”, 107km! 13 (!!!) no šiem Lielceļa gladiatoriem – Artis Šauriņš, Dmitrijs Ničipors, Valdis Ņilovs, Kalvis Silgals, Andris Markavs, Dainis Muško, Armands Lunts, Viktors Rūsa, Andis Jaunķierpis, Janis Andersons, Romans Šroms, Jānis Līcis un Dagnis Silgals, kuri sasniedza finišu kontrollaikā, jau pēc nedēļas ieradīšoties (ir pieteikušies!) Pietukuma mežos, daži no viņiem 1.jūlijā dosies arī Munameģa virzienā, lai piedalītos taku skrējienā “Garmin Fēnix Vilks”, 86km distancē no Hānjas (EE) līdz Opekalna baznīcai (LV)! Un pieteiktos balvas “Dieva suns” saņemšanai!
Šis ir traki, šo neiesaka ārsti, bet tas ir labāk, kā būt dīvāna ekspertam! Daudz labāk!
Lai tiktu pie balvas “Dieva suns”, viena gada ietvarā Tev jāpieveic 3 izturības distances:
03.06. skrējiensoļojums “Rīga-Valmiera”, 107km, kontrollaiks: 19 stundas,
10.06. taku skrējiens “Vilkaču maratons”, 42km, kontrollaiks: 7 stundas,
01.07. taku skrējiens “Garmin Fēnix Vilks”, 86km, kontrollaiks: 16 stundas.
Tas nebūs pa spēkam ne katram, pat – vairumam izturības skrējēju lielmeistaru! Mēneša laikā sacensību režīmā jānoskrien aptuveni 225km gara distance, 42 kontrollaika stundu ietvarā!
Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu. Daudzām tautām, tai skaitā baltu tautām, veidojušies uzskati par vilku kopienu kā karavīru vienības ideālo modeli, kas saistīts ar tādām īpašībām kā paredzēšanas spēja, drosme, un uzticība.
Matīss Vecvagaris, atjaunotā skrējiensoļojuma “Rīga-Valmiera 107km” organizators, zina izstāstīt mūslaiku dzejisko redzējumu pārcilvēku spējām:: “Jaunāko laiku leģenda vēsta, ka dzelzī kalti vīri nebijās ne Krampju kalna sakņu, ne Spīganu kalna smilšu. Atstājot Rīgas gaiļus, viņi pār plecu neatskatās pat Raganā. Vienīgi no Āža kalna virsotnes 13.reizi paveras Durbes pils virzienā, jo Sīmaņa Kliņķis asarām netic. No Munameģa smailes saskatāmās Mildas svētība tiek Stirnubuka ciltij, kas kalendāru šķeļ tieši uz pusēm valstī augstākās baznīcas pakājē Opekalnā.”
