Vasaras sezona ir kā radīta sportiskām aktivitātēm dabā un taku skrējienu baudīšanai. Pieredzējušie skrējēji sezonai un sacensībām gatavojas jau savlaicīgi, bet ko darīt tiem, kas tikko uzsākuši skriet vai tikai plāno to darīt? Kā pareizi sagatavoties sacensību skrējieniem? Piedāvājam Jums BENU APTIEKAS farmaceita asistentes un garo distanču skrējējas Sintijas Geidānes padomus, kas palīdzēs pareizi sagatavoties sacensību startam.
Bieži vien situācijās, kad piemeklē nespēks, miega traucējumi un nomākts garastāvoklis, dzirdam ieteikumus lietot magniju. Tiek uzskatīts, ka arī aktīviem un sportiskiem cilvēkiem nespēka novēršanai ir jālieto magnijs. Taču vai tas tiešām ir īstais risinājums? Kā darbojas magnijs, kādos gadījumos tas tiešām ir nepieciešams un kā to uzņemt?
Meniska plīsums ir viena no biežākajām ceļgala locītavas traumām, kas var notikt ikvienam un jebkurā vecumā – gan mājās, gan uz ielas, gan sportojot. Kāpēc menisks var plīst, kādas ir pirmās pazīmes, ārstēšana un profilakse?
Parasti, ja jūtam nespēku un nogurumu, saņemam ieteikumus lietot D vitamīnu, magniju vai vienkārši atpūsties. Taču nespēka un noguruma vaininieks var būt arī dzelzs trūkums organismā. Par to aizdomājamies daudz retāk, lai arī Latvijā šī problēma ir diezgan izplatīta.
Vasara beidzot ir klāt – varam izbaudīt tās priekus: atvaļinājumu, atpūtu pie dabas un, protams, skrējienus pa meža takām, gar jūru un kur vien sirds kāro. Taču neaizmirsti – vasaras spožā saule ir īsts pārbaudījums mūsu ādas veselībai! Neriskē ar savas ādas veselību – rūpējies par to atbilstoši laikapstākļiem un, ja plāno pavadīt laiku saulē, atceries pamata noteikumus, kas ļaus ādu pasargāt. Kā to darīt pareizi – konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.
Šoreiz nedaudz par vitamīniem un mikroelementiem, neskarot dažas būtiskas uzturvielas kā aminoskābes vai kreatīns. Tos atstāsim citai sarunai.
Bez ēdiena mēs varam izdzīvot vairākas nedēļas, bez ūdens — vairākas dienas, bet bez gaisa — tikai dažus īsus mirkļus. Lai gan mēs daudz laika un uzmanības veltām tam, ko ēdam un dzeram, mēs teju vai vispār nepievēršam uzmanību tam, kā elpojam. Ir labi zināms, ka mūsu ikdienas pārtikas un ūdens patēriņam ir jāatbilst noteiktiem kvalitātes un kvantitātes kritērijiem.
Viss, kas attiecas uz uztura ieteikumiem sportistam, gatavojoties superizturības slodzēm, ir pilnīgi pretējs rekomendācijām “normālam” cilvēkam veselīga dzīvesveida uzturēšanai vai vēl skaļāk - cilvēces izdzīvošanai kopumā. Tāpēc trīsreiz padomājiet, pirms jautājiet ārstam viņa viedokli par maratona skriešanu.
Skriešanas sezona sākas. Ar to arī apsveicu, jo pētījumos ir pierādīts, ka mazkustīgums ir “nāvīgāks” nekā adipozitāte jeb aptaukošanās. Pat tikai intensīva iešana 20 minūtes dienā samazina mirstību par 16-30%. Uzturs sportistam varētu būt tikpat svarīgs kā labi sporta apavi skrējējam.
Jau vairākus gadus esmu mazliet sekojis līdzi biohakeru gaitām pasaulē, bet nu biohakeru kustība ir atnākusi arī līdz Latvijai, par ko man liels prieks. Biohakings apvieno sevī ļoti daudz dažādas tēmas, kuras katra pati par sevi man šķiet aizraujoša, bet tieši šis apvienojums zem viena jumta dod vēl papildus pienesumu. Tas ļauj sanākt kopā cilvēkiem, kuri iepriekš mēģinājuši sevi uzlabot katrs pa savam, un kopā iegūt pilnīgāku instrumentu klāstu, ko katrs var pielietot savā dzīvē, tādējādi padarot sevi par labākiem cilvēkiem.
Pēdējā laikā cilvēkiem kļuvusi aktuāla sevis izzināšana, uzlabošana. Skrien mežā, peld āliņģos, nodarbojas ar jogu, meditē vai darina tautiskas rotas – ko nu kurš sev atradis. Kaut kur tīmeklī jau bija sanācis “garāmskrienot” sastapties ar terminu biohacking. Lai arī tuvāk ar to iepazīties nebiju atradusi iespēju, kādā prāta nostūrī sēdēja jautājums “Kas tas tāds?” Ja ir jautājums, jāmeklē arī atbilde un to meklējām pie Latvijas zināmākajiem biohakeriem.
Atsvaidzini savu sportošanas rutīnu, izskrienot kontūru! Kontūru Meklētājs ir platforma, kur atradīsi gan populāras kontūras no iepriekšējiem pasākumiem, gan svaigāko GPS mākslu. Atrodi, izskrien un izmanto #KontūruMeklētājs
Kalnsētas Stirnu buks būs trīsdesmitais posms, kuru lecam. Mēs esam lēkuši visos Latvijas novados. Stirnu buks ir noticis jūras krastā, Kurzemes un Vidzemes upju senlejās, starts ir bijis pilsētu centros un ziedošu pļavu vidū. Mēs esam bijuši mistiskos mežos, skaistos silos, senos pilskalnos un pat Karostā.
Ieskriešana mežā šogad būs lieliska. Mēs aizvedīsim Tevi uz vietām, kur neesam lēkuši un tas būs izaicinājums arī mums pašiem jau ar pirmo posmu Tērvetes mežā un tās pasaku valstībā.
Aiz katra Stirnu buka stāv Stirnu buka meitene, kas ļauj un atbalsta trako ideju lidojumu, dodas atvaļinājumos kopā, kad Stirnu buks nelec. Un pat pievelk jostu, kad nākamajai trakajai Stirnu buka idejai vajag vairāk naudas, nekā tās ir. Stirnu buks nav tikai “sanāca daži džeki pirtī” ideja, bet Stirnu buks ir visas ģimenes pasākums.
Šķiet, ka viņš zina visu – kur tu esi skrējis, kad tev ir vārda diena un pat to, ar ko esi precējies vai taisies to darīt.
Stirnu bukā ir daudz un dažādu veidu, kā tikt pamanītam. Uzvari visus un nokļūsti uz pjedestāla. Vinnē izlozē pulsometru vai kedas. Skrien bez krekla pirmā vai pēdējā posmā vai arī nokļūsti stirnubuks.lv lapā ar kādu skaistu bildi. Šogad daži Stirnu buki palīdz reklamēt posmu un Kārlis ir Tērvetes meža Stirnu buka reklāmas seja.
Man patīk daba, meži, purvi, jūra, nepatīk asfalts un betons. Cilvēks ir radīts, lai būtu vienots ar dabu, nevis dzīvotu pelēkos dzelsbetona vai digitālos “džungļos”.
Jau trešo gadu jaunieši ir ievērības cienīgi konkurenti skolu čempionātā taku skrējienā Stirnu buks, izcīnot ne mazums godalgotu vietu.
Daži pat sevi notetovē ar Stirnu buku. Bet vai tu pamanīji Stirnu buka salmu pieminekli Gaiziņkalna virsotnē?
Slavens un atpazīstams, gan kā augstākais Latvijas punkts Gaiziņkalns, gan kā sena, daudziem ziemas mīļiem izauklēta un iemīļota vieta, kur paši kādreiz bija jauni un dulli, tagad ar to pašu nodarbojas bērni un mazbērni.
Izcilā dabas ainavu fotomākslinieka Andra Apses (Jaunzēlande) darbu izstādi – lielformāta fotogrāfijas brīvā dabā. Fotogrāfijas tapušas zemeslodes viņā malā, Jaunzēlandē.
Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Kalna absolūtais augstums ir 311,94 m vjl, relatīvais augstums - 61,6 m, tas stiepjas apmēram 1 km garumā un 650 m platumā.
Madonas novadā daļēji atrodas arī Lubāna ezers, kas ir lielākais Latvijas ezers (14 km garumā un 9 m platumā)
Bieži vien stirnu bukam uz rokas ir kāds gadžets, kas mēra noskrieto distanci, pulsu vai vidējo ātrumu.
Iepriekšējā numurā apskatījām tuvo kaimiņu igauņu taku skriešanas pasākumus, šoreiz palūkosimies nedaudz tālāk – kas notiek Itālijā?
Sacensībās grozījos, bet tie nebija ne pusmaratoni, ne maratoni, par ko garāku pat nerunājot, bet ļoti, ļoti gribējās atgriezties tajā “īstajā” pasaulē, kurā jūtos labi