Veiksme, intuīcija un prāts ir nepieciešami arī Stirnu bukā. Veiksme ar laika apstākļiem, intuīcija pareizai spēku taupīšanai distancē un prāts izvēloties ātrumu trasē.
Stirnu buks ir kults. Tūkstošiem skrien katrā posmā, ik dienu pilsētas ielās manāmi skrējēji Stirnu buka kreklos. Ballītēs var satikt meitenes kleitās ar lecošu buku, mašīnas ar “Es esmu Stirnu buks” uzlīmi redzi vai katru dienu.
Stirnu bukā skrien liels un mazs, vecs un jauns, tievs un resns, vīrieši, sievietes un pat dažreiz suņi. Stirnu bukā pa laikam skrien arī kāds gandrīz kails vai basām pēdām. Bet Aleksandram Sokolovam skriešana ir tikai skriešana un, vienreiz pamēģinājis, skries visus posmus.
Stirnu buks tika radīts kā sacensības, kurās pašiem gribētos piedalīties. Mums visiem organizatoriem ir lielākas vai mazākas ģimenes un patiesi priecājamies redzēt, ka mūsējie skrien. Mammas, tēti, otras puses un gandrīz visi bērni. Tāpēc ir forši, ka mežā nokļūst arī citas ģimenes un skrien visi kā viens. Tādi ir Pētersoni. Ļoti sportiska ģimene un ļoti uzticīgi Stirnu bukam.
Latvijas rekordists pusmaratonā un maratonā tika pamanīts Stirnu bukā, bet, kad ieskrien mežā, nekādi rekordi tev nepalīdzēs. Mežā ne tikai jābūt visātrākajam, lai uzvarētu, bet arī jāzina trase, jāseko līdzi norādēm un jāskrien pareizā virzienā.
Kurš Stirnu buks var atskriet pēdējais? Kurš, pēc sacensībām, nedēļu pavada salīdzinot savas komandas biedrus ar sarežģītām formulām? Kurš aicina Stirnubuka komandu uz savu offisu, lai palīdz iedvesmot kolēģus skriešanai? Šoreiz tas ir Austris. Skrējējs, kurš bieži dodas komandējumos un vienmēr paņem līdzi kedas. Labs kolēģis, kurš savējos ievilcis Stirnubukā un atradis īstos vārdus, lai atrautu datoriķus no ekrāna un ievestu mežā.
Kurš Stirnu buks var uzlekt visaugstāk? Kurš, skrienot distancē, var salasīt skaistāko puķu pušķi? Kurš uzlikt lielākos ragus un parādīt platāko smaidu? Kurš tiks pamanīts mežā? Šoreiz tā ir Dana. Viņa nespēj skriet mežā bez smaida, viņai patīk dubļu vannas un, reiz sākusi skriet Stirnu buka seriālā, tā arī turpinās skriet mežā.
Stirnu buki izskrien Amatas krastus; par Latvijas taku skriešanas čempioniem kronē Švilpi un Vadzi
Sagaidot 2020.gada vasaras Saulgriežus, apkārt Latvijai pa 1836 ceļu, kas vijas pa Latvijas (pie)robežu, tiks nestas Gaismas lāpas - izgaismojot Latviju, veidojot Gaismas un mīlestības ceļu.
Un jūs taču labi zināt, ka bez tādiem muskuļiem, mēs tik augstu nemaz nevarētu uzlēkt. Uz jautājumiem atbild Ritvars Carevs un Gundega Gulbe.
Lai arī aktieriem “simts gadus” nevajag vēl kaut ko papildu tēlot, viņi skrien – Zaķi, Buku un drīz arī Lūsi.
Ja tu trasē pamani kādu, kurš ļoti pūš un elš, tad zini – tas nebūs pūšamo instrumentu orķestra dalībnieks. Viņi prot pareizi elpot. Uldis Kļaviņš ir viens no ātrākajiem Stirnu buka skrējējiem un, domājams, ka ātrākais mežraga spēlētājs valstī un iespējams pat pasaulē. Savienot mežragu ar skriešanu ir Ulda talants.
Madonas novadā daļēji atrodas arī Lubāna ezers, kas ir lielākais Latvijas ezers (14 km garumā un 9 m platumā)
Kopš pēdējās tikšanās Līgatnē pagājis teju apaļš pusgads un Tev noteikti jāzina, kur skrējuši mūsu cilts pārstāvji. Pagājušā gada oktobrī noskaidrojām Latvijas čempionus taku skrējienos, kad Siguldas kalnu maratonā triumfēja galvenie favorīti Anete Švilpe un Andris Ronimoiss.
Uzrunājot skrējējus un viņu līdzjutējus, lsm.lv piedāvā komentārus un iespaidus no redzētā Francijas, Itālijas un Šveices Alpos.
Īstens Stirnu buks būs gatavs doties distancē, nesatraucoties par to, kas tajā sagaidīs, un pēc skrējiena dalīsies ar citiem iespaidos un emocijās, izceļot šo piedzīvojumu starp citiem pasākumiem.
"Ina saka, ka līdz finišam vien 10.2 kilometri. Tas neesot daudz. Tiešām? Tas ir kā līdz mēnesim! Skrienu prom. Es to varu." Basām kājām...
Tērvetē, skrienot Buka distanci sacensībās “Stirnu buks”, bija tik grūti, ka apsvēru domu turpmāk pāriet uz Zaķa distanci. Bet, reģistrējoties uz Ogres Zilajiem kalniem, roka paslīd un nospiež Lūša distanci.