Atgriešanās ultramaratona pasaulē
Iepriekšējo ultramaratonu skrēju tieši pirms diviem gadiem. Pēc tam ar vīru sadomājām, ka gribam bērniņu, un to sadomājumu arī realizējām, tāpēc ultru skriešanai pienāca pauze. Kamēr gaidīju mazo, turpināju skriet, bet tās bija īsas distances. 
Vilkaču maratons
Liels un patiess paldies Vilkaču maratons komandai un tās vadonim Signim Vāverem par šo fantastisko pasākumu un pārbaudījumu! Atceros kā pagājušā gadā ar dziļu bijību skatīju bildes un rezultātus, lasīju komentārus un pašu Vilkaču stāstus par piedzīvoto.
Uz Lapzemi, pusnakts sauli un ziemeļbriežus lūkoties
Kādā tumšā rudens vakarā, varenajos interneta plašumos uzdūros informācijai par taku ultra - maratonu Lapzemē, kas vienlaicīgi bija arī Ultra - Trail World Tour Discovery Race – NUTS Ylläs Pallas 2019. Brīdī, kad visi steidz piedalīties dažādos skrējienos uz Dienvidiem no Latvijas, Lapzeme likās gana “eksotisks” galamērķis un izvēle par piedalīšanos tika izdarīta ilgi nedomājot.
Baso pēdu stāsts
Nenoliedzami bija skaisti, un rezultāts mani apmierina. Vai tas būtu savādāks, ja sākumā līdz Kolkas ragam es neskrietu pilnā galvā kā tāda galīga nepraša? Vilks viņu zina, jau 3 gadus nevaru sadūšoties pamēģināt. Un vispār – man nepatīk mocīties, priekšroku dodu izklaidēm. Bija maķenīt par traku, lai šo varētu saukt par izklaidi, bet, ja es skrietu vēlreiz, tad tas būtu jādara vēl ātrāk un… fu, fu, fu. Man to nevajag.
Ellīgais Ventas ielejas Stirnu buks
Kuldīga skrējējus vienmēr sagaida ar labu laiku. Skriešanai pat pārāk labu. Tieši tāds bija arī pirms diviem gadiem Ventas ielejas Stirnu buks. Tāpēc šoreiz blogos gremdējamies siltas vasaras dienas atmiņās un lasam Mārtiņa bloga ierakstu par viņa piedzīvojumiem trasē.
Kolektīvais orgasms jeb kalnu neprāts Krimuldas “Stirnu bukā”
Pēc Ventspils piejūras parka posma jutos ļoti labi, kaut gan Lemberga hūtes kalns patiešām ir uzbērts pārāk augstu, lai tajā uzkāpjot, un neprātīgi elsojot vārētu baudīt skaisto skatu.
Viens mācību gads kā viens Stirnu buka posms
“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, škiet, šo teicienu zina visi. Un šajā teicienā ir liela patiesība. Ceļš uz panākumiem nekad nav viegls. Ikvienā vecumposmā ir savas augšanas grūtības. Īpaši pusaudžu vecumā. Kāds savu individualitāti atrod caur hobijiem, kāds klusībā mājas sienās, bet kādam gribas iziet dažādus maldu ceļus pirms atrast savējo.
Tikšanās ar Lūsi
Tērvetē, skrienot Buka distanci sacensībās “Stirnu buks”, bija tik grūti, ka apsvēru domu turpmāk pāriet uz Zaķa distanci. Bet, reģistrējoties uz Ogres Zilajiem kalniem, roka paslīd un nospiež Lūša distanci. Liela loma tur atkal ir meitai Guntai, kura apgalvo, ka man vajagot beidzot noskriet ko garāku un ka Lūša distancē mazāka konkurence uz pjedestālu manā vecuma grupā. Vārdiņam “pjedestāls” ir liels spēks, dikti jau gribētos pacīnīties par kādu trešo vietu! Bet par baltu velti to šoreiz nevarēs dabūt, būs jācīnās.
Kā es Stirnu bukā
Neesmu jau es nekāds vakarējais. Tā naktīs, veroties griestos, paslavēju savu dzīves spara uzlādēto katapultu, kas vēl ir atvilkta jauniem piedzīvojumiem, lai arī pa gadiem nenoliedzami kļuvusi ļodzīgāka un šautais akmens visdrīzāk nesasniedz nospraustos mērķus. Bet jūtu, ka spars un vēlme kaut ko sasniegt nav pazudusi.
Ceļš līdz Stirnu bukam
Ar taku skriešanu iepazinos tieši pirms desmit gadiem, kad nolēmu pagodināt savu vārdu un piedalīties skrējienā “Jānis, Jānītis” Cēsīs. Toreiz biju diezgan apvēlies jauneklis, kurš tikai pirms mēneša bija uzsācis likvidēt savu lieko svaru. Pilnīgi no visiem skatu punktiem minētais skrējiens bija iesācēja avantūra, bet tā kā man vienmēr paticis sevi pamocīt, tad distanci noskrēju. Vēlākajos gados, notievējot un aktīvi piedaloties pusmaratonos, es biju lietas kursā arī par visām pārējām sacensībām, tāpēc neapšaubāmi Stirnu buks manā radarā bija jau no tā pirmsākumiem – 2014. gada.
Iecavnieks piedalās elpu aizraujošā skrējienā Šveices Alpos
Ja apnīk skriet pa Latvijas līdzenumiem, var izvēlēties ko ekstremālāku, kā to darīja iecavnieks Andis Ozoliņš, – Šveicē Alpu kalnu skrējiena distancē kāpums bijis divi kilometri. Šveices pilsētā Teseretē katru gadu notiek skrējiens “Scenic Trail”. Pasākuma organizators ir kāds itālietis, kura sieva ir igauniete. Viņi abi veiksmīgi uzrunā ļoti plašu interesentu loku – šogad skrējienā bija pārstāvētas aptuveni 30 valstis, startēja 22 Latvijas sportisti. Starta paka
Skrējiens līdz Kliņķim
Stirnu buka cilts skrien mežā un teju katru mēnesi satiekas Latvijas skaistākajos dabas nostūros un bauda ainaviskākos skatus, ko sarūpējuši vietējie takuziņi. Taču starp tūkstošiem lūšu, zaķu un susuru ir arī tādi īpatņi, kuri vismaz reizi dzīvē gatavi sevi šaustīt ar apnicīgu šoseju un dalīt trasi ar smacējošiem kravas auto. Viņu stāsts ir dalība labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un piepildījuma rašana, pieskaroties Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. Būs tādi, kas darīs to piekto un pat devīto reizi.
Vai taku skriešana izraisa atkarību?
“Es nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” Lai arī katra individuālā pieredze tāda “anekdote” vien ir, nekad neesmu dzirdējis šādu apgalvojumu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī skrējienus pilsētā reti kad gadās nožēlot. Bet, vērojot Latvijas taku skriešanas kustības izaugsmi, šķiet, ka arvien vairāk skrējēju visā Latvijā sāk iepazīt to baudu, ko dod kārtīgs taku skrējiens.
Pa īstam #esesmustirnubuks Stirnu buka posmā Gaujas senlejā
Stirnu buka diena. Pirmo reizi pa īstam varēšu teikt: “Es esmu stirnu buks”. Kā parasti ar Emīliju izskrienam Susuru. Šoreiz skrienamā trase tāda šaura sanākusi. Emīlija prātīga, garām nelaužas. Skubinu viņu apsteigt priekšā skrienošos, jo no malas izskatās, ka viņai viegli, vēlāk saprotu, ka tā nemaz nav. Tad atgādināju, ka jāskrien, lai ir prieks, tad tas arī parādās sejā. Tur jau arī finišs, dod pieci un medaļa.
Stirnubuka meža zvēri savā pulkā uzņem Vilku
Taku skrējienu seriāla Stirnubuks meža zvēri septītajā sezonā savā pulkā uzņem Vilku, kas septītajās debesīs varētu aizvest ne vienu vien ultra garo distanču cienītāju.
Cēsu dubļi kronē Stirnubuka piektās sezonas čempionus Sokunovu un Bērziņu
Sestdien, 5. oktobrī Cēsu takās noslēdzās Stirnu buka piektā sezona, Gaujas krastos startējot četriem tūkstošiem skrējēju no 20 valstīm.
Sacensības ir svētki, finišs - uzvara!
Velciet savu skaistākos tērpus, kedas un kleitas, ņemiet atkal un atkal līdzi priecīgāko garastāvokli, aiciniet ģimeni un draugus līdzi!
Kad beidzas posms, viss tikai sākas
Stirnu buka nedēļā daži jau no pirmdienas dzīvo tur, bet gandrīz visa komanda ir klāt piektdienā. Kā notiek sacensības diena?
Stirnu buks nav tikai taku skriešana.
Un, lai arī augšā kalnos ir skaisti – pirmie saules stari ielejā, sasalušajos strautos izveidojušās skaistās ledus skulptūras, tā mazā dūmaka, kas rotaļājas ap virsotnēm vai pat ezers, uz kura sniegs un smiltis veido kosmiska paskata tuksnesi – tomēr tur, tu vienā brīdī saproti, cik skaisti ir mājās, cik ļoti patīk tur būt.
Stirnu buka meitene
Aiz katra Stirnu buka stāv Stirnu buka meitene, kas ļauj un atbalsta trako ideju lidojumu, dodas atvaļinājumos kopā, kad Stirnu buks nelec. Un pat pievelk jostu, kad nākamajai trakajai Stirnu buka idejai vajag vairāk naudas, nekā tās ir. Stirnu buks nav tikai “sanāca daži džeki pirtī” ideja, bet Stirnu buks ir visas ģimenes pasākums.
Stirnu buka dizaineris
Kreatīvā stirnubuks.lv mājaslapa, pievilcīgie sacensību plakāti, pārskatāmās infografikas, kičīgie numuri, medaļas, stilīgie dalībnieku krekli un aktuālās Es esmu Stirnu buks naģenes. Kas viņus vieno un iedzīvina?
Stirnu buka Pelēkais kardināls
Viņam kūp galva! Ne tikai no rezultātu skaitīšanas Stirnu buka sacensību dienā, bet arī no ideju pārpilnības. Skrējieni, pasākumi, komandas, asprātīgi joki, tostarp arī šis žurnāls, ko turi rokās. Ja endorfīni būtu narkotikas, tad viņš būtu mafijas krusttēvs, kurš radījis atkarīgo impēriju. Un viņš jau ir. Pamanāmākais aizkadra Stirnu buka dīdītājs – Signis Vāvere.
Kalnu karaliene
Uzvarējusi trešdaļu no saviem skrietajiem Kalnu karaļiem (7 no 21), pārējos goda pjedestāla pakāpienus kļūst grūti saskaitīt. Vidējais punktu skaits posmā 279. Atrast savu lietu un to godam pārstāvēt – īstena Stirnu buka cienīgs uzdevums. Evija Melberga – Kalnu karaliene.
Stirnu buks lec auļiem vien, auļiem vien
Katrs Stirnu buks, dzirdot vienu no viņu kompozīcijām, zina, ka tā ir Stirnu buka starta mūzika, tad jāsāk skriet. Edgars Kārklis ir Stirnu buka abonements un muzicē Auļos.
Mēs ar brāli KOLOSĀLI
Mans labākais draugs – arī Emīls – ir vieglatlēts un aktīvs Stirnu buka skrējējs. Pagājušajā gadā šķiet, ka ir noskrējis visus Stirnu buka posmus. Tieši viņa mudināts arī pirmo reizi saskāros ar skriešanu un pērn piedalījos Rīgas maratonā. Šogad izmēģināju spēkus Tērvetes Stirnu bukā.
No eksperimenta līdz komandai
Jau vairāk kā gadu Grauda Spēku var dēvēt par pirmo beķereju Pasaulē, kas atbalsta atlētus ar pilngraudu produkciju. Grauda Spēks maļ un ražo pilngraudu miltus, tāpēc tā saimniekam Raimondam, kuram Stirnu buks kļuva par skriešanas sezonas ikmēneša gaidītāko notikumu, šķita svarīgi saprast, kuri no viņa produktiem būtu noderīgi sportistiem, īpaši skrējējiem.
Līvānu VK/Baltais
Komanda, uzvarot tikai pirmajā posmā Tērvetē, bet daudz neatpaliekot no citu posmu uzvarētājiem, spējusi pēc četrām kārtām būt pārliecinoša līdere.
Iepazīsti Piebalgu visā tās krāšņumā
Piebalgas vārds pirmoreiz vēsturē fiksēts 1244.gadā, kad Zobenbrāļu ordenis, sadalot Tālavas zemi, ieguva galvenos tirdzniecības ceļus gar Gaujas upi uz Tērbatas un Pleskavas pilsētām letgaļu valdnieka Tālivalža dēla Ramekas zemē.
Bērziņš un Mežiels startē Eiropas čempionātā kalnu skrējienā
Bērziņš un Mežiels startē Eiropas čempionātā kalnu skrējienā
Indiānis “Dundurnāve”
Kalnsētas Stirnu buks ir noskriets. Vai tas bija mans grūtākais buks? Noteikti, ka nē. Grūtākais noteikti bija Zebrus ezera lūsis, kad man izlādējās telefons un nevarēju vairs sevi uzmundrināt ar mūziku. Šis bija labs un skaists jubilejas buks, divdesmit piektais man - trīsdesmitais Rimantam! Kārtējā labākā diena manā mūžā!
Pasaules čempionāts taku ultramaratonā
Šogad Spānijā, Kastaljonas provincē, norisinājās jau astotais Pasaules čempionāts taku ultramaratonā, un ceturto reizi pēc kārtas tajā dalību ņēma arī Latvijas izlase.
Kā izvēlēties pulsometru Stirnu bukam
Klāt jauns pavasaris un jauna Stirnu buka sezona, kas liek mūsu sirdīm pukstēt straujāk, gan aiz sajūsmas, gan dēļ skriešanas pa Stirnu buka trasēm un gatavojoties treniņos. Lai sagatavotos ir jātrenējas un jātrenējas prātīgi, tāpēc pulsometrs ir neatņemama treniņu sastāvdaļa. Bet, kādu izvēlēties? Par to arī šis raksts, centīsimies Tevi ievirzīt pareizajās sliedēs.
Kā atpazīt magnija trūkumu organismā?
Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
