Žurnāls

Atgriešanās ultramaratona pasaulē

Iepriekšējo ultramaratonu skrēju tieši pirms diviem gadiem. Pēc tam ar vīru sadomājām, ka gribam bērniņu, un to sadomājumu arī realizējām, tāpēc ultru skriešanai pienāca pauze. Kamēr gaidīju mazo, turpināju skriet, bet tās bija īsas distances.

Vilkaču maratons

Liels un patiess paldies Vilkaču maratons komandai un tās vadonim Signim Vāverem par šo fantastisko pasākumu un pārbaudījumu! Atceros kā pagājušā gadā ar dziļu bijību skatīju bildes un rezultātus, lasīju komentārus un pašu Vilkaču stāstus par piedzīvoto.

Uz Lapzemi, pusnakts sauli un ziemeļbriežus lūkoties

Kādā tumšā rudens vakarā, varenajos interneta plašumos uzdūros informācijai par taku ultra - maratonu Lapzemē, kas vienlaicīgi bija arī Ultra - Trail World Tour Discovery Race – NUTS Ylläs Pallas 2019. Brīdī, kad visi steidz piedalīties dažādos skrējienos uz Dienvidiem no Latvijas, Lapzeme likās gana “eksotisks” galamērķis un izvēle par piedalīšanos tika izdarīta ilgi nedomājot.

Baso pēdu stāsts

Nenoliedzami bija skaisti, un rezultāts mani apmierina. Vai tas būtu savādāks, ja sākumā līdz Kolkas ragam es neskrietu pilnā galvā kā tāda galīga nepraša? Vilks viņu zina, jau 3 gadus nevaru sadūšoties pamēģināt. Un vispār – man nepatīk mocīties, priekšroku dodu izklaidēm. Bija maķenīt par traku, lai šo varētu saukt par izklaidi, bet, ja es skrietu vēlreiz, tad tas būtu jādara vēl ātrāk un… fu, fu, fu. Man to nevajag.

Ellīgais Ventas ielejas Stirnu buks

Kuldīga skrējējus vienmēr sagaida ar labu laiku. Skriešanai pat pārāk labu. Tieši tāds bija arī pirms diviem gadiem Ventas ielejas Stirnu buks. Tāpēc šoreiz blogos gremdējamies siltas vasaras dienas atmiņās un lasam Mārtiņa bloga ierakstu par viņa piedzīvojumiem trasē.

Kolektīvais orgasms jeb kalnu neprāts Krimuldas “Stirnu bukā”

Pēc Ventspils piejūras parka posma jutos ļoti labi, kaut gan Lemberga hūtes kalns patiešām ir uzbērts pārāk augstu, lai tajā uzkāpjot, un neprātīgi elsojot vārētu baudīt skaisto skatu.

Viens mācību gads kā viens Stirnu buka posms

“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, škiet, šo teicienu zina visi. Un šajā teicienā ir liela patiesība. Ceļš uz panākumiem nekad nav viegls. Ikvienā vecumposmā ir savas augšanas grūtības. Īpaši pusaudžu vecumā. Kāds savu individualitāti atrod caur hobijiem, kāds klusībā mājas sienās, bet kādam gribas iziet dažādus maldu ceļus pirms atrast savējo.

Tikšanās ar Lūsi

Tērvetē, skrienot Buka distanci sacensībās “Stirnu buks”, bija tik grūti, ka apsvēru domu turpmāk pāriet uz Zaķa distanci. Bet, reģistrējoties uz Ogres Zilajiem kalniem, roka paslīd un nospiež Lūša distanci. Liela loma tur atkal ir meitai Guntai, kura apgalvo, ka man vajagot beidzot noskriet ko garāku un ka Lūša distancē mazāka konkurence uz pjedestālu manā vecuma grupā. Vārdiņam “pjedestāls” ir liels spēks, dikti jau gribētos pacīnīties par kādu trešo vietu! Bet par baltu velti to šoreiz nevarēs dabūt, būs jācīnās.

Kā es Stirnu bukā

Neesmu jau es nekāds vakarējais. Tā naktīs, veroties griestos, paslavēju savu dzīves spara uzlādēto katapultu, kas vēl ir atvilkta jauniem piedzīvojumiem, lai arī pa gadiem nenoliedzami kļuvusi ļodzīgāka un šautais akmens visdrīzāk nesasniedz nospraustos mērķus. Bet jūtu, ka spars un vēlme kaut ko sasniegt nav pazudusi.

Ceļš līdz Stirnu bukam

Ar taku skriešanu iepazinos tieši pirms desmit gadiem, kad nolēmu pagodināt savu vārdu un piedalīties skrējienā “Jānis, Jānītis” Cēsīs. Toreiz biju diezgan apvēlies jauneklis, kurš tikai pirms mēneša bija uzsācis likvidēt savu lieko svaru. Pilnīgi no visiem skatu punktiem minētais skrējiens bija iesācēja avantūra, bet tā kā man vienmēr paticis sevi pamocīt, tad distanci noskrēju. Vēlākajos gados, notievējot un aktīvi piedaloties pusmaratonos, es biju lietas kursā arī par visām pārējām sacensībām, tāpēc neapšaubāmi Stirnu buks manā radarā bija jau no tā pirmsākumiem – 2014. gada.

Iecavnieks piedalās elpu aizraujošā skrējienā Šveices Alpos

Ja apnīk skriet pa Latvijas līdzenumiem, var izvēlēties ko ekstremālāku, kā to darīja iecavnieks Andis Ozoliņš, – Šveicē Alpu kalnu skrējiena distancē kāpums bijis divi kilometri. Šveices pilsētā Teseretē katru gadu notiek skrējiens “Scenic Trail”. Pasākuma organizators ir kāds itālietis, kura sieva ir igauniete. Viņi abi veiksmīgi uzrunā ļoti plašu interesentu loku – šogad skrējienā bija pārstāvētas aptuveni 30 valstis, startēja 22 Latvijas sportisti. Starta paka

Skrējiens līdz Kliņķim

Stirnu buka cilts skrien mežā un teju katru mēnesi satiekas Latvijas skaistākajos dabas nostūros un bauda ainaviskākos skatus, ko sarūpējuši vietējie takuziņi. Taču starp tūkstošiem lūšu, zaķu un susuru ir arī tādi īpatņi, kuri vismaz reizi dzīvē gatavi sevi šaustīt ar apnicīgu šoseju un dalīt trasi ar smacējošiem kravas auto. Viņu stāsts ir dalība labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un piepildījuma rašana, pieskaroties Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. Būs tādi, kas darīs to piekto un pat devīto reizi.

Vai taku skriešana izraisa atkarību?

“Es nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” Lai arī katra individuālā pieredze tāda “anekdote” vien ir, nekad neesmu dzirdējis šādu apgalvojumu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī skrējienus pilsētā reti kad gadās nožēlot. Bet, vērojot Latvijas taku skriešanas kustības izaugsmi, šķiet, ka arvien vairāk skrējēju visā Latvijā sāk iepazīt to baudu, ko dod kārtīgs taku skrējiens.

Pa īstam #esesmustirnubuks Stirnu buka posmā Gaujas senlejā

Stirnu buka diena. Pirmo reizi pa īstam varēšu teikt: “Es esmu stirnu buks”. Kā parasti ar Emīliju izskrienam Susuru. Šoreiz skrienamā trase tāda šaura sanākusi. Emīlija prātīga, garām nelaužas. Skubinu viņu apsteigt priekšā skrienošos, jo no malas izskatās, ka viņai viegli, vēlāk saprotu, ka tā nemaz nav. Tad atgādināju, ka jāskrien, lai ir prieks, tad tas arī parādās sejā. Tur jau arī finišs, dod pieci un medaļa.

Stirnubuks.lv - Noskrien piparkūku vīriņu, piedalies

Noskrien piparkūku vīriņu, piedalies "Mizuno Challenge"!

Aicinām visus sacensties un satikties kāros Bukus nogaršot mūsu draugu Kontūru Meklētājs sagatavoto piparkūku vīriņa kontūru Mežaparkā Rīgā! Tavi rezultāti tiks publicēti mobilās aplikācijas Strava Piparkūku vīriņa segmentā ŠEIT! TOP 3 ātrākie vīrieši un sievietes saņems pārsteiguma balvu no Mizuno - Sporta Punkts. BET absolūti ātrākais #17 rezultāta uzrādītājs saņems MIZUNO skriešanas apavus 150 EUR vērtībā!

Skrieniet, kustieties, trenējieties un elpojiet svaigu gaisu

Šis gads man ir iesācies lieliski. Skrienu trīs līdz četras reizes nedēļā, gan izbaudot Siguldas apgaismotos trotuārus dienas tumšajā laikā, gan brīvdienās dodoties Gaujmalas takās, vācot augstuma metrus un lieliskus skatus.

"Stirnu bukā" Amatas krastos kronēti Latvijas taku skriešanas čempioni

Stirnu buki izskrien Amatas krastus; par Latvijas taku skriešanas čempioniem kronē Švilpi un Vadzi

Stirnubuks.lv - Patriotiskās noskaņās apskatāma izstāde

Patriotiskās noskaņās apskatāma izstāde "Gaismas ceļš"

Par godu Latvijas svētkiem, no šīs piektdienas, 6. novembra līdz pat 18. novembrim t/c "Galerija centrs", Rīdzenes ielā, būs apskatāma izstāde no šī gada saulgriežos biedrības “1836” un taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizētā "Gaismas ceļš" skrējiena apkārt Latvijai.

Trīsdesmitais posms

Kalnsētas Stirnu buks būs trīsdesmitais posms, kuru lecam. Mēs esam lēkuši visos Latvijas novados. Stirnu buks ir noticis jūras krastā, Kurzemes un Vidzemes upju senlejās, starts ir bijis pilsētu centros un ziedošu pļavu vidū. Mēs esam bijuši mistiskos mežos, skaistos silos, senos pilskalnos un pat Karostā.

No krosa līdz Stirnu bukam

Neliels miests šosejas malā ar labu skolu, manēžu un slaveniem sportistiem, kuri tur trenējušies, padomju laiku rūpnīcu un daudzdzīvokļu mājām. Tā ir arī vieta, kur es pirmo reizi skrēju pa takām.

Stirnu buka dizaineris

Kreatīvā stirnubuks.lv mājaslapa, pievilcīgie sacensību plakāti, pārskatāmās infografikas, kičīgie numuri, medaļas, stilīgie dalībnieku krekli un aktuālās Es esmu Stirnu buks naģenes. Kas viņus vieno un iedzīvina?

Betmens uz Stirnu buka pjedestāla

Viņa var ne tikai pārskriet pāri upei, bet arī vienā no ātrākajiem pasaules maratoniem – Berlīnes maratonā, finišēt kā 33. ātrākā sieviete, noskriet visas Buka distancē un izskriet Gaiziņkalna karnevālu Betmena tērpā. Viņa ir mūsējā!

Seldzītis

Seldzītis uz katru posmu ierodas, lai mums visiem būtu jautrāk, tas nenoguris lēkā, skrien, dejo un iepriecina.

Neapturamais lūsis

Man patīk daba, meži, purvi, jūra, nepatīk asfalts un betons. Cilvēks ir radīts, lai būtu vienots ar dabu, nevis dzīvotu pelēkos dzelsbetona vai digitālos “džungļos”.

Stirnu buka pirmais ezis

Stirnu bukā folklorizējies tehnisko puišu vārds. Tagad par sacensību centru, punktiem distancē un visu, visu tehnisko pusi rūpējas “Aktīvā tūrisma centrs Eži.” Un tā arī mēs viņus visus saucam par ežiem. Smārdes pagasta sporta dzīves organizētājs Sandis Čilipāns bija viens no tiem puišiem, kurš noticēja Rimanta idejai un būvēja pirmos sacensību centrus.

No eksperimenta līdz komandai

Jau vairāk kā gadu Grauda Spēku var dēvēt par pirmo beķereju Pasaulē, kas atbalsta atlētus ar pilngraudu produkciju. Grauda Spēks maļ un ražo pilngraudu miltus, tāpēc tā saimniekam Raimondam, kuram Stirnu buks kļuva par skriešanas sezonas ikmēneša gaidītāko notikumu, šķita svarīgi saprast, kuri no viņa produktiem būtu noderīgi sportistiem, īpaši skrējējiem.