Atgriešanās ultramaratona pasaulē
Iepriekšējo ultramaratonu skrēju tieši pirms diviem gadiem. Pēc tam ar vīru sadomājām, ka gribam bērniņu, un to sadomājumu arī realizējām, tāpēc ultru skriešanai pienāca pauze. Kamēr gaidīju mazo, turpināju skriet, bet tās bija īsas distances. 
Vilkaču maratons
Liels un patiess paldies Vilkaču maratons komandai un tās vadonim Signim Vāverem par šo fantastisko pasākumu un pārbaudījumu! Atceros kā pagājušā gadā ar dziļu bijību skatīju bildes un rezultātus, lasīju komentārus un pašu Vilkaču stāstus par piedzīvoto.
Uz Lapzemi, pusnakts sauli un ziemeļbriežus lūkoties
Kādā tumšā rudens vakarā, varenajos interneta plašumos uzdūros informācijai par taku ultra - maratonu Lapzemē, kas vienlaicīgi bija arī Ultra - Trail World Tour Discovery Race – NUTS Ylläs Pallas 2019. Brīdī, kad visi steidz piedalīties dažādos skrējienos uz Dienvidiem no Latvijas, Lapzeme likās gana “eksotisks” galamērķis un izvēle par piedalīšanos tika izdarīta ilgi nedomājot.
Baso pēdu stāsts
Nenoliedzami bija skaisti, un rezultāts mani apmierina. Vai tas būtu savādāks, ja sākumā līdz Kolkas ragam es neskrietu pilnā galvā kā tāda galīga nepraša? Vilks viņu zina, jau 3 gadus nevaru sadūšoties pamēģināt. Un vispār – man nepatīk mocīties, priekšroku dodu izklaidēm. Bija maķenīt par traku, lai šo varētu saukt par izklaidi, bet, ja es skrietu vēlreiz, tad tas būtu jādara vēl ātrāk un… fu, fu, fu. Man to nevajag.
Ellīgais Ventas ielejas Stirnu buks
Kuldīga skrējējus vienmēr sagaida ar labu laiku. Skriešanai pat pārāk labu. Tieši tāds bija arī pirms diviem gadiem Ventas ielejas Stirnu buks. Tāpēc šoreiz blogos gremdējamies siltas vasaras dienas atmiņās un lasam Mārtiņa bloga ierakstu par viņa piedzīvojumiem trasē.
Kolektīvais orgasms jeb kalnu neprāts Krimuldas “Stirnu bukā”
Pēc Ventspils piejūras parka posma jutos ļoti labi, kaut gan Lemberga hūtes kalns patiešām ir uzbērts pārāk augstu, lai tajā uzkāpjot, un neprātīgi elsojot vārētu baudīt skaisto skatu.
Viens mācību gads kā viens Stirnu buka posms
“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, škiet, šo teicienu zina visi. Un šajā teicienā ir liela patiesība. Ceļš uz panākumiem nekad nav viegls. Ikvienā vecumposmā ir savas augšanas grūtības. Īpaši pusaudžu vecumā. Kāds savu individualitāti atrod caur hobijiem, kāds klusībā mājas sienās, bet kādam gribas iziet dažādus maldu ceļus pirms atrast savējo.
Tikšanās ar Lūsi
Tērvetē, skrienot Buka distanci sacensībās “Stirnu buks”, bija tik grūti, ka apsvēru domu turpmāk pāriet uz Zaķa distanci. Bet, reģistrējoties uz Ogres Zilajiem kalniem, roka paslīd un nospiež Lūša distanci. Liela loma tur atkal ir meitai Guntai, kura apgalvo, ka man vajagot beidzot noskriet ko garāku un ka Lūša distancē mazāka konkurence uz pjedestālu manā vecuma grupā. Vārdiņam “pjedestāls” ir liels spēks, dikti jau gribētos pacīnīties par kādu trešo vietu! Bet par baltu velti to šoreiz nevarēs dabūt, būs jācīnās.
Kā es Stirnu bukā
Neesmu jau es nekāds vakarējais. Tā naktīs, veroties griestos, paslavēju savu dzīves spara uzlādēto katapultu, kas vēl ir atvilkta jauniem piedzīvojumiem, lai arī pa gadiem nenoliedzami kļuvusi ļodzīgāka un šautais akmens visdrīzāk nesasniedz nospraustos mērķus. Bet jūtu, ka spars un vēlme kaut ko sasniegt nav pazudusi.
Ceļš līdz Stirnu bukam
Ar taku skriešanu iepazinos tieši pirms desmit gadiem, kad nolēmu pagodināt savu vārdu un piedalīties skrējienā “Jānis, Jānītis” Cēsīs. Toreiz biju diezgan apvēlies jauneklis, kurš tikai pirms mēneša bija uzsācis likvidēt savu lieko svaru. Pilnīgi no visiem skatu punktiem minētais skrējiens bija iesācēja avantūra, bet tā kā man vienmēr paticis sevi pamocīt, tad distanci noskrēju. Vēlākajos gados, notievējot un aktīvi piedaloties pusmaratonos, es biju lietas kursā arī par visām pārējām sacensībām, tāpēc neapšaubāmi Stirnu buks manā radarā bija jau no tā pirmsākumiem – 2014. gada.
Iecavnieks piedalās elpu aizraujošā skrējienā Šveices Alpos
Ja apnīk skriet pa Latvijas līdzenumiem, var izvēlēties ko ekstremālāku, kā to darīja iecavnieks Andis Ozoliņš, – Šveicē Alpu kalnu skrējiena distancē kāpums bijis divi kilometri. Šveices pilsētā Teseretē katru gadu notiek skrējiens “Scenic Trail”. Pasākuma organizators ir kāds itālietis, kura sieva ir igauniete. Viņi abi veiksmīgi uzrunā ļoti plašu interesentu loku – šogad skrējienā bija pārstāvētas aptuveni 30 valstis, startēja 22 Latvijas sportisti. Starta paka
Skrējiens līdz Kliņķim
Stirnu buka cilts skrien mežā un teju katru mēnesi satiekas Latvijas skaistākajos dabas nostūros un bauda ainaviskākos skatus, ko sarūpējuši vietējie takuziņi. Taču starp tūkstošiem lūšu, zaķu un susuru ir arī tādi īpatņi, kuri vismaz reizi dzīvē gatavi sevi šaustīt ar apnicīgu šoseju un dalīt trasi ar smacējošiem kravas auto. Viņu stāsts ir dalība labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un piepildījuma rašana, pieskaroties Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. Būs tādi, kas darīs to piekto un pat devīto reizi.
Vai taku skriešana izraisa atkarību?
“Es nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” Lai arī katra individuālā pieredze tāda “anekdote” vien ir, nekad neesmu dzirdējis šādu apgalvojumu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī skrējienus pilsētā reti kad gadās nožēlot. Bet, vērojot Latvijas taku skriešanas kustības izaugsmi, šķiet, ka arvien vairāk skrējēju visā Latvijā sāk iepazīt to baudu, ko dod kārtīgs taku skrējiens.
Pa īstam #esesmustirnubuks Stirnu buka posmā Gaujas senlejā
Stirnu buka diena. Pirmo reizi pa īstam varēšu teikt: “Es esmu stirnu buks”. Kā parasti ar Emīliju izskrienam Susuru. Šoreiz skrienamā trase tāda šaura sanākusi. Emīlija prātīga, garām nelaužas. Skubinu viņu apsteigt priekšā skrienošos, jo no malas izskatās, ka viņai viegli, vēlāk saprotu, ka tā nemaz nav. Tad atgādināju, ka jāskrien, lai ir prieks, tad tas arī parādās sejā. Tur jau arī finišs, dod pieci un medaļa.
Skarbi garais izaicinājums "Vilciņam pēdas dzinu" ir gandrīz noslēdzies
Simboliski, bet dažas dienas pirms "Enter Gauja Trail East" distances "Fēnix Lūsis" starta, kas vienlaicīgi ir Latvijas čempionāts ultra garajā taku skriešanas disciplīnā jeb "nieka" ~83km no Cēsu Pils parka līdz Siguldas Jaunās Pils kvartālam, laureātu noskaidrošanas, esam gatavi BEIDZOT noslēgt arī gana skarbo virtuālo izaicinājumu "Vilciņam pēdas dzinu"!
Izaicinājums Salomon kalnu mēnesis ir noslēdzies
"Salomon kalnu mēneša izaicinājums" ir noslēdzies! Un mēs tikai gribējām, lai Jūs nedaudz izkustētos un izlozēt 3 Salomo taku skriešanas apavu pārus.... Izaicinājumam pieteicās 439 dalībnieki, pa visiem kopā februārī pieveicot 640 013.40 (!!!) augstummetrus! Kurš teica, ka latvieši neesot kalnu mīļi???
Kas jāzin distances "Garmin Fēnix Vilks" dalībniekam?
Kas jāzin distanves "Vilks" dalībniekam?
Latvijas čempionāts ultragarajā taku skriešanā.
Distances garums ~83km. Starts: Cēsu pils parks, finišs Siguldas Jaunās Pils kvartāls.
Kontrollaiks: 16 stundas.
Vai tiešām jaunās sezonas iegādātie abonementi metami miskastē?
Lai arī neskaidrība par taku skriešanu sacensību sezonas iespējamo atklāšanu un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru ir visnotaļ pamatotas, dažas lietas taku skrējienu seriāla Stirnu buks organizatoru pulciņam tomēr vieš optimismu!
Skrieniet, kustieties, trenējieties un elpojiet svaigu gaisu
Šis gads man ir iesācies lieliski. Skrienu trīs līdz četras reizes nedēļā, gan izbaudot Siguldas apgaismotos trotuārus dienas tumšajā laikā, gan brīvdienās dodoties Gaujmalas takās, vācot augstuma metrus un lieliskus skatus.
Rimants tuksnesī
Šis ir devītais #esesmustirnubuks žurnāls. Intervējot stāstu varoņus un klausoties viņu piedzīvojumus, katru reizi pārliecinos, cik ļoti Stirnu buki mīl meža takas, burbuļojušos strautus, plaukstošās pļavas un pat grants ceļa putekļi un saules tveice nepadara viņu sajūsmu par Stirnu buku mazāku.
Sajūtu projekts - Stirnu buks
Bet, pasaka vēl nebeidzas! Stirnu buks lēks arī nākamgad, jau tagad varu jums klusi pačukstēt - tas būs episki!
Stirnu buks lec auļiem vien, auļiem vien
Katrs Stirnu buks, dzirdot vienu no viņu kompozīcijām, zina, ka tā ir Stirnu buka starta mūzika, tad jāsāk skriet. Edgars Kārklis ir Stirnu buka abonements un muzicē Auļos.
Engures vidusskolā skrien visi
Engures vidusskolas sporta skolotāja Indra Krēgere atbalsta katru, gan tos kuri skrien visātrāk, gan tos kuri skrien savam priekam. Un ne tikai atbalsta, bet pati dodas kopā ar saviem skolēniem distancē un skrien.
Pētersonu ģimene
Stirnu buks tika radīts kā sacensības, kurās pašiem gribētos piedalīties. Mums visiem organizatoriem ir lielākas vai mazākas ģimenes un patiesi priecājamies redzēt, ka mūsējie skrien. Mammas, tēti, otras puses un gandrīz visi bērni.
Stirnu buks kalna galā
Daži pat sevi notetovē ar Stirnu buku. Bet vai tu pamanīji Stirnu buka salmu pieminekli Gaiziņkalna virsotnē?
Arī gudrinieki skrien – Uģis Joksts
Uģis Joksts Stirnu bukā ir piedalījies abos viskarstākajos posmos. Veiksme? Intuīcija? Prāts?
Kāpas un kāpu augi
Šīs graudzāļu sugas ar savu plašo sakņu sistēmu satur smiltis vienkopus un veicina kāpu vaļņu augšanu.
Atpūtas komplekss “Gaiziņš”
Slavens un atpazīstams, gan kā augstākais Latvijas punkts Gaiziņkalns, gan kā sena, daudziem ziemas mīļiem izauklēta un iemīļota vieta, kur paši kādreiz bija jauni un dulli, tagad ar to pašu nodarbojas bērni un mazbērni.
Ronimoiss - labākais no mūsējiem Pasaules kausā
Teju visu Latvijas izlasi esam redzējuši uz Stirnu buka pjedstāla, taču komandā netrūkst arī citu vietējo skrējienu uzvarētāju un laureātu.
AMBER RACE Swimrun jeb peldskrējiens
Swimrun jeb peldskriešana ir divdisciplīnu sporta veids, kurā, parasti 2 cilvēku komanda, pārmaiņus skrien un peld pa marķētu trasi. Swimrun dažkārt mēdz pielīdzināt triatlonam vai duatlonam, tomēr tuvāks tas ir taku skriešanai, tikai, ja gadījumā dalībnieku ceļā ir dīķis vai ezers, tad komandas nevis to apskrien, bet metās peldus.
Stirnu buki skrien Pasaules čempionātā
Šoreiz būs stāsts par vieniem no kvēlākajiem pašmāju taku skrējējiem, kurus šodien tomēr nesatiksim Saldus Kalnsētas Stirnu bukā. Jo tieši 8. jūnijā Latvijas izlase kopā ar planētas labākajiem Spānijas kalnos startē Pasaules čempionātā taku skriešanā (IAU Trail World Championships).
Baidīties nozīmē zaudēt
Īstens Stirnu buks būs gatavs doties distancē, nesatraucoties par to, kas tajā sagaidīs, un pēc skrējiena dalīsies ar citiem iespaidos un emocijās, izceļot šo piedzīvojumu starp citiem pasākumiem.
TOP 5 Babītes Čingons
211 km sastāv no 10 apļiem pa 21.1 km katrs jeb 10 pusmaratoni ar kontrollaiku – 32 stundas. Kāpumu summa – 2220 m jeb 220 m katrā aplī.
Uztura ieteikumi, kad līdz kaut kam ekstrēmam palicis vēl tikai mēnesis
Viss, kas attiecas uz uztura ieteikumiem sportistam, gatavojoties superizturības slodzēm, ir pilnīgi pretējs rekomendācijām “normālam” cilvēkam veselīga dzīvesveida uzturēšanai vai vēl skaļāk - cilvēces izdzīvošanai kopumā. Tāpēc trīsreiz padomājiet, pirms jautājiet ārstam viņa viedokli par maratona skriešanu.
