14-08-2021 Siguldas stirnu buks
Distances
Susurs
~1 km
Skola
~7 km
Vāvere
~7 km
Zaķis
~14 km
Stirnu buks
~23 km
Lūsis
~83 km
 
 
Reģistrēties
sacensībām

DALĪBNIEKU ON-LINE REĢISTRĀCIJA SACENSĪBĀM TIEK SLĒGTA 12.AUGUSTĀ PL.12:00! PĒDĒJĀ BRĪŽA REĢISTRĀCIJA IESPĒJAMA ARĪ SACENSĪBU DIENAS RĪTĀ SACENSĪBU CENTRĀ! Meklējiet telti “Jaunās reģistrācijas”!. ONLINE REĢISTRĀCIJAS SADAĻA KANDAVAS POSMAM TIKS ATVĒRTA, SVĒTDIEN, 15.AUGUSTĀ.

Siguldas Jaunās Pils kvartālā  IERODAMIES SAVLAICĪGI! Noteikti, ierēķiniet papildu laiku auto novietošanai stāvvietā un mantu glabātuves apmeklējumam!.

Apsveicam! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks 2021″ otrā posma apraksta lapā!

Sigulda nemainīgi ir viena no populārākajām apskates vietām Latvijā! Siguldas pievilcību veido skaistās Gaujas senlejas ainavas, gleznainais reljefs, interesantā arhitektūra, kā arī tās nenoliedzami mākslinieciskā gaistone un sakoptība!

Sacensību centrs un dalībnieku reģistrācija:: atradīsies kņaza Kropotkina 19. gadsimtā celtajās Siguldas Jaunās pils teritorijā! GoogleMap šeit!

Sacensību programma:: ŠEIT!

Detalizētākas distanču kartes:: TraceDeTrail

Distanču GPX faili pieejami šeit (spied “Saglabāt saiti kā”!):: “Vāvere – GPX”“Zaķis – GPX”“Stirnu buks – GPX”“Vilks – GPX”

“Tūrisma ceļvedis – Gaujas Nacionālais parks”:: EnterGauja.com

Siguldas muižas vēsturiskajā centrā no plēstiem laukakmeņiem būvētais žogs ieskauj 18. un 19. gadsimtā celtās ēkas: Vasaras pili, Jauno pili, Balto pili, vagara māju, muižas kalpotāju mājas, klēti, veļas mazgātavu, sakņu un augļu pagrabus. Jauno Siguldas pili 19. gadsimtā blakus vecajai koka kungu mājai no Vidzemei raksturīgā laukakmens mūra cēla muižas īpašnieki kņazi Olga un Dmitrijs Kropotkini. Nostāsti vēsta, ka Siguldas pili ceļot, kaļķis jaukts ar apkārtējo saimniecību pienu, tāpēc tā tik stipra esot.

Stipriem būs jābūt arī Stirnu bukiem, jo jau otro gadu pēc kārtas tieši augusta Stirnu buka posmā tiek izcīnītas Latvijas čempionāta medaļas ultra garajā taku skriešanas distancē (~83km “Fēnix Vilks”)!

Šogad garākās distances dalībniekiem plānots izskriet Gaujmalas nosacīto Austrumu krastu, distanci sākot Cēsu Pils parka estrādē, bet – finišējot Siguldā!

Enter Gauja Trail jeb Devona laikmeta rokenrols plānots, kā trīs gadu taku skrējienu cikls, kura laikā dalībnieki izskries un iepazīs abas Gaujmalas, izcili ainaviskas Gaujas Nacionālā parka teritorijas mežu takas un reizi trijos gados veiks takas pilno 120 kilometru apli!”, skaidro pasākuma organizators Rimants Liepiņš.

Tikmēr arī īsāko distanču dalībniekiem, Devona laikmeta rokenrols parādīsies visā savā spozmē, jo ik mirklis Gaujas Nacionālajā parkā ir piesātināts ar dabas klātesamību. Šis nav parasts parks, šis ir parks, kurā, dodoties piedzīvojumos, pētot un izzinot, ikviens mirklis top par unikālu pieredzi. Baltijā lielākais nacionālais parks izveidots pirms vairāk nekā 40 gadiem. Gaujas Nacionālais parks sargā Gaujas senielejas un tās apkārtnes (Gaujas reģiona) bagātības, kā arī apjomīgu augu, putnu un kukaiņu sugu daudzvedību.

Gaujas senielejas pirmsākumi meklējami jau vairāk nekā 350 miljonu gadu senā pagātnē, taču savu tagadējo veidolu tā ieguvusi leduslaikmeta beigās, kad ledāju kušanas ūdeņi izskaloja senās gravas. Pašu parku caurvij Latvijas garākā upe Gauja.

Distanču veidotājam Artim Ločmelim (SK Burkānciems) atliek vien noplātīt rokas:: “Ir Gaujai sava maģija, ir! Distance kā upes raksturs. Brīžiem strauja, brīžiem mierīga. Gan gravu noslēpumainība, gan skaisti iežu atsegumi. Pļavas, meži, takas, stigas un cilvēki.”

Tiekamies Vidzemes Šveicē!!!

Takas Vidzemes sirdī Stirnu bukam joprojām neatslābstoši palīdz savērpt Artis Ločmelis (“VSK Burkānciems”)! Īpašs paldies – atsaucīgajai Siguldas novada pašvaldībai, un entuziasma pilnajai Dacei Preisai par atbalsta plecu!

SiguldaAizrauj! I EnterGauja.com

Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme.
 
Distances un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
GNP_450
Gaujas Nacionālais parks

Ik mirklis Gaujas Nacionālajā parkā ir piesātināts ar dabas klātesamību. Šis nav parasts parks, šis ir parks, kurā, dodoties piedzīvojumos, pētot un izzinot, ikviens mirklis top par unikālu pieredzi. Baltijā lielākais nacionālais parks izveidots pirms vairāk nekā 40 gadiem. GNP sargā Gaujas senielejas un Gaujas reģiona bagātības, kā arī apjomīgu augu, putnu un kukaiņu sugu daudzvedību.

Gaujas senielejas pirmsākumi meklējami jau vairāk nekā 350 miljonu gadu senā pagātnē, taču savu tagadējo veidolu tā ieguvusi leduslaikmeta beigās, kad ledāju kušanas ūdeņi izskaloja senās gravas. Pašu parku caurvij Latvijas garākā upe Gauja.

EnterGauja.com I DabasAizsardzībasPārvalde

 
Spieku_darbnica-scaled_450
Siguldas pils kvartāls

Sacensību centrs:: Siguldas pils kvartāls ir unikāla vieta Latvijā, kas vienkopus pulcējusi izcilus amatniekus, kas ne tikai šeit strādā un rada, bet savu arodu dažādās meistarklasēs māca arī pilsētas viesiem. Šeit var piedalīties gan rotu, keramikas, tekstila, aušanas, šūšanas, papīrmākslas darbnīcās, kā arī laiski atpūsties kafejnīcā, vai iemūžināt šo dienu fotostudijās pie prasmīgiem sava amata meistariem.

Siguldas pils kvartālā mājvietu raduši virkne radošu uzņēmumu, kas ikdienā piedāvā pilsētas viesiem un siguldiešiem iepazīties ar mākslinieku darbnīcām, izmēģināt roku Nameja gredzenu darināšanā, izsmalcinātu vēstuļu rakstīšanā, ādas izstrādājumu darināšanā, iemēģināt roku Siguldas slavenākā suvenīra – spieķa, izgatavošanā un ne tikai!

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
S!_450
Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs. Atrodas Gaujas krastos, 53 km attālumā no Rīgas un 36 km attālumā no Cēsīm. Nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Tās teritorija iekļauj arī senos Turaidas un Krimuldas centrus. Viena no latviskākajām pilsētām. Gaujas senlejas un skaistās apkārtnes dēļ Sigulda tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, Siguldā atrodas tā administrācija. Nozīmīgākie tūrisma objekti ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17. gs., Turaidas pils, Velnala, viduslaiku pils drupas un Jaunā pils, Kraukļu aiza un daudzi citi. Pilsētā tiek rīkoti operas svētki, šeit atrodas mākslīgā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, regulāri notiek pasaules kausa posmi kamaniņu sportā un dažādi citi ziemas sporta pasākumi, kas padara Siguldu par Latvijas galveno ziemas sporta centru. Pāri Gaujas senlejai ved gaisa trošu ceļš, kas darbojas kopš 1969. gada. Mūsdienās ar gaisa trošu ceļu saistīta arī gumijlēkšanas atrakcija (ir iespēja izlekt ar gumiju no vagoniņa).

SiguldaAizrauj!

 
jauna_pils1_450
Siguldas Jaunā pils

1878.gadā kņazu Kropotkinu būvētā Siguldas Jaunā pils no ārpuses saglabājusi tās neogotikas stilu, savukārt iekšpusē 1937.gadā Rakstnieku un žurnālistu pils kļuvusi par nacionālā romantisma pērli. Mūsdienās pils radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus.

11.–13. gadsimtā Siguldas apkārtnē valdīja Gaujas lībieši, kas pilskalnu virsotnēs veidoja koka nocietinājumus. Pirmo mūra ēku Zobenbrāļu ordenis uzcēla 1207.–1209. gadā. 17. gadsimta sākumā Poļu – zviedru karu laikā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta, un pils teritorija pārtapa par lēņu muižu, kas 18. gadsimtā iekļāvās Vidzemes guberņā. 1780. gadā muiža nonāca Borhu dzimtas īpašumā. 1867. gadā Aleksandra Borha meita Olga kļuva par kņaza Dmitrija Kropotkina sievu, un Olgas pūrā bija Siguldas muiža. Laulībām sekoja Kropotkinu vasaras rezidences – Siguldas Jaunās pils – būvniecība no 1878. līdz 1881. gadam.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Livonian_pils-scaled_450
Livonijas ordeņa Siguldas pils

1207.gadā celtā Livonijas ordeņa Siguldas pils bijusi veidota kā “castellum” tipa cietoksnis, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi un 18.gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā tika nopostīta.

Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts – Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
krimuldaspilsdrupas_450
Krimuldas viduslaiku pilsdrupas

Rīgas domkapitula pils celta ap 1255.gadu un bijusi mazākā no visām trim Gaujas senlejas pilīm. Pēc nodedzināšanas 1601.gadā, pils nav atjaunota, tomēr tā joprojām ir viena no skaistākajām skatu vietām, dēvēta par “Bellevue”.

Krimuldas domkapitula pils celta 13.gadsimtā, Gaujas senlejas labā krasta kraujas malā netālu no lībiešu apdzīvotā Vikmestes pilskalna un ciema. Pils taisnstūrveida aizsargmūris aizņēma visai plašu teritoriju, taču mūra iekšiene bija apbūvēta ļoti nelielā platībā. Ziemeļu stūrī bija izbūvēts četrstūrains sargtornis, bet pa diagonāli pretējā stūrī atradās dzīvojamais korpuss. Tā pirmajā stāvā virs velvētiem pagrabiem bija izvietota ēdamistaba un virtuve, bet otrajā stāvā – vairākas dzīvojamās telpas. Dienvidrietumu pusē bija uzbūvēts aizsargtornis ar ieejas vārtiem, no kuriem pāri gravai veda paceļams koka tilts.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Keizarskats_450
Ķeizarkrēsls un Ķeizarskats

Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā īpaši iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19. gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras zīmīga ainava uz Gauju un Turaidas pili.

Jau kopš 19. gadsimta tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē. Gaidot augstos viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkota skatu vieta. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre īpaši sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu, kas pavērusies no skatu vietas uz Gaujas senieleju.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Vikmestes_taka-1-450
Vikmestes taka un pilskalns

Vikmestes upīte agrāk bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Ielejā paslēpušies vairāki gleznaini smilšakmens iežu atsegumi.

Aptuveni 3 km gara taka, kura sākas stāvlaukumā Turaidas- Raganas ceļa malā pretī Reiņa trasei (Gravzaķi) un izved līdz Krimuldas serpentīna ceļa piekājei. Taka ir ainaviski skaista, vērojami smilšakmens atsegumi. Veicama gan kājām, gan ar velo. Vikmestes dabas taka, saukta arī par Neskartās dabas taku, to 1990.gadā kopīgi veidoja Gaujas NP darbinieku bērni un jauniešu grupa no ASV. Vikmestes vārds cēlies no lībiešu valodas, iespējams – Mežupīte. Vikmestes krastos atrodas Krimuldas pilsdrupas un Vikmestes pilskalns.

Vikmestes pilskalns atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, kādā sānu gravu satekā, nepilnu kilometru uz ziemeļrietumiem no Krimuldas pilsdrupām. Pilskalna laukums ir 55 x 75 m liels, un tā sānus trijās pusēs apņem apmēram 26 m augstas un stāvas kraujas, kas daļēji mākslīgi veidotas.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Pikenes_krauja_450
Piķenes krauja

Piķenes krauja ir ap 1km garš un 70-80m augsts Gaujas labā pamatkrasta posms, ar blakus esošām nelielām aizām. Dodoties pastaigu maršrutā, iespējams aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas un nelielu ūdenskritumu.

Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Tajos dominē ozols, liepa, kļava un lazdas. Piemērota paparžaugu, ziedaugu, sūnu, ķērpju un arī sēņu vērošanas vieta. Gar Gaujas senlejas krastu ļoti daudz liela izmēra kritalu (vaboļu kāpuru, vārpstiņgliemežu, sēņu un kukaiņu dzīves vide), sausokņu. Redzamas dažādu dzeņu un dzilnu (dzirdamas arī balsis) sugu kalumu pēdas uz koku stumbriem, sēra piepes. Bagātīgs sūnu klāsts, t.sk. parastā vāverastīte.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Kraukla_ala_450
Kraukļu aiza un ala

Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Klints sienā izveidojusies neliela trīsstūrveida ala. Tās nosaukums cēlies no senas teikas.

Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala. Agrāk literatūrā minētas divas Kraukļu alas. Acīmredzot blakus iedobe izzudusi pēc smilšakmeņu nobrukumiem. Par Kraukļu aizu zināma kāda sena teika: “Senākos laikos Siguldas muižā reiz bijis labs, ļaužu iemīļots vagars. Viņš nedzinis darbiniekus, kā citi vagari darījuši, saticis ar ļaudīm cilvēcīgi un pat kungu priekšā viņus aizstāvējis. Par to kungi šo vagaru nav varējuši ciest un slepeni nometuši viņu no kraujas aizā. Vagars bija pazudis, un ļaudis nav zinājuši, kur viņš palicis. Meklējuši ilgāku laiku, līdz ievērojuši kraukļu baru, lidojot virs aizas. Kāpuši lejā un atraduši tur vagaru. No tā laika šī aiza un arī ala dabūjušas Kraukļa vārdu.”

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Pēteraala_450
Pētera ala

Šaura plaisa sarkanu smilšakmeņu sienā. Par alas nosaukumu vēsta teika, kas stāsta, ka zviedru kara laikā alā slēpies zemnieks vārdā Pēteris. Alas augstums sasniedz 5.3m, garums 6.5m, platums 2.2m. Gaujas senielejai šarmu un kalnu pastaigu „garšu” piešķir ne vien Gaujas upe ar stāvajām senkrasta nogāzēm, bet arī tās pieteku dziļās ielejas un to sāngravas. Vējupītes ieleja pāršķeļ Gaujas senielejas kreiso krastu, tās krastos paslēpti vairāki iespaidīgi iežu atsegumi, nelieli ūdenskritumi un alas. Viena no tām ir interesantā Pētera ala.

Pētera ala paslēpusies Vējupītes ielejas kreisajā krastā. Tā ir kā šaura, augsta plaisa, kas izveidojusies Gaujas svītas sarkanajos smilšakmeņos augstu virs upītes līmeņa. To var uzskatīt tādu kā mazas aizas un alas krustojumu. Alas garums sasniedz 6,5 metrus, maksimālais platums 2,2 metri, augstums 5,3 metri. Alas labajā pusē ir šķērsplaisa – tā ir gandrīz 2m gara un 0,5 m plata.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: tourism.sigulda.lv

 
Aerodium-scaled_450
Aerodium vēja tunelis

Vai atceries savu bērnības sapni – lidot kā putnam? Vēja tunelī “Aerodium” tas ir iespējams! “Aerodium” ir pirmais vertikālais vēja tunelis Austrumeiropā. Vēja plūsma ir tik spēcīga, ka tā ļauj tajā iegulties un lidot bez spārnu palīdzības! Mainot ķermeņa stāvokli, aerodinamikas likumi ļaus Jums pacelties debesīs, izpildīt visdažādākās kustības un sajust neticamas emocijas.

Visu lidojuma laiku kopā ar Jums būs instruktors, kurš Jūs turēs virs vēja plūsmas drošā augstumā, kā arī, kad būsiet atslābinājies – kopā ar Jums pacelsies gaisā vairāku metru augstumā.

Karte:: GoogleMap Vairāk:: aerodium.lv

 
vagonins-scaled_450
Gaisa trošu ceļš (vagoniņš)

Siguldas vagoniņš piedāvā braucienu pār Gaujas senleju, skatam paverot burvīgu ainavu vairāku kilometru tālumā, iekļaujot Siguldas un Turaidas pili, Krimuldas muižu, kā arī Bobsleja un kamaniņu trasi “Sigulda”. Vagoniņš savieno abus upes krastus 1025 metru platumā un 43 m augstumā. Gaisa vagoniņš ir senākais šāda veida transporta līdzeklis Baltijas valstīs.

No vagoniņa paveras izcila ainava uz Gaujas senleju, trim viduslaiku pilīm – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, Bobsleja trasi un, protams, arī Gaujas tiltu. Vagoniņš kalpo par unikālu satiksmes līdzekli, tas kursē pēc noteikta grafika un vizina pasažierus pāri ielejai vidēji reizi pusstundā. Vasaras sezonā ekstrēmāku izjūtu cienītāji var pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā un braucienā ar atrakciju “Zērglis”.

Karte:: Google Map Vairāk:: Vagoniņš

 
bob-scaled_450
Bobsleja un kamaniņu trase

Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē. Salīdzinot ar pārējām trasēm, šī ir unikāla ar to, ka pieejama apskatei un braucieniem ar tūristu atrakcijām. Katru gadu trasē norisinās starptautisku sacensību posmi. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju. 1420 metri, 16 virāžas un 200 m garš bremzēšanas ceļš – šos parametrus bobsleja un kamaniņu trasē var izbaudīt gan profesionāli sportisti, gan Siguldas viesi.

Tieši šī trase ir viena no retajām pasaulē, kuras apskate ir atvērta jebkuram interesentam. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 1890. gada ziemas bobsleja kamanas, iepazīt trasi, kā arī doties uz skatu platformu 6. stāvā, lai pašu acīm ieraudzītu krāšņo un vareno Gaujas senieleju. Vasaras mēnešos nedēļas nogalēs tiek organizēti nobraucieni ar vasaras bobsleja kamanām un ziemas mēnešos – ar ziemas bobsleja kamanām, vučko un tā saukto tūristu atrakciju “varde”.

Karte:: Google Map Vairāk:: tourism.sigulda.lv