30-03-2019 Piekrastes stirnu buks
Distances
Susurs
~1 km
Skola
~5 km
Vāvere
~5 km
Zaķis
~13 km
Stirnu buks
~23 km
Lūsis
~31 km
 
 

DALĪBNIEKU ON-LINE REĢISTRĀCIJA SACENSĪBĀM TIEK SLĒGTA 28.MARTĀ PL.12:00! PĒDĒJĀ BRĪŽA REĢISTRĀCIJA IESPĒJAMA ARĪ SACENSĪBU DIENAS RĪTĀ SACENSĪBU CENTRĀ! Meklējiet telti “Jaunās reģistrācijas”!). ONLINE REĢISTRĀCIJAS SADAĻA TĒRVETES POSMAM TIKS ATVĒRTA, SVĒTDIEN, 31.MARTĀ.

Carnikavā  IERODAMIES SAVLAICĪGI (Noteikti, ierēķiniet papildu laiku auto novietošanai stāvvietā un mantu glabātuves apmeklējumam!).

Piektdien, 29.03., no pl.12-19:00 tc “Domina Shopping” Sportland veikalā darbosies dalībnieku Expo – varēsiet izņemt savus dalībnieku numurus bez lieka pirmsstarta stresa!

Apsveicam! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” sestās (!!!) sezonas pirmā posma apraksta lapā!

Starts/Finišs:: Carnikavas parkā. GoogleMap šeit!

Sacensību programma:: ŠEIT!

Detalizētākas distanču kartes:: ŠEIT!

Distanču GPX faili pieejami šeit (spied “Saglabāt saiti kā”!):: “Vāvere – GPX”“Zaķis – GPX”“Stirnu buks – GPX”“Lūsis – GPX”.

Tūrismagids.lv:: “Senais zvejnieku ciems – Carnikava: idejas laika pavadīšanai šajā pusē”

Kāpēc sezonu atklāsim Carnikavā? Jo šī ir patiešām skaista vieta pie jūras, kur taku skrējējus priecēs priežu mežiem ieskautais un neskartais jūras liedags, meža ezeri, kā arī Latvijas krāšņākās upes Gaujas ieteka jūrā. Carnikavieši lepojas ar gadsimtiem senām nēģu zvejas tradīcijām, kuras sava aroda meistari ir saglabājuši līdz pat mūsdienām.

Carnikavas novads atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastei. Piekto daļu novada teritorijas aizņem dabas parks “Piejūra”, kas stiepjas gar Rīgas jūras līci 19 km garumā, un ir bagāts ar liedagiem, kāpām, mežiem un ezeriem. Latvijas krāšņākās upes Gaujas grīva ir vienīgā lielo upju ieteka jūrā, kas nav apbūvēta un ir īpaša vieta, kur vērot upes un jūras satikšanos. Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā.

Savukārt pats sacensību centrs tiks izvietots Carnikavā, kas ir sens zvejnieku ciems, Latvijā pazīstams kā populāra nēģu zvejas vieta vairāku gadu simtu garumā. Laiku laikos vārdi “nēģis” un “Carnikava” kļuvuši gluži par sinonīmiem.

Ne velti pirmskara presē Carnikava dēvēta par “nēģu karalisti” – nēģis visos laikos bijis Carnikavas iedzīvotāju labklājības avots, simbols un goda lieta. 2015. gadā Carnikavas nēģi ieguva Eiropas kvalitātes zīmi “Aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde”, kas apliecina, ka šejieniešu nēģis ir unikāls ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Baudīsim skaisto dabas parku “Piejūra” saprātīgi un ielāgosim:: Zaļie padomi atpūtai dabas parkā “Piejūra”: ŠEIT!

Taku skrējienu seriāla pirmā posma norisi atbalsta arī paši carnikavieši – paldies Carnikavas novadam, īpaši Sporta stratēģijas nodaļas vadītājam Edvīnam Krūmam!

Tiekamies Piekrastes mežā!!!

tourism.carnikava.lvFB Carnikavas novads I FB Saviļņojošā Vidzeme

Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme.
 
Distances un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
Nēģi_450
Carnikava – “Nēģu karaliste”

Carnikava ir sens zvejnieku ciems, kas Latvijā pazīstams kā populāra nēģu zvejas vieta vairāku simtu gadu garumā. Laiku laikos vārdi “nēģis” un “Carnikava” kļuvuši gluži par sinonīmiem. Carnikavieši senāk teica “zutiņš”, jo vārds nēģis skaitījās vairāk vāciskas izcelsmes. Kaut nēģi uzskatām par zivi, tā tomēr nav zivs. Patiesībā mūsu Gaujas “zutiņš”, ir par zivīm daudz senāks radījums, iespējams – pat miljons gadu vecs ūdens dzīvnieks. Jau kopš viduslaikiem šis dīvainais upes iemītnieks ticis uzskatīts par aristokrātu ēdienu, kurš maltītēs pasniegts vien karaļu galmos. Taču Latvijā nav jābūt karalim, lai nobaudītu šo delikatesi. Pēc sentēvu metodēm – uz alkšņa malkas oglēm cepts nēģis ir visgardākais!

tourism.carnikava.lv I Kur nopirkt nēģus? (delfi.lv/tasty)

 
Dabasparks_Piejūra_450
Dabas parks “Piejūra”

Piejūras dabas parks ir trešais vecākais dabas parks Latvijā un dibināts 1962. gadā. Tas aizņem aptuveni piekto daļu no Carnikavas novada teritorijas un stiepjas no Kalngales līdz pat Lilastes upei, ietverot liedagus, kāpas un mežus. Savu stalto priežu mežu, kāpu un pludmaļu dēļ tā ir ļoti iecienīta atpūtas vieta. Dabas parka teritorija veidota daudzu retu piejūras biotopu pasargāšanai gan ūdenstilpēs, gan to krastmalās. Ummja ezerā sastopama Dortmaņa lobēlija un kāds ļoti īpašs biotops – peldošais ezerrieksts. Fosīliju pētījumi liecina, ka kādreiz šis augs bijis plaši izplatīts, bet šobrīd sastopams vairs tikai četrās ūdenstilpēs Latvijā. Garezeros, ko veido trīs šauru ezeru virkne, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas. Piejūras dabas parka teritoriju šķērso viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā.

dabasparkspiejura.lv

 
Gaujas ieteka jura foto_450
Gaujas ieteka jūrā

Savulaik Gauja kalpoja kā vieta jūras braucējiem, kur atpūsties no bangojošās jūras. Tāpat tā, protams, bija ir un būs laba vieta zvejniekiem, kuru mūsdienās aizvien vairāk iecienījuši arī ūdenstūristi. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats.

Gauja un tās ieteka jūrā (tourism.carnikava.lv)

 
Promenade_gatava-1585_450
Promenāde uz jūru

Carnikavā 2018.gada decembrī atklāta garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu Latvijā, kas veidota īpašos vides apstākļos, jo tā 1800 metru garumā stiepjas cauri Dabas parkam “Piejūra”. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4×4 m liela koka skatu platforma.

tourism.carnikava.lv

 
Garezeru fotofiksdacija_450
Garezeri

Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākai jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā. Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti 3,5 km garā teritorijā un ietver trīs šauru (180 – 220 m) ezeru virkni. To veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un Dienvidu Garezers. Garākais un dziļākais no tiem ir Vidus Garezers, jo stiepjas 1,45 km garumā un tā dziļums ir 2 m, savukārt dziļākajā vietā tajā ir konstatēti pat 4 m.

Garezeri (tourism.carnikava.lv)

 
Novadpētniecības_centrs_450
Carnikavas Novadpētniecības centrs

Carnikavas novada vēstures un kultūras mantojuma liecības apskatāmas Novadpētniecības centrā Jomas ielā 7. Novadpētniecības centrs atklāts 2012.gadā, un tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851.gadā būvētajai zvejnieka un pārcēlāja mājai “Cēlāji”. Gar jūras līci senāk gāja zemes ceļš no Rīgas uz Pērnavu, un pie “Cēlājiem” bija viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Šīs mājas iemītnieki pasažierus un kravas pāri upei pārvadāja līdz pat 19.gs. beigām.

Carnikavas Novadpētniecības centrs (tourism.carnikava.lv)

 
Tilts_par_Gauju_450
Gājēju tilts pār Gauju

Latvijā garākais gājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju, kas savieno Carnikavas novada administratīvo centru ar Gaujas ciemu, tika atklāts 2014. gada 18. novembrī. Tilts ir 220 metru garš un četrus metru plats, un šī būve ir nozīmīgs posms “Eiro Velo 13″ Dzelzs priekškara maršrutā, kas iezīmē simbolisku robežu starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem.

Kopumā šis velomaršruts šķērso 20 Eiropas valstis vairāk nekā 10 000 kilometru garumā un aicina ikvienu velobraucēju apceļot Baltijas valstu piekrasti. Jaunais tilts pār Gauju ir interesanta inženiertehniska būve, kas īsā laikā kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu Carnikavas novada iedzīvotājiem un viesiem.
Brīvdienu maršruts Carnikavā (delfi.lv/turismagids)

 
Mežgarciems_450
Bijusī PSRS mācību raķešu bāze Mežgarciemā

Šī ir bijusī padomju armijas pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa, kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām. Daļā no teritorijas atrodas sēta ar iebetonētām bildēm, kuras liecina par dzīvi Padomju Savienības pastāvēšanas laikā. Bāzē atrodas kādreizējais kontrolpunkts, pāris sargu būdas, lielas garāžas un trīs angāri.

Aplūkojot bijušo armijas bāzi, var pamanīt, ka vairākas ēkas ir pa pusei ieraktas kalnā un apkārt teritorijai atrodas palielas bedres un vaļņi. Mūsdienās teritoriju ieskauj vaļņi, un tajā gida pavadībā var apskatīt padomju militārā mantojuma atstātos objektus, piemēram, raķešu angārus un bunkurus. Ekskursijas lūgums pieteikt pa tālruņa numuriem 26980327 vai 26460546.

Raķešu bāze Mežgarciemā (delfi.lv/turismagids)

 

 
Paraboliskā kāpa_450
Ceļojošās kāpas

Reiz Gauju un Daugavu savienoja Langas upe, taču 18.gadsimtā cariene Katrīna II deva rīkojumu izcirst piejūras mežus darvas tecināšanai. Tāpat ugunsgrēki nebija sveši šiem kāpu teritorijā augošajiem mežiem un jaunaudzēm, tādējādi aizvien vairāk sāka parādīties kaila smilts, kas vēju dzenāta staigāja no vienas vietas uz otru. Rezultātā radās Ceļojošās kāpas, kas spēja apbērt dārzus, mežus, mājas un tai skaitā daļēji aizbēra Langas upi. Kāpai mainot vietu un reljefu 200 gadu ilgā laika posmā Garciemā radās lielais kāpu veidojums – Paraboliskā kāpa.

Pasaka par Garciema Parabolisko kāpu (25wolves.com)

Ceļojošās kāpas (tourism.carnikava.lv)

 
Garciema_koka_taka-7637_450
Koka taka Garciemā

Gājēju koka taka Garciemā, kas izbūvēta projekta “Jūrtaka – Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” ietvaros. Taka no Aizvēju ielas līdz jūrai ir apmēram 650 m gara un visā tās posmā mainās takas augstuma līmenis, sekojot dabīgajam reljefam.

 
Carnikavas novada karte tūristiem