stirnu buks
Distances
Susurs
~1 km
Skola
~5 km
Vāvere
~5 km
Zaķis
~11 km
Stirnu buks
~20 km
Lūsis
~29 km
 
 
Reģistrēties sacensībām
tagad var sacensību dienā

Apsveicam! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” 2020.gada sezonas pirmā posma apraksta lapā!

Starts/Finišs:: pie Kolkas Tautas nama. GoogleMap šeit!

Sacensību programma:: ŠEIT! (drīzumā)

Detalizētākas distanču kartes:: ŠEIT! (drīzumā)

Distanču GPX faili pieejami šeit (spied “Saglabāt saiti kā”!):: “Vāvere – GPX”, “Zaķis – GPX”, “Stirnu buks – GPX”, “Lūsis – GPX” (drīzumā)

Tūrismagids.lv:: Ne tikai Kolkasrags! Interesanti apskates objekti Dundagas novadā

Tūrismagids.lv:: No Mazjūras uz Lieljūru: gardumi, stāsti un lustes Līvu krastā

2020.gada taku skrējienu seriāla Stirnu buks pirmais posms tā dalībniekus aizvedīs uz vienu no Latvijas skaistākajām un savdabīgākajām vietām – Kolkasragu un Lībiešu krastu. Kolkasrags ir Kurzemes novada tālākais ziemeļu punkts un vienmēr piesaistījis ceļotājus ar valdzinoši pirmatnējo dabas ainavu pievilcību.

Lībiešu zemes Kurzemē vēsturiski atradušās gar jūras krastu. Par Mazjūru (Piški mer) līvi dēvējuši Rīgas jūras līci, kas igauņu valodā vēl joprojām tiek saukts par Lībiešu līci, bet par Lieljūru (Sūr mer) – atklāto Baltijas jūru. Abas šīs jūras, viļņus metot, satriecas kopā Kolkā, kas ir arī lielākais lībiešu krasta ciems mūsdienās. Kolka ir vienīgā pašvaldība, pie kuras plīvo ne vien Latvijas, bet arī lībiešu karogs. Tā proporcijas tāpat kā Latvijas karogam ir 2:1:2, bet krāsas gan ir citas – zils, balts, zaļš.

Mūžam mainīgais Kolkasrags ir vieta, kur satiekas saullēkts ar saulrietu, jo no viena un tā paša punkta pārskatāms bezgalīgais horizonts gan austrumu, gan rietumu virzienā. Kolkasrags pavasarī ir ideāla vieta putnu migrācijas vērošanai, vasarā tā ir paradīze atpūtai jūras krastā, bet rudeņos un ziemā tā ir dabas varenības vērošanas vieta.

Ievērosim, ka šī ir īpaši aizsargājama dabas teritorija un atrasties Slīteres Nacionālajā parkā jau vien ir īpaša privilēģija! Paliksim uz iezīmētās takas, cienīsim vidi un šeit valdošos noteikumus, kas palīdz saglabāt apkārt esošo skaistumu.

Taku skrējienu seriāla pirmā posma norisi atbalsta arī paši kolcenieki – paldies Dundagas novadam, bet jo īpaši Kolkasraga saimniekam, neizsīkstošas enerģijas un pozitīvisma pārpilnajam Jānim Dambītim!

Tiekamies Lībiešu krastā!!!

kolkasrags.lvVisitDundaga.lv I FB Visit Dundaga I FB Livoniancommunityhouse

Track at the race day may differ form the track in the picture.
Picture is for an illustrative purpose only.
 
Courses and remarkable and interesting places around race
 
Flag_of_Livonia_450
Lībieši

Kurzemes jūrmalas piekrastē no Ovīšiem līdz Ģipkai atrodas senie lībiešu zvejniekciemi, to skaitā arī Kolka (Kūolka). Lībieši ir Latvijas pamattauta, unikāla Latvijas bagātība, neatņemama Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa. Lībieši mūsdienās nav relikts, bet dzīva un aktīva tauta ar dziļām kultūras tradīcijām. Neraugoties uz to, ka lībieši ilgus gadsimtus bija pakļauti etniskai un lingvistiskai asimilācijai, kariem un padomju okupācijai, lībieši joprojām ir saglabājuši dzīvu savu valodu un kultūru. Lībieši to bagātina, attīsta, saudzē.

To klātbūtne novadā ir it visā – vietējā izloksnē, kultūrā, tradīcijās un jūras vēju rūdītā rakstura spītībā. Mazie zvejniekciemi Kurzemes jūrmalā viesus sagaida ar laivu piestātnēm, tīklu mājām, senu zvejniekciemu koka apbūvi (sākot ar 18. gs.) un senlietu ekspozīcijām, kā arī ar plašu lauku tūrisma mītņu piedāvājumu.

Wikipedia.org:: Lībieši

 
1280px-Latvaldialekti_450
Lībiešu krasts

Lībieši reiz apdzīvoja plašas teritorijas Vidzemē un Kurzemē, kas ievērojami samazinājušās, 19. gs. vidū aptverot vairs tikai nelielu areālu Svētupes lejtecē Vidzemē un Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemus. Mūsdienās par Lībiešu krastu saucam 14 zvejniekciemus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastā no Ovišiem līdz Ģipkai: Ovīši / Paţīkmō  – Lūžņa / Lūž  – Miķeļtornis / Pizā  – Lielirbe / Īra – Jaunciems / Ūžkilā – Sīkrags / Sīkrõg – Mazirbe / Irē – Košrags / Kuoštrõg – Pitrags / Pitrõg – Saunags / Sǟnag – Vaide / Vaid – Kolka / Kūolka – Melnsils / Mustānum – Ģipka / Gipk. Lielākā daļa no tiem atrodas Dundagas novada Kolkas pagastā. Vairāk lasi:: livones.net/lv/libiesi/libiesu-krasts/

 
default
Kolkasrags

Izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē, Kurzemes pussalas tālākais Z punkts, nozīmīga gājputnu koncentrēšanās vieta. Te satiekas Baltijas jūra (Dižjūra / Sūr Mer) ar Rīgas jūras līča (Mazjūra /Piški mer) ūdeņiem, bet vētrā cits pret citu triecas līdz 7 m augsti viļņi. Sauszemes raga turpinājums – zemūdens sēklis – iestiepjas 6 km jūrā, 0,5–3 m dziļumā, tādēļ te ir viena no bīstamākajām kuģošanas vietām Baltijas jūras baseinā.

Esot Kolkasragā, noteikti, apmeklējiet Kolkasraga priežu taku un uzkāpiet Kolkasraga skatu tornī, nobaudiet vietējo zvejnieku kūpinātās zivis, vērojiet saulrietu un sagaidiet saullēktu, apskatiet Kolkas ciemu – Kolkas Lībiešu saieta namu un trīs konfesiju baznīcas – Kolkas evaņģēliski luterisko baznīcu, Kristus dzimšanas Kolkas pareizticīgo baznīcu un Jūras Zvaigznes Dievmātes Kolkas Romas katoļu baznīcu, nobaudiet sklandraušus pie Dženetas Marinskas “Ūšos”, sāciet savu ceļojumu pa Slīteres Nacionālo parku.

Apmeklētāju un informācijas centrs darbojas visu gadu, vēsākajā laikā – nedēļas nogalēs un pēc pieprasījuma, tel. 29149105, kolkasrags.lv.

 
kolkas-raga-baka-latvia-travel_450
Kolkas bāka

Kuģošanas drošību apkārt ragam ilgstoši nodrošināja krasta bākas. 1532. g. te uzcelts pirmais bākas tornis Latvijas teritorijā. Mūsdienu bāka darbojas sēkļa galā uz 1872.–1875. g. izbūvētās mākslīgās salas. Bākai joprojām ir svarīga nozīme drošā kuģošanā vienā no bīstamākajām vietām Irbes jūras šaurumā.

Bāka atrodas ~ 5 līdz 6 km attālumā no Kolkasraga, smilšainā zemūdens sēkļa galā, uz mākslīgi izveidotas salas. Sākotnēji uzcēla koka bāku, kurā gaismu iededzināja 1875. gada jūnijā. Kad sala nosēdās, uz tās uzcēla tagadējo bākas torni, kas sāka darboties 1884. gada 1. jūlijā.  21 m augstais bākas metāla konstrukcijas tornis izgatavots Sanktpēterburgā. Kopš 1979. gadā bāka strādā automātiskā režīmā.

GoogleMap:: ŠEIT!

 
5_Kolkas_liibiesu_saieta_nams_A_Gaidis_450
Kolkas Lībiešu saieta nams / Kūolka Līvõd kubkuodā

Vecā “Pastnieku” ēka Kolkas centrā 2018.gadā pārtapusi jaunā, mūsdienīgā namā ar plašām telpām. Te var gūt ieskatu Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā. Apskatāma sadzīves un kultūras priekšmetu ekspozīcija. Sadarbībā ar biedrību “Domesnes” tapusi zemūdens mantojuma brīvdabas ekspozīcija. Iespēja organizēt un apmeklēt seminārus, izstādes u.c. pasākumus. Pieejama tūrisma informācija un izdales materiāli.           Iepriekš piesakoties, pieejama ap stundu gara pamatskolas skolēniem domāta mācību nodarbība “Ieskats lībiešu kultūrā”.
Nodarbības mērķis ir caur spēlēm un praktisku darbošanos iepazīstināt jauno paaudzi ar lībiešu tradicionālo kultūru, kas cieši savijusies gan ar latviešu kultūru, gan valodu.
Tel. 29402093,  livones.kolka.lv I Facebook Kolkas Lībiešu saieta nams

GoogleMap:: ŠEIT!

 
4_Lībiešu tautas nama_atklāšana_1939.g_450
Lībiešu tautas nams / Līvõd rovkuodā

1939.gada 6. augustā atklātais Lībiešu tautas nams Mazirbē ir lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbols. Uzraksts pie nama ieejas vēsta, ka nams uzcelts “ar savas tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu somu, igauņu un ungāru palīdzību”. Nama projekta skices zīmējis somu funkcionālisma arhitekts Erki Hutunens, bet tehnisko projektu izstrādājis latviešu arhitekts Visvaldis Paegle. Mūsdienās pēc garajiem okupācijas gadiem namā atkal saimnieko sabiedriskā organizācija “Līvu (lībiešu) savienība – Līvõd Īt”. Vērienīgākie svētki te notiek katru gadu augusta pirmajā sestdienā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tel. 28603233, 29110828, www.kolka.lv.

GoogleMap:: ŠEIT!

 
1_Sliiteres_Nacionalais_parks_Vilnis_Skuja_450
Slīteres Nacionālais parks

Uz ziemeļiem no Dundagas pie Baltijas jūras atrodas Slīteres nacionālais parks. Tā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kuras 16 km2 platību sedz meži un purvi. Jau 1923. gadā valsts aizsardzībā ņemts pirmais tūkstotis hektāru meža Šlīteres Zilo kalnu pakājē, kas šodien dabas daudzveidības ziņā ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.

Jūras veidošanās process ledāja ietekmē pirms desmit tūkstoš gadiem izveidoja Piejūras zemieni visā Latvijā, bet Ziemeļkurzemē atstāja īpaši dziļas pēdas. Ledājam un jūrai varam pateikties par Šlīteres Zilajiem kalniem, senajām kāpām jeb kangariem un starpkāpu ieplakām jeb vigām. Slīteres mežos, purvos un liedagā mīt lielākā daļa Latvijas dabai raksturīgo augu un dzīvnieku, bet dabas retumu šeit ir vairāk nekā jebkur citur mūsu valstī.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija Šlīterē, tel.63286000, slitere.lv

 
Šlītere_Panorama_small_450
Šlīteres bāka un dabas izglītības centrs “Slītere”

Atrodas pie Nacionālā parka DR robežas, Zilo kalnu kraujas augšmalā, ap 5 km no jūras krasta un ap 14 km no Dundagas. Vienīgā bāka Latvijā, kas novietota tik atstatu no jūras. Iemesls – Zilo kalnu krote jeb senais Baltijas ledus ezera krasts dod papildus augstumu, un, pakāpjoties līdz bākas augšstāvam, var pārskatīt ne tikai visu parka teritoriju līdz pat Kolkai, bet skaidrā laikā saskatīt arī Sāmsalas krastu. Katrā bākas stāvā ir izstādes par Latvijas bākām un Baltijas jūras vēsturi, kas šogad tiks papildinātas ar jaunu ekspozīciju ceturtajā stāvā par putnu migrāciju ceļiem.

Bākas teritorijā darbojas arī izglītības centrs “Slītere”, piedāvājot īpašas dabas izziņas programmas. Turpat apmeklētājiem pieejams Ozola namiņš ar spēlēm, video un ozola maketu dabīgā lielumā. Netālu arī Kukaiņu izziņas taka ar kukaiņu viesnīcu un dabas taka Zilo kalnu piekājē, “zem” bākas.

Tel. 28385025, slitere.lv

GoogleMap:: ŠEIT!

 
default
Labiekārtotas dabas takas kājniekiem Slīteres Nacionālajā parkā

Šlīteres taka (1,2 km). Blakus bākai. Te iespējams iepazīt Nacionālā parka vecāko daļu ar tai raksturīgiem Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem: senkrasta nogāzes mežiem, minerālvielām bagātiem avoksnājiem, kaļķainiem zāļu purviem, pārmitriem platlapju mežiem.

Pēterezera taka (3,4 km). Atrodas aptuveni pusceļā starp Mazirbi un Šlīteri un iepazīstina ar Eiropā unikālo kangaru – vigu ainavu, kas veidojusies pirms ~ 6000 g., jūrai atkāpjoties. Garenstieptas vaļņveida kāpas – kangari un pārpurvotās ieplakas starp tām – vigas.

Mazbānīša taka (7 km vienā virz.). Posmu Sīkrags – Mazirbe iespējams mērot arī kājām vai ar velo pa bijušo Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa stigu. Bānītis te kursēja no 1916.līdz 1962.g. Pirms tam uz piekrastes ciemiem bija iespējams nokļūt tikai ar zirgu pajūgu vai kājām.

Citi maršruti:: visit.dundaga.lv

 
default
Dundagas pils

Viena no vecākajām un lielākā pils Ziemeļkurzemē. Raksturīga 13. gs. nocietinājuma būve, kura piedzīvojusi daudzas pārbūves. No sākotnējās pils līdz mūsdienām saglabājušies vienīgi ārsienu mūri pirmā stāva augstumā un atraktie pagrabi, sākotnējā torņa atliekas līdz otrā stāva augstumam, dzīvojamo korpusu sākotnējās šķērssienas.  Pils piedzīvojusi divus ugunsgrēkus, pēc kuriem tā tiek atjaunota, bet abas reizes jaunā izskatā. Vēsturiski pils īpašnieki daudzkārt mainījušies. Pagājušajā gadsimtā tā kalpojusi arī pagastnama vajadzībām, bet padomju laikos te bija Dundagas vidusskola.
No 1992.gada pils ir pašvaldības īpašums un tās galvenais uzdevums ir veikt novada kultūras, izglītības, tūrisma un atpūtas centra funkcijas. Pils trešajā stāvā darbojas Mūzikas un mākslas skola, pirmajā un otrajā stāvā ir telpas svinībām, naktsmītne, pastāvīgās un mainīgās izstādes, tūrisma informācijas centrs (TIC) u.c. Iekštelpu apskate – tikai pils gida vadībā, vēsajā laikā (no oktobra līdz maijam) – iepriekš piesakoties. Novada TIC, tel. 29444395, visit.dundaga.lv, sliteresdiena.lv

GoogleMap:: ŠEIT!

 
10_eksot_dziivn_parks_Ainars_Gaidis_450
Eksotisko dzīvnieku parks Dundagā

Plašā teritorijā gandrīz pašā Dundagas centrā brīvi viens ar otru un tūristiem sadzīvo visdažādākie lieli, vidēji un mazi citzemju un arī vietējie dzīvnieki: kamieļi, zebra, alpaki, lamas, strausi, minicūciņas,  mandarīnpīles, šinšilas, pundurtruši, pāvi, utt. Te mitinās arī Latvijā vairs reti sastopamā vietējā suga – Zilā govs. Lībiešu teika stāsta par tās izcelsmi no jūras. Tel. 26378042, dundaga.wixsite.com/eksotiskiedzivnieki

GoogleMap:: ŠEIT!

 
8_Ragu_kolekc_A_Gaidis_450
Ragu kolekcija Vaides “Purvziedos”

Mājas bēniņu stāvā apskatāma Edgara Hausmaņa (1925-2017) vāktā ragu kolekcija, kuru veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti mežsarga gaitās. Apskatāmi arī divi unikāli ragu krēsli, ragu lustra, mežakuiļa un dažādu putnu izbāžņi, kā arī dabas aizsardzības ekspozīcija. Atsevišķā sektorā izvietoti 1992. gada lielajā meža ugunsgrēkā apdegušie 122 aļņu ragi. Turpat redzami arī dažādas formas koksnes izaugumi — māzeri, fotogrāfijas ar tuvākās apkārtnes dižkokiem un īpatnējām vigu- kangaru ainavām.

Sākotnēji šī telpa nebija domāta publiskai apskatei, jo padomju varas gados pierobežas zonā tūristiem iekļūt praktiski nebija iespējams. Tel. 29395624; viesunamiem.lv/purvziedi

GoogleMap:: ŠEIT!

 
9_Zogu_kolekc_Ainars_Gaidis_450
Žogu kolekcija “Pie Andra Pitragā”

“Krogu” māju saimnieks izveidojis vairāk kā 20 seno žogu paraugus, informāciju vācot internetā un pētot senas fotogrāfijas. Vienīgā šāda kolekcija Latvijā. Par Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu saņemta kultūras zīme “Latviskais mantojums”.

Tel. 26493087, pieandrapitraga.lv

GoogleMap:: ŠEIT!

 
7_Kubalu_skola_muz_A_Gaidis_450
Kubalu skola – muzejs

1838.gada rudenī agrākajās Kubalu mežsargmājās skolotājs Ernests Dinsbergs uzsāk skolu kādiem desmit bērniem. Iztiku skolotājs iegūst, apsaimniekojot mežsargmāju zemi. Bet 1842.gada rudenī turpat netālu jau ir uzcelts stalts skolas nams, un skolotājs uzsāk mācības ar 60 skolēniem.

Senākais saglabātais guļbūves skolas nams Latvijā. Dainu tēva pirmā īstā skola. Apmeklētāji te var iejusties seno laiku skolēna ādā, apskatīt ekspozīciju saimniecības ēkā un izstaigāt labiekārtotas izziņas takas.   Var arī pieteikt un izdzīvot īpašu mācību stundu senajā skolā. Ap stundu ilgajā programmā nākas ievērot Dinsberga laika skolas noteikumus, matemātikas (rēķanšen) stundā risināt tolaik sastādītos uzdevumus  ar skaitāmiem kociņiem un ar grifelēm uz tāfelītēm, kā arī ielauzīties vietējā izloksnē. Noslēgumā – tēja skolas uguņnamā. Tel. 26332238, kubalmuz.lv

GoogleMap:: ŠEIT!

 
11_Valpenes_piramiida_Ainars_Gaidis_450
Valpenes piramīda

Deviņus metrus augsto laukakmeņu krāvumu  — veltījumu Dainu tēvam Krišjānim Baronam — 20. gs. 80. gadu vidū izveidojusi Imanta Ziedoņa domubiedru grupa tēlnieka Viļņa Titāna vadībā. Piramīdas diametrs ir ap 12 m. Krišjānis Barons bērnībā dzīvojis Valpenes pusmuižā un mācījies Kubalu skolā.

Piramīda veidota arī kā vietvārdu zīme. Akmeņos iekalti visu Valpenes ciema māju vārdi, arī to, kas dabā vairs nav sastopamas. Māju nosaukumi izvietoti atbilstoši mājas atrašanās vietas virzienam. Pēdējais akmens apdarināts 1990. gadā — tas veltīts tieši Krišjānim Baronam. Ar tehniku palīdzējusi toreizējā kolhoza “Dundaga” vadība. Piramīdas pamatnē bijuši akmeņi no meliorācijas laika, tomēr vajadzējis vēl daudz vest klāt.

Google Maps: ŠEIT!

 
1836_baltsuzsarkana_450
1836: Aplido, apceļo, apmīļo Latviju

Mums ir upju ielejas, gliemežvāku pludmales, priežu meži un zelta vārpu lauki. Mums ir dižozoli, senlejas, teikām apvīti pakalni un alas. Un mums ir ceļā satikto cilvēku smaidi un dzīvesstāsti. Mēs esam tik ļoti bagāti, jo pašas skaistākās un vērtīgākās lietas mums jau ir iedotas. Atliek vien pavērties apkārt, to ieraudzīt, sajust un novērtēt. Sanāksim kopā un izveidosim 1836 km garu ceļu apkārt Latvijas (pie) robežai, pa kuru to apiet, aplidot un apmīļot. Tā būs mūsu dāvana Latvijai simtgadē un vislielākā dāvana mums pašiem.

Projekta mērķis ir izveidot vienojošu 1836 km garu tūrisma ceļu apkārt Latvijai, pa kuru to apiet, apbraukt vai aplidot. Mēs iepazīsim un izzināsim Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības, izveidosim ceļošanas infrastruktūru ar naktsmītnēm, izklaides un atpūtas vietām, tādējādi veicinot cilvēku fizisko, emocionālo un garīgo labklājību, un stiprinot vienotību iedzīvotāju starpā, kā arī izveidosim aprakstu par Latvijas kontūras apceļošanu, iemarķēsim ceļu un sniegsim praktiskus ieteikumus par to.

1836.lv

 
Jūrtaka_450
Jūrtaka

Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākās pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā, maršruts ir veicams abos virzienos un Tallina var būt arī starta punkts. Taka ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ik vienam izvēlēties sev piemērotāko distanci.

Garums: ~ 1200 km (~ 1,5 milj. soļu), t.sk.:  Latvijā – 580 km, Igaunijā – 620 km

Maršruta gaita: Nida – Liepāja – Ventspils – Kolkasrags – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Ainaži – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsala – Paldiski – Tallina.

Augstākie punkti: Rannameizas klintis (Rannamõisa pank) – 35 m v.j.l., Pakri bākas skatu platforma kopā ar Pakri klinšu augstumu: ~ 70 m v.j.l., atrodas Igaunijā.

Veikšanai nepieciešamais laiks: ~ 60 dienas. Pieredzējuši gājēji to var veikt īsākā laikā.

Apskatāmi > 500 dabas, vēstures un kultūras objekti.

coastalhiking.eu

 
Slīteres nacionālais parks VIDEO


Slīteres nacionālais parks from ELM MEDIA on Vimeo.