14-04-2018 Tērvetes meža stirnu buks
Distances
Susurs
~1 km
Vāvere
~5 km
Zaķis
~10.7 km
Stirnu buks
~22.5 km
Lūsis
~29 km
 
 

DALĪBNIEKU ON-LINE REĢISTRĀCIJA SACENSĪBĀM IR SLĒGTA! PĒDĒJĀ BRĪŽA REĢISTRĀCIJA IESPĒJAMA ARĪ SACENSĪBU DIENAS RĪTĀ SACENSĪBU CENTRĀ! (Meklējiet telti “Jaunās reģistrācijas”!). UZ SACENSĪBĀM IERODAMIES SAVLAICĪGI (Noteikti, ierēķiniet papildu laiku auto novietošanai stāvvietā un mantu glabātuves apmeklējumam!).

Piektdien, 13.04., tc “Domina Shopping” Sportland veikalā darbosies dalībnieku Expo – varēsiet izņemt gan dalībnieku numurus, gan sezonas abonementa īpašnieki savus Stirnu buka skriešanas t-kreklus!

Apsveicam! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks 2018″ pirmā posma apraksta lapā!

Starts/Finišs:: LVM dabas parks Tērvetē. GoogleMap šeit!

Sacensību programma:: ŠEIT!

Detalizētākas distanču kartes:: ŠEIT! (web)

Gribi skatīt distanču kartes mobilajā telefonē, ielādē LVM GEO mobilo lietotni GooglePlay veikalā vai AppStore!

Datu faili LVM GEO mobilajai lietotnei:: Lūsis Stirnu buks Zaķis Vāvere

Distanču GPX faili pieejami šeit (spied “Saglabāt saiti kā”!):: “Vāvere – GPX”“Zaķis – GPX”“Stirnu buks – GPX”“Lūsis – GPX”.

TOP5 vietas, kas Tērvetē būtu jāapskata katram Stirnu bukam:: ŠEIT!

Neaizmirsti aplūkot īpašos piedāvājumu, kurus Tev sagatavojuši Stirnu buka atbalstītāji savā Profillapā:: Tos meklē savā Profillapā!

Tērvetes mežā izbaudīsim gan ceļojumu dabā, gan arī ceļojumu Latvijas vēsturē. LVM dabas parks Tērvetē ir viena no tūristu iecienītākajām un ģimenei draudzīgākajām vietām Latvijā. Tā kopējā platība ir ap 1200 ha, no kuras trešo daļu aizņem Pasaku pasaule. Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz trīs stundas, ir Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs.

Parkā sastapsiet gan koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm un rūķu saimi –, gan “dzīvus” pasaku tēlus.   Šeit iepazīsiet arī seno zemgaļu varenību. Tie mūsdienu paaudzēm māj atmiņas, pakāpušies trīs senajos pilskalnos. Zemgaļi bija viena no militāri visattīstītākajām senlatviešu tautām, un tieši Tērvetē reiz mitis Nameisis, pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Meklē naktsmītnes?:: Tērvetes novads naktsmītnes un booking.com/Tervete

Trašu izveidē Stirnu bukam Tērvetē nesavtīgi palīdz Mammadaba eksperts Juris Redisons, īpašs paldies dabas parka saimniekam Kristapam Didžem!

Tiekamies Tērvetes mežā!!!

tervetesnovads.lv I FB Dabas parks Tērvete

Atvērt lielāku
Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme.
 
Distances un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
TērvetesDabasParks_450
Tērvetes dabas parks

Tērvetes dabas parks ir viena no tūristu iecienītākajām un ģimenei draudzīgākajām vietām Latvijā,  to apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”. Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz trīs stundas, ir Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs. Te var aplūkot ne tikai koka skulptūrās atveidotus rakstnieces A. Brigaderes lugu varoņus bet sastapt arī “dzīvus” pasaku tēlus. Biezais celiņu un taku tīkls ļauj ērti sasniegt apskates objektus.

Parkā kursē Pasaku bānītis, savukārt virs stalto priežu galotnēm slejas lielais koka skatu tornis. Tērvetes dabas parks ir kļuvis arī par skolēnu vides izglītības centru, aicinot bērnus iepazīt meža dzīvi.

T. 637 26212 , www.mammadaba.lv

 

 
pasaku tēli_450
Pasaku meža tēli

Sezonas laikā parkā te ikvienu mīļi sagaida dzīvi pasaku tēli  – Rūķīšu mežā čakli strādā rūķi,  radušās dažādu amatu pratēju rūķu sētas, izaugusi neredzētu sēņu audze, top jaunā Rūķu pilsēta Čiekure. Raganas silā draiskojas sila Raganiņa, te var ielīst viņas mājiņā un aplūkot Raganas ķēķi, kokos savus tīklus izpletuši zirnekļi, lidinās sikspārņi, aug lielas raganu bekas un mušmires.

 
Lutausis_450
Sprīdītis un Lutausis

“Tā nemaz pasaulē neiet, kā domā. Pavisam citādi. No tālienes viss izskatās diez kā, un, kad pieiet klāt, – pavisam citādi.”
Rakstnieces Annas Brigaderes vārds ir cieši saistīts ar Tērveti. Tieši varenais Latvijas augstāko priežu sils, kas noslēpumaini, bet lepni un spēkpilni ieskauj Tērvetes trīs pilskalnus, iedvesmoja rakstnieci 1903. gada nogalē triju diennakšu laikā uzrakstīt pasaku lugu “Sprīdītis”.

Mazais un ņiprais Sprīdītis jau vairāk kā gadsimtu ikvienu aicina ne vien savas Laimīgās zemes meklējumos, bet arī atved lugas lasītājus līdz Tērvetei — vietai, kur muzejā “Sprīdīši” ir iespēja tuvāk iepazīt rakstnieces dzīvi un daiļradi, vietai, kur kopā ar dzīviem pasaku tēliem ikvienam ir iespēja nokļūt pasakā.

Lugu lasi ŠEIT!

 
KokaTilts_3_450
Koka tilts – laboratorija

“Nokļūšana Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē apmeklētājiem nu izvēršas par aizraujošu piedzīvojumu, šķērsojot 87 metru garo koka tilta konstrukciju, jo īpaši vakara stundās, kad tilta margas un apkārtesošo priežu galotnes tiek apgaismotas krāsainām gaismām. Koka tilts – laboratorija pār šoseju savieno dabas parku Tērvetē un autostāvvietu, padarot nokļūšanu parkā ne vien drošāku un patīkamāku, bet arī jaunu atklājumu piepildītu. Inovatīvā liekti līmētā koka tilta – laboratorijas mērķis ir veikt mērījumus un monitoringu koka būvei, atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem tā ekspluatācijas gaitā. Sešpadsmit vietās uz tilta ir izvietoti mitruma mērītāji, kas ik pēc divām stundām sniedz informāciju par mitruma daudzumu tilta koksnes konstrukcijās, savukārt ik mēnesi tiek veikti tilta izlieces mērījumi. Pirms tilta uzstādīšanas veiktajās pārbaudēs, noskaidrots, ka tilta izliece ir piecas reizes mazāka par noteikto un gājēju komforta līmenis ir atbilstošs būves publiskajam statusam. Plānots, ka nesošo konstrukciju ekspluatācijas laiks būs vismaz 80 gadi.

 
Tērvetes_skatu_tornis_450
Tērvetes skatu tornis

AS “Latvijas valsts meži” dabas parkā Tērvetē nu var ne tikai pastaigāties, ļauties bērnības atmiņām un bezrūpīgam pasaku valstības vilinājumam, bet var arī uzkāpt 39 metrus augstajā Tērvetes koka skatu tornī, pārvarot 153 koka pakāpienus. Platās koka trepes un torņa konstrukcija ir tik droša, ka pat mazākie vai bailīgākie apmeklētāji droši pārvar pakāpienu pēc pakāpiena, līdz negaidot nonāk 25 metrus platajā skatu platformā, nejūtot vēja radīto torņa šūpošanos. Tad nu var baudīt skaisto Zemgales ainavu un palūkoties uz Sprīdīša laimīgo zemi no augšas!

 
01_Tērvetes_pilskalns_450
Tērvetes pilskalns

[SPRINTA ETAPA – KALNU KARALIS – NORISES VIETA] Slejas Tērvetes upītes krastā uz 19 m augsta paugura, kas mākslīgi pārveidots pils un priekšpils plakumos. Apkārt tam 9,5 ha platībā bijusi senpilsēta. Pilskalns ir viens no diženākajiem seno baltu zemēs – par Tērveti vēsta Indriķa un Atskaņu hronika, kurā minēti 13. gadsimta ievērojamie valdnieki – Viestards un Nameisis. Te norisinājušās sīvas cīņas starp zemgaļiem un Livonijas ordeņa karaspēku, nespējot pretoties krustnešiem, 1286. gadā zemgaļi paši Tērvetes pili nodedzināja un savas zemes pameta. Izrakumu laikā pilskalnā atrastas apmēram 4000 senlietas.

Par zemgļu cīņām ar krustnešiem 13.gs. lasi ŠEIT!

 
XII gs. Tērvetes koka pils

Pils četros stāvos aplūkojama plašākā Baltijā 9. – 13. gs. zemgaļu materiālās kultūras ekspozīcija: sadzīves priekšmeti, rotas, apģērbi, bruņojums, maketi, zīmējumi un fotogrāfijas. Apskatāma zemgaļu valdnieka vaska figūra un lielākā zobenu izstāde Latvijā. Pils rekonstrukcija balstās uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā. Ik gadus augusta otrajā nedēļas nogalē tiek svinēti Zemgaļu svētki. Atvērts no 1.05 līdz 31.10. T- Sv 10.00 -17.00

T. 26950975, www.lielkenins.lv

 
02_SvētaisKalns_450
Svētais kalns (Zviedru kalns)

Svētā kalna nosaukums varētu būt saistīts ar seno zemgaļu kulta vietu. 1285. gadā vācu krustneši te uzcēla savu koka pili, pēc Zemgales pakļaušanas tā zaudēja savu nozīmi un tika nojaukta. Ziemeļu kara laikā pilskalnā atradās zviedru karaļa Kārļa XII karaspēks, tādēļ tas tiek saukts arī par Zviedru kalnu.

 
03_Klosterkalns_450
Klosterkalns

Bijis apdzīvots kopš 1. gt.p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam, tajā ir mituši zemgaļu priekšteči, kuri sākumā nodarbojušies ar lopkopību, tad – ar zemkopību. Kalna augstākajā daļā 22 m augstumā virs Tērvetes upītes līmeņa ir garens laukums, kuru aizsargājušas divas paralēlas guļbaļķu sienas. Plakuma malā atradušies pavardi.

 
05_Livonijas_pildrupas_450
Livonijas ordeņa pilsdrupas

Lai pārvaldītu īpašumus, Livonijas ordenis 1345. gadā te uzcēla mūra pili, kuru drīz vien zemgaļi kopā ar lietuviešiem nopostīja. Vēlāk pils pārbūvēta Kurzemes un Zemgales hercogu vajadzībām. Ziemeļu karā laikā (1701.) zviedru karaspēks pili nopostīja. Šobrīd notiek pilsdrupu konservācija.

 
Tervetes_staburags_450
Māla krauja – Tērvetes Staburags

Šo gleznaino vietu, kur Tērvetes upe, izmetusi plašu loku, pienāk klāt varenai nogāzei mēdz dēvēt par Tērvetes Staburagu. Pa ceļam uz krauju, takas labajā pusē redzams neparasts purviņš, kas izveidojies kalna galā. Ar brīnumaino dabu un tās noslēpumiem iepazīstina īpaši izveidotās dabas takas.

 
ĢaisaTakas_450
Laimīgās zemes Gaisa takas

“Laimīgās zemes Gaisa takas” darinātas no virvju un koka konstrukcijām un atrodas četrus līdz desmit metrus virs zemes. Tiek aicināts ikviens interesents – gan liels, gan mazs – izmantot iespēju iejusties Annas Brigaderes radītā pasaules atklājēja Sprīdīša ādā un pa Gaisa takām doties aizraujošā ceļojumā uz Laimīgo zemi, ceļā izbaudot tādus pašus piedzīvojumus kā Sprīdītis. Piemēram, tikties ar Meža māti, Lutausi, uzveikt pašu Nelabo un ļauties citiem aizraujošiem priekiem. Bet tiem, kuri vēlas tikai ķert 4 vējus, piedāvājam doties ceļojumā pa 200m garo nobraucienu!

mammadaba.lv/laimigas-zemes-gaisa-takas

 
vecas_priedes_450
Veco priežu parks

Dabas parkā, Tērvetes upītes labajā krastā – dižsilā ar lazdu pamežu aug vecākās un garākās priedes Latvijā. Mežaudzē, kas aizņem ap 30 ha lielu teritoriju, daudzu priežu vecums tuvojas 300 gadiem, bet to augstums pārsniedz 40 metrus. Te AS “Latvijas valsts meži” iekārtojuši pastaigu takas, kur netraucēti var izbaudīt brīnišķīgo Tērvetes ainavu.

 
06_Sprīdīši_450
Muzejs “Sprīdīši”

Muzeja ēka celta 1840.gadā. Sākotnēji te darbojušās ūdens dzirnavas, kopš 1852.gada desmit gadus atradusies Tērvetes skola, vēlāk dzīvojuši mežziņi.1922.gadā rakstnieces Annas Brigaderes (1861–1933) divdesmit piecu gadu darba jubilejā mājas viņai tika piešķirtas ar izpirkuma tiesībām. Rakstniece mājas nosauca par “Sprīdīšiem”, tās kļuva par viņas darba un atpūtas vietu no 1922.-1933.gadam. Te tapuši daudzi rakstnieces darbi, arī atmiņu triloģija “Dievs. Daba. Darbs”, kurā attēlotās rakstnieces bērnības vietas atrodas tuvākajā apkārtnē. Muzejā var iepazīties ar rakstnieces dzīves gājumu un daiļradi, aplūkojamas dzīvojamās istabas un grāmatu kolekcija. “Sprīdīšu” apkārtne un māja bez lielām izmaiņām saglabājusies agrākā rakstnieces laika izskatā, trīs istabas un no Rīgas pārvestā darbistabas iekārta saglabājušās pilnībā.

Atvērts no 1.05. līdz 31.10. T- Sv 10.00 -17.00. T. 26532691

www.spridisi.lv  I Latvia.Travel/MuzejsSprīdīši

 
06_annele_450
Dievs. Daba. Darbs. I Gājēji

Iekšā, ārā šaudījās ganu Ludis, pamezdams durvis vaļā kā vārtus. Neviens viņu neapsauca. Neviens vairs nesargāja siltumu kā ziemā. Vējš skrēja pa durvīm, pa logiem. Kakti bij tukši. Tos mēza un slaucīja sieva, kas aizgāja, lai nebūtu vēlāk jādzird kurnēšana no jauniem atnācējiem par pamestiem mēsliem un tīmekļiem.

Ludis bij šīs vasaras lielais gans, tepat no kaimiņiem salīgts. Viņš pazina Kamenes kā savu delnu, jo atskrēja vai katru pārdienu Tur nebij nekā ko pētīt. Tomēr viņš bij ieradies jau agri, lai savām acīm redzētu, kas no Kamenēm aiziet un kas atnāk Jurģu dienā.

Cik reiz iešāvās istabā, tā pie Anneles.

“Kas tavs tēvs, māte?” “Gājēji.”

“Kurp viņi iet?” “Uz otru pasaules galu.”

“Kur ir otrai pasaulei gals?”

Lasi “Dievs, Daba. Darbs.” šeit!

 
07_sanatorija_450
Tērvetes sanatorija

Aleksandra Klinklāva un Anša Kalniņa projektētā (1932.) Latvijas Sarkanā krusta valsts sanatorija ir viens no izcilākajiem funkcionālisma arhitektūras paraugiem Latvijā, 30-tajos gados tā bija viena no modernākajām ārstniecības iestādēm Eiropā. Ēku papildina tēlnieka Kārļa Zemdegas fasādes ciļņi. Tagad ēkā darbojas rehabilitācijas centrs “Tērvete”, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus, naktsmītnes, telpu nomu pasākumiem. T. 63726175, www.rctervete.lv

 
Tervetes_taurini_450
Tērvetes tauriņi

Tauriņu tropu mājā iespējams redzēt un sastapt visu  varavīksnes krāsu, pārsteidzošāko formu un dažāda izmēra tauriņus no Āzijas, Dienvidamerikas un Āfrikas tropu mežiem un izbaudīt īstu tropu klimatu, te aug krāšņi tropu augi un ziedi un dzīvo ūdens iemītnieki.

www.tervetestaurini.lv, T. 26622444; 29353571

 
Zoltners_450
Restorāns, alus darītava, viesnīca “Zoltners”

Restorāns Zoltners piedāvā iespēju baudīt izsmalcinātu maltīti no svaigiem sezonas produktiem. Dabiskums un vienkāršība ir Zoltners ēdienkartes būtiskākie elementi, kas apvienojumā ar šefpavāra Endija Vīnerta īpašo pieeju rada Ziemeļeiropai raksturīgas garšu kombinācijas un atklāj aizvien jaunas vietējo produktu garšu nianses. Lai garantētu patīkamu atpūtu, lūdz veikt iepriekšēju rezervāciju.

Atrodas Kroņaucē, 5 km no Tērvetes dabas parka. Darba laiks:  katru dienu no plkst. 11 līdz 22, nedēļas nogalēs – līdz pēdējam klientam.

www.zoltners.lv