s stirnu buks
Distances
Susurs
~0.6-1.0 km
Vāvere
~6 km
Zaķis
~13 km
Stirnu buks
~20 km
Lūsis
~28 km
 
 

UZMANĪBU! ON-LINE REĢISTRĀCIJA UZ TALSU PAUGURAINES POSMU IR SLĒGTA!
PĒDĒJĀ BRĪŽA REĢISTRĀCIJA IESPĒJAMA ARĪ SACENSĪBU DIENAS RĪTĀ PIRMS STARTA SACENSĪBU CENTRĀ, BET – NE VĒLĀK, KĀ 30 MINŪTES PIRMS ATTIECĪGĀS DISTANCES STARTA LAIKA!

Apsveicam! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks’ 2016″ ceturtā posma apraksta lapā!

Starts/Finišs:: Sauleskalna estrāde, Talsos. GoogleMap šeit!

Detalizētākas distanču kartes::

“Lūsis” I “Stirnu buks” I “Zaķis” I “Vāvere”

Pēc svelmainā Kuldīgas posma Stirnu buki lēks Talsu pauguraines apvidū.

Reljefa dažādības un ainaviskā krāšņuma ziņā Talsiem nav līdzīgas pilsētas. Krāšņā daba – pauguri, ezers – papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu. Pagalmu dziļumā divstāvu saimniecības ēkas. Koka ēku vidū ir arī divstāvu un trīsstāvu mūra celtnes, kurām gandrīz visām ir divslīpju jumti ar nošļauptiem galiem. Šādi jumti Talsiem ir tik ļoti raksturīgi kā nevienai citai Kurzemes pilsētai. Krāšņā daba – pauguri, ezers – papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu. Turklāt Stirnu buks ļoooti vēlas atrādīt taku skrējējiem vismaz dažus no Talsu deviņiem pakalniem – Talsu pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns. Ko neizskriesiet sacensību dienā, varēsiet izstaigāt pēc tam!

Savukārt, garāko distanču lielākā daļa ievedīs Jūs dabas parkā “Talsu pauguraine”, kas ietilpst Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu vienu no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija.

Skrējiena ilustratīvajam aprakstam informācija apkopota no – talsitourism.lv;  talsupauguraine.lvlatvia.travel!

Distanču izveidē un sacensību organizēšanā Stirnu bukam aktīvi palīdz “Talsu Pakalnu Sporta Klubs / PROF.LV” pārstāvji Gints Lūsis, Kaspars Vanags un Juris Damškalns – visi aizrautīgi taku skrējienu cienītāji, kā arī Talsu novada sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš un atpūtas bāzes Kamparkalns saimnieks – Almants Kalniņš. Stirnu buka īpašais paldies, puiši!!!

Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme. Uzspied, lai lielāku.
 
Trasē un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
Talsinieki jau gatavojas!

Lai gan taku skrējiena seriāls “Stirnu buks” Talsos būs tikai pēc mēneša, aktīvākie skrējēji, jau sākuši gatavoties un pārrunā trases sarežģītības pakāpi.

 
TalsuTIC_talsi_7-xl_450
Talsi

Pilsētas vēsturiskais centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem un ir pilsētbūvniecības piemineklis (16.–19. gs.). Reljefa dažādības un ainaviskā krāšņuma ziņā Talsiem nav līdzīgas pilsētas. Krāšņā daba – pauguri, ezers – papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu. Pagalmu dziļumā divstāvu saimniecības ēkas. Koka ēku vidū ir arī divstāvu un trīsstāvu mūra celtnes, kurām gandrīz visām ir divslīpju jumti ar nošļauptiem galiem. Šādi jumti Talsiem ir tik ļoti raksturīgi kā nevienai citai Kurzemes pilsētai. Krāšņā daba – pauguri, ezers – papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu.
Deviņi pakalni – Talsu pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns – rada tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi un skatu ainas. Talsos visskaistāk ir ķiršu un ābeļu ziedēšanas laikā. Visgaidītākie ir Pilsētas svētki jūlija pirmajā nedēļā, atjaunotais Dižmāras tirgus augusta beigās, autorallijs maijā, Mākslas dienas aprīlī-maijā, Dzejas dienas septembrī, Valsts svētku 18.novembra salūts, Lācplēša dienas lāpu gājiens, Dziesmu un deju svētki Sauleskalna estrādē. Ceram, kā nākamgad šo sarakstu papildinās arī ieraksts “Talsu pauguraines stirnu buks”!

 
TalsuTIC_vilkmuizkalns-xl_450
Vilkumuižas ezers

Vilkmuižas ezers ir tikai 1 km garš, 200 m plats, 3-5m dziļš, tas ir ievērojams kuršu senlietu glabātājs, pazīstams arheologiem tālu ārpus Latvijas. Ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11. – 14.gadsimtā. Ezera austrumu malā atradusies kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Sārtā kopā ar mirušo sadega ieroči, darba rīki, rotaslietas, bet ugunskura atliekas iegremdēja ezerā.

 
TalsuTIC_talsu_ezera_promenade_16-xl_450
Talsu ezera promenāde

Jaunā Talsu pilsētas promenāde ir labiekārtota pastaigu vieta senajā pilsētas daļā. Apkārt Talsu ezeram, kuru rotā gleznaina strūklaka, ved koka laipa. Šeit paveras skats uz Talsu vecpilsētu, Baznīckalnu, Pilskalnu un Ķēniņkalnu!

 
TalsuTIC_talsu_pilskalns_5-xl_450
Talsu pilskalns

Talsu pilskalna ierīkošanai izmantots šaurs, savrups paugurs Talsu ezera austrumu krastā. Ar savu spēcīgo nocietinājumu sistēmu – 7,5 m augsto valni dienvidu pusē, 1 m augstajiem vaļņiem ziemeļu un austrumu pusēs, kā arī terasēm Talsu pilskalns uzlūkojams par vienu no spēcīgākajiem un lielākajiem (plakums ap 0,4 ha liels) Kurzemes pilskalniem.

 
TalsuTIC_talsi_sauleskalns_3-xl_450
Sauleskalns

Sauleskalns – Saules mirdzuma, mūzikas skaņu, dziesmu un dejas ritmu atklāsmes vieta! Miervalža Celmiņa himniskā “Talsu mijkrēslis” te skan! “Lecam pa vecam!” kopā ar Talsu rajona pūtēju orķestri “Talsi”. Domās te atgriežas Talsu puses mūziķi Linda Leen, Raimonds Tigulis, Jānis Stībelis, Intars Busulis, Rihards Zaļupe… Brīvdabas estrādes izbūves darbi sākās 1960. gadā (arhitekts H.Pļavinskis) ar lielu iedzīvotāju atsaucību, atbalstu. Aizbēra nelielo, aizaugušo dīķi. Tā vietā iebūvēja skatuvi un dekoratīvu plienakmens sienu estrādes aizmugurē, vietas kapnēm un soliem, izveidoja amfiteātri un gājēju celiņus.

 
TalsuTIC_talsi_tigulkalns_5-xl_450
Tiguļu kalns

Tiguļu kalns ir augumā dižākais un pilsētas dzīvi vēro no malas. Senāk te atradās Tiguļu – Upseju mājas. Skaista vieta, ko iekāroja un iekārtoja Oktes barons Georgs fon Firks ( Baron von Fircks ) un 1883. – 1885. gados uzcēla savu pilsētas māju „Villa Hochheim”. Visilgāk (1923.-1956.g.) to izmantoja Talsu Valsts vidusskola un Talsu 2. septiņgadīgā skola (1956.-1975.g.). No 1996.g. decembra šī ēka ir Talsu novada muzeja mītnes vieta.

 
pauguraine_no_putna_lidojuma_foto_GVeigulis_450
Talsu pauguraine

Dabas parks „Talsu pauguraine” ietilpst Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē. Tas ir viens no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija.
Dabas parka teritorija ir iezīmīga ar to, ka tās siluets – reljefa pacēlums ar mežiem, saskatāms no galvenajiem ceļiem jau tuvojoties Talsiem. Tieši paugurainais reljefs ar savām īpatnībām nosaka ainavisko dažādību, turklāt tā vislabāk izteikta atklātajās, pārskatāmajās lauku kultūrainavās. Viens no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu, vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Pusi no teritorijas aizņem skujkoku un jauktu koku meži. Nozīmīgākās dabas vērtības – mozaīktipa ainava, izteiksmīgs reljefs, aizsargājamo augu biotopu, maz pārveidotas, vecas ozolu, egļu un priežu audzes, introducēto sugu – dižskābāržu, baltegļu un duglāziju mežaudzes.

 
TalsuTIC_talsu_macitajmuiza1-xl_450
K.F.Amendas piemiņas vieta

K.F.Amenda (1771-1836) bijis mācītājs, vijolnieks un slavenā komponista Ludviga van Bēthovena tuvs draugs. Viņš dzīvojis Talsu mācītājmuižā, kur šobrīd iekārtota viņa piemiņas istaba un kuras teritorijā atrodas K. F. Amendas kapa vieta.

 
sapnezers_090710_450
Milzu kalns un Sapņezers

Gan senās teikas vēsta, gan kalna nosaukums un izskats (pārliecinies pats) apstiprina to, ka te pirms daudziem tūkstošiem gadu apgūlies milzis un guļ vēl šobaltdien. 20.gs. sākumā vēsturnieki Milzu kalnam piešķir nocietināta pilskalna statusu, kā apdzīvotājus minot gan lībiešus, gan leišus. Taču apstiprinājumu vai noliegumu šīm versijām var dot tikai arheoloģiskie izrakumi, kādi Milzu kalnā nav veikti. Milzu kalna pakājē paslēpies guļ romantiskais Sapņu ezers, iecienīta mīlētāju, jaunlaulāto un mākslinieku vieta.

 
karjers_450
Rudus kanjons

Jeb patiesībā – SIA Rudus smilts-grants ieguves karjers.

 
dabas_parks_Kamprakalns_450
Kamparkalns

Augstākā virsotne Vanemas paugurainē un visā Ziemeļkursas augstienē (174,8 m v.j.l.). Tagad tā virsotne apaugusi ar egļu un bērzu mežu, bet, iespējams, kādreiz šeit bijusi svētvieta. Par to varētu liecināt agrākais kalna nosaukums – Krīvukalns – un akmeņu krājumi virsotnē. Blakus nogāzē ierīkotas apgaismotas kalnu slēpošanas trases ar pacēlājiem. Savukārt pie Jāņkalnu mājām ierīkota folkloras taka, kas iepazīstina ar senču ornamentiem, folkloras zīmju maģiju un tradicionāliem rituāliem.

 
Kamparkalna_skatu_tornis_450
Kamparkalna skatu tornis

Kamparkalns ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 m vjl.), uz tā uzbūvētais tornis ir 28 m augsts. No torņa visos gadalaikos var vērot gan Talsu pauguraines mežu, pakalnu ainavas un ezerus, gan arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt torņa skatu platformā uzstādītie attēli. Ziemā šeit darbojas arī divas apgaismotas slēpošanas trases.

 
TalsuTIC_vanagkalns_dziedinatava-xl_450
Vanagkalns (Upurkalns)

Vanagkalns (Upurkalns) – kulta vieta atrodas Lībagu pagastā, netālu no Kamparu mājām. Tas kā atsevišķs, ozoliem, pīlādžiem un lazdām apaudzis paaugstinājums paceļas pār apkārtni un no tā skatam paveras Kamparu māju ieleja un pārējo kalnu: Ozolkalna, Jāņkalna jeb Breņģu kalna, Dāvidkalna un Kamparkalna mežainās muguras. Tā ir iecienīta Jāņu svinēšanas vieta. No Vanagkalna paveras teicams skats uz apkārtni. Netālu atradusies Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.

 
TalsuTIC_talsi_keninkalns_kokletajs-xl_450
Ķēniņkalns

Ķēniņkalns jeb Pilsētas dārzs un Ķeizerdārzs. Teika stāsta – te apbedīts kuršu ķēniņš, un tauta aiz cieņas cepurēs un priekšautos sanesusi zemi virs valdnieka atdusas vietas. Ķēniņkalnā 19.gs. beigās ar Latviešu Sadraudzīgās biedrības atbalstu ierīkoja Pilsētas dārzu. Kopš 1996. gada 16. novembra Ķēniņkalnu rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra “Koklētājs” (tēlnieks Vilnis Titāns), veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem.

 
TalsuTIC_mark_arhitekti_talsu_radosa_seta_30-xl_450
Talsu tautas nama Radošā sēta

Ķēniņkalna pakājē lepni slejas baltais Talsu tautas nams (Lielā iela 19/21). Tā iekšpagalmā iekārtota moderna Radošā sēta (2013), kuru apdzīvo amatnieki, fotogrāfi, mūziķi un mākslinieki.

 
TalsuTIC_talsu_ezers_baznickalns-xl_450
Baznīckalns

Baznīckalns rakstos minēts jau senos laikos kā senču kulta vieta. Kalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Lode torņa galā atgādina par kristietības izplatību visā pasaulē, bet gailis aicina saglabāt modrību un tīru sirdsapziņu. 1567. gadā celtā ēka ir vecākais pilsētas mūra nams ap kuru veidojās miests, vēlāk pilsēta. Līdz 18.gs. vidum ap baznīcu atradās kapsēta, bet laukumā – kauna stabs un soda vieta. Pie baznīcas līdz 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem notika slavenais piektdienas zivju tirgus. Stāvo Baznīckalnu ar Lielo ielu 20. gs. sākumā savienoja koka kāpnes. Ir nostāsti, ka no baznīcas pagrabiem gājušas ejas uz pilskalnu un Dzirnavkalnu.

 
244-talsu_novads_jankalni_folkloras_taka_450
Folkloras taka “Jāņkalni”

Folkloras taka “Jāņkalni” iepazīstina ar mūsu folkloras mantojumu – senču rakstiem, zīmēm, dievībām, tautas dainām. Takas garums – 1,5 km. Sportiskākie iepazīst Latviju, ceļojot labirinta pasaulē. Iepriekš piesakoties var nogaršot ķūķi (biezputra) un sklandraušus, kā arī nopērties vienā no labākajām lauku pirtiņām Latvijā. Gadskārtu ieražas (Ūsiņdiena un Vasaras Saulgrieži) pulcē latviskās dzīvesziņas godātājus. Folkloras teicēja Zigrīda Brāle vada jauniķu (jaunā pāra) līdzināšanu un pādes dīdīšanu (krustabas).

Vairāk skat.:: janukalni.lv

 
Šādi mums gāja iepriekšējā posmā Kuldīgā

 
Sižets Re:TV Ziņās (28.06.2016)