15-04-2017 Ogres Zilo kalnu stirnu buks
Distances
Susurs
~0.6-1.0 km
Vāvere
~5 km
Zaķis
~12 km
Stirnu buks
~20 km
Lūsis
~28 km
 
 

Apsveicam! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks 2017″ pirmā posma apraksta lapā!

Starts/Finišs:: Zilie kalni, Slēpošanas trases sākums Ogrē. GoogleMap šeit!

Sacensību programma:: ŠEIT!

Detalizētākas distanču kartes:: bit.ly/ZilieKalni

Distanču GPX faili pieejami šeit (spied “Saglabāt saiti kā”!):: “Vāvere – GPX”, “Zaķis – GPX”, “Stirnu buks – GPX”, “Lūsis – GPX”

Taku skrējienu seriāla pirmā posma takas sacensību dalībniekus ievedīs īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Ogres Zilie kalni”. Dabas parka teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets biotops – skujkoku meži uz osiem. Osi ir kūstošu ledāju ietekmē radušās grants un smilts kalnu grēdas, kas vidēji ir 5-10m augstas, ar izteikti stāvām malām un paceļas virs apkārtējās teritorijas. Osus veido ledāja kušanas ūdeņu nestie nogulumi. Tātad – būs gan, kur izskrieties, gan – kur uzrāpties!

Zilo kalnu nosaukums, visticamāk, iegūts no osiem raksturīgajiem skujkoku mežiem, uz kuriem no osu grēdas virsotnēm raugoties ir zilgana nokrāsa.

Interesanti, ka kompleksa austrumu daļā Ogres pilsētas teritorijā atrodas Valsts nozīmes aizsargājamais pilskalns “Zilais kalns – pilskalns”. Pēc pētnieka Ernesta Brastiņa ziņām, 1907.gadā atklātais pilskalns ir izveidots kalna kauprē, kas paceļas 27 metrus  virs apkārtnes.  Tam pāri gājis sens ceļš no Ogres uz Tīnužiem, kas vēlāk novirzīts uz ziemeļiem, uz kalna nogāzes piekāji. Tiek uzskatīts, ka tas ir patvēruma pilskalns, kurā cilvēki nedzīvoja pastāvīgi, bet patvērās tikai briesmu gadījumos. Pašlaik pilskalns ainavā iezīmējas vāji, un vairums dabas parka apmeklētāju par šī pilskalna esamību nav informēti, kaut arī tā virsotnē izvietots informācijas stends.

Un – visbeidzot, lietu skaidrībai – lai arī dabas parks cieši pieguļ Ogres pilsētas teritorijai, tā lielākā daļa atrodas Ikšķiles novadā!

Noderīgas saites šī apvidus izzināšanai:: VisitOgre.lv, ZilieKalni.lv

Trašu izveidošanā Stirnu bukam Ogrē aktīvi palīdz Jānis Gailis un Roberts Ivzāns. Pēc finiša nekautrējaties paskatīties šiem abiem vīriem acīs, lai pateiktu… paldies!

Tiekamies Zilajos kalnos!!!

Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme. Uzspied, lai lielāku.
 
Trasē un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
01_f64_zilie_kalni_260315_018_450
Dabas parks “Ogres Zilie kalni”

Teika stāsta, ka velns nesis uz Rīgu smilšu maisu, bet ceļā piekusis un atgūlies purvainā vietā atpūsties. Bērni, gribēdami velnu izmuļķot, izplēsuši smilšu maisam caurumu. Velns atmodies un, nekā nemanīdams, cēlis maisu plecos un gājis tālāk. Tā smiltis izbirušas un izveidojušās osu grēdas – Zilie kalni, ko tautā dēvē arī par Velna gultu.

ZilieKalni.lv // Foto:: RīgasMeži, f64

 
02_Zilo kalnu skatu tornis_450
Skatu tornis

Atklāts 2013.gada beigās, izvietots dabas parka “Ogres Zilie kalni” pašā augstākajā vietā, aptuveni 90m virs jūras līmeņa. Torņa augstums ir 20m. Iespējams aplūkot visu Ogres pilsētu, kas ieskauta zaļā meža, paveroties uz Ikšķili, saskatāma Svētā Meinarda sala, bet skaidrā laikā no torņa saskatāma pat Rīga un Zaķusalas Televīzijas tornis.

Foto:: VisitOgre.lv

 
05_Skatu_platforma_450
Skatu platforma

No skatu platformas paveras brīnišķīgs skats uz Dubkalnu ūdenskrātuvi. Atrodas pie Dubkalnu ūdenskrātuves stāvkrasta. No skatu platformas uz ūdenskrātuvi ved skaistas koka kāpnes, kas vijas cauri jauno priežu audzītei.

Foto:: VisitOgre.lv

 
milzu-taka-atklasana-15_450
Milžu taka

No virvju un koka konstrukcijām veidota trase kokos, kas ietver trīs pakāpju sarežģītības lokus. Trases kopgarums 600 m, augstums līdz 11m, nobraucieni 30m un 70m. Trase sastāv no 65 atrakcijām/šķēršļiem.

Foto:: MilžuTaka.lv

 
Špakovska parks_450
Špakovska parks

“Lazdukalni” ir dendroloģiskais parks Pārogrē, tautā saukts arī par Špakovska parku. Tā platība 5,9 ha. Parkā aug 412 sugu koki, košumkrūmi un 7000 dažādu stādījumu. Uz kalna augšieni ved 100 pakāpieni un takas. No skatu torņa pāri koku galotnēm paveras plaša ainava uz Daugavu.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: VisitOgre.lv

 
šūpoļu parks ķeipenē_450
Šūpoļu parks Ķeipenē

Šūpošanās ir ļoti veselīga nodarbošanās, tā sakārto cilvēka enerģētiku, līdzsvaro un mobilizē cilvēku. Šūpoles ir enerģijas uzkrāšanas avots. Kad dabā veidojas spēcīgs enerģijas maksimums, šūpojoties iespējams saņemt īpaši daudz. Šūpoles ļauj atrauties no zemes, uztvert ritmu un sirdij gavilēt.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: VisitOgre.lv

 
kinostacija_450
Kinostacija Ķeipenē

Kinostacija ir Ķeipenes dzelzceļa stacija ar vienīgo saglabājušos sliežu posmu bijušajā maršrutā Rīga–Ērgļi, ekspozīciju izcilajam kinorežisoram Sergejam. Eizenšteinam, senu kino tehniku, īstu jūras navigācijas uguns zīmi – veltījumu J.Podniekam un vides instalāciju – milzu galdu kino dižgariem. Galds ir sešus metrus augsts, blakus tam divi krēsli, viena krēsla atzveltnē – stilizēts iluminators. Galdā iebūvētas kāpnes ļauj to izmantot kā skatu laukumu.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: VisitOgre.lv

 
27925-siers2_450
SierŠtelles – mājas siera ražotne

2009. gadā tapa jauns zīmols “SierŠtelle” un Ogrē atvērts pirmais šīs firmas veikals. Patlaban “SierŠtelles” sortimentu veido 31 dažādas garšas siers, piemēram, siers ar šoko pilieniņiem šokolādes glazūrā, ar valriekstiem un plūmēm, piparmētrām, olīvām vīnogu lapās, gailenēm, saulē kaltētiem tomātiem u.c. piedevām. “SierŠtelles” ražotnē dienā pārstrādā 350-1000 litrus piena. Ražošanas apjoms dažu gadu laikā pieaudzis no 100 kilogramiem līdz 10 tonnām mēnesī.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: VisitOgre.lv // Foto:: Latvia.Travel

 
ziguli_450
Muzejs ”Tehnika no pagātnes”

Muzejā Tehnika no pagātnes var apskatīt padomju laiku auto kolekciju. Muzejā izstādīti gan savulaik tik populārie “žiguļi”, gan “moskviči”. Ar laiku muzeja krājumus papildinājuši arī citi padomju laika eksponāti: rotaļu automašīnas, transportlīdzekļu numurzīmju kolekcija un pat benzīntanka iekārtas.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: VisitOgre.lv

 
27580-libertu_bio_berzu_sulu_produkti_visi_kopa_450
Libertu – bērzu sulas un vīna pagrabs

Bērzi ir Linarda Liberta lielā aizrautība. Ar šiem kokiem viņš ir saistīts jau daudzus gadus. Viss aizsākās ar pirtsslotu siešanu. Pēc tam, 2010. gadā, saimnieks no bērzu sulām pamēģināja saraudzēt vīnu, un tapa pirmās sešas muciņas bērzu sulas vīna. Vēl pēc gada tika aizsākta tāda pagraba būvniecība, kurā var uzņemt ciemiņus, pastāstīt viņiem par raudzēšanas procesu, to parādīt un dot arī iespēju apmeklētājiem pagraba pustumsā apskatīt mucas un raudzēto dzērienu pudeļu simtus.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: Latvia.Travel

 
ikskiles_baznica_3_4000x2667_450
Ikšķiles baznīcas drupas uz Svētā Meinarda salas

Ikšķiles baznīcas drupas – senākās mūra ēkas drupas Latvijā, kas atrodas uz nelielas saliņas, Sv. Meinarda salas, mākslīgi radītā Rīgas HES ūdenskrātuvē. Ikšķiles baznīca celta 1185.g. bīskapa Meinarda vadībā, pārbūvēta 1879. – 1881.g., sagrauta 1916.g. Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzplūdināšanas 20. gadsimta 70. gados to apņem HES ūdeņi.

Kā atrast:: Karte // Vairāk info:: Latvia.Travel

 
Vikingu_kuģis_450
Vikingu kuģis “Üxküll”

“Üxküll” ir 2,20 metrus plats un 9 metrus garš vikingu kuģis, kurš izgatavots no ozolkoka, autentiskās vikingu tradīcijās. Ja ir vējš, tad kuģis var braukt ar buru, ja nav – tad, tie kas sevi vēlas izaicināt – var airēties.

Izbraucieniem pieteikties:: blog.udensprieks.lv, kā atrast:: Karte

 

 
13_StarSpace_450
StarSpace observatorija

Aptuveni divu stundu garā apmeklējuma laikā jūs varēsiet noklausīties saistošu lekciju par zvaigznēm, planētām, “citplanētiešiem”, dzīvniekiem kosmosā un vēl daudzām jo daudzām tēmām vienkāršā valodā. Pēc lekcijas dodamies ārā svaigā gaisā un apgūstam dažus tobrīd redzamos zvaigznājus – kā tos atrast, kādi tie izskatās un, iespējams, dzirdēsiet arī kādu teiku par šiem zvaigznājiem. Kad zvaigznāji ir apgūti, zvaigžņu vērošanu varēsiet turpināt observatorijā, personīgi aplūkojot konkrētajā vakarā redzamos objektus jaudīgākajā publiski pieejamajā teleskopā.

Vairāk info:: StarSpace

 
Turistu-karte-ogre2_450
Kā atrast Ķeipeni?