stirnu buks
Distances
Susurs
~0.6-1.0 km
Vāvere
~6 km
Zaķis
~13 km
Stirnu buks
~25 km
Lūsis
~35 km
 
 

“Otras līdzīgas debešu puses nav visā pasaulē,”– tā teicis rakstnieks Jānis Klīdzējs. Šoreiz Stirnubuks.lv pirmoreiz aicina lēkt Latgalē – divu Latvijas lielāko ezeru, Rāznas un Lubāna, ieskautājā Rēzeknes novadā!

VASALS LATGOLĀ! Tu esi nokļuvis taku skrējienu seriāla “Stirnu buks’ 2016″ sestā posma apraksta lapā!

Starts/Finišs:: Rāznas ezera krastā, Lipuški, Rēzeknes novads, GoogleMap šeit

Detalizētākas distanču kartes::

“Lūsis” I “Stirnu buks” I “Zaķis” I “Vāvere”

Lai arī šis posms ir vistālākais posms no Stirnu buka dzimtajiem pauguriem, un līdz ar to grūtāk organizējams, tomēr nevarējām atteikt ne viesmīlīgajiem draugiem, ne Māras zemes vilinājumam aplūkot Latgales āres!

Latgale ir vienīgais Latvijas reģions, kas lepojas ar savu atšķirīgu, joprojām plaši lietotu valodu, kā arī dominējošo reliģiju – katoļticību. Valoda un reliģija lielā mērā nosaka latgaliešu atšķirīgo mentalitāti un spēcīgās tradīcijas. Savukārt Latgales vēsturiskajam novadam raksturīgās ainavas ar pilskalniem, ezeriem un mežiem, ar viensētām un baznīcām, par Latgales jūru dēvētais Rāznas ezers un dabas daudzveidība ir pamatots iemesls ikvienam apmeklēt Rāznas Nacionālo parku.

Sacensību centrs tiks izvietots Lipuškos, apdzīvota vieta Rēzeknes novadā, Mākoņkalna pagasta centrs. Ciems atrodas Rāznas ezera dienvidu krastā un ietilpst Rāznas nacionālā parka teritorijā. Lipuški atrodas 25 km attālumā no novada centra Rēzeknes. Ciems veidojies laikā, kad Krievijas impērijā tika vajāti vecticībnieki. Arī Lipuškos, bēgot no cara represijām, uz dzīvi apmetās šīs kristiešu konfesijas pārstāvji, dibinot draudzi un uzceļot baznīcu. 1893. gadā šeit bija vislielākā vecticībnieku draudze Baltijā. Tajā pašā gadā ciema centrā uzcelts vecticībnieku dievnams.

Visas taku skrējiena distances dalībniekus uzvedīs Mākoņkalnā, saukts arī par Padebešu kalnu, kas atrodas netālu no Rāznas ezera (249 m v.j.l.). 1252. gadā Livonijas ordenis šī kalna virsotnē uzcēla vienu no pirmajiem nocietinājumiem Latgalē – Volkenbergas pili. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai lielās aizsargmūra sienas fragmenti. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Rāznas un mazo Ubogovas ezeru.

Distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” taku skrējēji izbaudīs arī Viraudas un Salāju ezeru apkārtni, bet “Lūšiem” – īpaši sarūpēts pārsteigums, takas pār osu jeb kangaru grēdu Andrupenes mežu masīvā! Osi ir šauras, 5-10 m augstas, 0,1-10 km garas vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtnējās teritorijas. Tie ir veidojušies ledus laikmetā: ledāja kušanas ūdeņu zemledāja tuneļos un ledāju kušanas ūdeņu straumēs.

Tālab arī abu izturīgāko skrējienu distanču garumi nedaudz garāki, ka ierasts, ja reiz tik tālu braukts, kā lai neizbauda izcili skaistus dabas skatus!

Rāznas ezera apkaimē ar pusi izbrīvētas dienas nepietiks! Kur nakšņot un ko vēl apskatīt, skati::

http://rezeknesnovads.lv/turisms/

http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/raznas-nacionalais-parks

 

Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme.
 
Distances un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
Rāznas nacionālais parks

Rāznas nacionālais parks (līdz 2007. gadam Rāznas dabas parks) ir jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Parks atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, daļēji arī Dagdas un Ludzas novados. Parka teritorija aizņem 59 615 ha lielu teritoriju, tas atrodas Rāznas ezera apkārtnē, Latgales augstienes centrālajā daļā.

 
02_raznas_ezers_450
Rāznas ezers

Rāznas ezers (tautā saukts par Latgales jūru) – lielākais (57,8 km2) Latvijā pēc ūdens ietilpības, atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā. Netālu no Rāznas ezera paceļas leģendām apvītais Mākoņkalns un Lielais Liepu kalns. Koka skatu tornis (34 m) tā virsotnē – augstākā skatu vieta Latvijā (323 m.v.j.l.), no kura visā krāšņumā skatāma Latgales augstienei raksturīgā pauguraines ainava.

 
2298_450_rezeknes_makonkalns_450
Mākoņkalns

Netālu no Rāznas ezera atrodas Mākoņkalns, saukts arī par Padebešu kalnu. Volkenbergas pils bija vienas no pirmajiem nocietinājumiem Latgalē, no kura tagad saglabājušies vien aizsargmūra fragmenti un sakritusī apakšzemes eja.

 
Makonkalna_pagasts_450
Mākoņkalna pagasts

Mākoņkalna pagasts lepojas ar to, ka atrodas Latgales pašā viducī, Latgales augstienē, Rāznas ezera krastā. Pagasta centra, Lipušku ciemata, iedzīvotāji mitinās it kā uz salas — vienā pusē Rāznas ūdeņi, bet otrā — tumšie Latgales sili ar pašu Mākoņkalnu vidū. Šeit ir iespēja iepazīties ar ūdeņiem dāsnāko Latvijas ezeru — Rāznu, pagasta teritorijā atrodas 21 ezers. Citi lielākie ezeri ir Viraudas, Stībraiša, Ilzas un Kauguru.

Lielākā daļa Mākoņkalna pagasta teritorijas atrodas Rāznas nacionālajā parkā. Mākoņkalna pagastā atrodas divas Rāznas nacionālajā parkā esošas dabas lieguma zonas: Mākoņkalna dabas lieguma zona un Soloju ezera dabas lieguma zona. Soloju ezera dabas lieguma zonā pilnībā ietilpst Salāja (Solovju) ezers, kas atrodas pie Dagdas novada robežas. Te saglabājusies krāšņa, cilvēku darbības rezultātā maz izmainīta dabas ainava. Netālu no ezera ir senlatviešu apbedījumu un kulta vietas. Ezera krastā iekārtota atpūtas vieta: viesu mājas “Dana” teritorija.

Vairāk lasi šeit!

 
ceplis_450
Pūdnīku skūla

Ar Latgales podniecības tradīcijām vislabāk iepazīties pie “Pūdnīku skūlas” dibinātāja Evalda Vasilevska Akminīšos. Augusta pirmajās nedēļās te organizē plenēru, kurā piedalās keramiķi, gleznotāji, fotogrāfi. Plenēra noslēgumā mākslinieku veikumu ierodas aplūkot daudzi šo amatu un mākslas cienītāji.

 
rudie_kumeli_450
Latgales rikšotāji

Saimniecība “Rudo kumeļu pauguri”, kur saimnieko Latgales rikšotāju šķirnes atjaunošanas entuziasti, turpina Latgales zirgkopības tradīcijas. Mājdzīvnieku apskate, izbraukšana ar pajūgu vai seglos pa ainavisku apvidu šeit ir tradicionāla tūristu nodarbe. Instruktora vadībā iespējams apgūt pajūga vadīšanas un jāšanas prasmes. Bērniem piedāvā vizināšanos poniju pajūgā vai mazo zirdziņu mugurā.

 
Kandzas_muzejs_450
Kaunatas Kandžas muzejs

Muzejā savākti materiāli, kas stāsta par pašdarinātās stiprās dziras tecināšanas pirmsākumiem un attīstību dažādās valstīs. Interesanta glāzīšu kolekcija. Muzeja apmeklētājiem ir  iespēja arī degustēt kandžu. Kaunatas Kandžas muzejs kontakti.

 
13402-lielais_liepu_kalns_450
Lielais Liepukalns

Rāznas Nacionālajā pakā atrodas trešais augstākais paugurs Latvijā – Lielais Liepukalns (289 m v.j.l.), kas izceļas ar Latvijas apstākļiem iespaidīgu relatīvo augstumu – 86 metriem. Zilo ezeru zemes ainavu šeit var skatīties no 34 metrus augstā skatu torņa.

 
DAP_Razna_450
Dabas izglītības centrs “Rāzna”

Centrā izveidota izstāde “Iepazīsti un sajūti Rāznas nacionālo parku!”, kuru iespējams apmeklēt gan patstāvīgi, gan centra darbinieka pavadībā. Ir iespējams piedalīties dabas izziņas nodarbībās par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par Rāznas nacionālā parka iemītniekiem ūdenī, mežā, pļavā vai ezera piekrastē. Vasaras sezonā basām kājām var izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota centra tuvumā. Dabas izglītības centrs “Rāzna” kontakti.

 

 
Ubogovas_velna_akmens_450
Ubogovas Velna akmens

Tā ir kulta vieta un atrodas Ubogovas ciema dienvidu galā 130 m uz Z ZR no ciema kapsētas, ceļa malā. Vietējie iedzīvotāji to sauc par „Čorta kameņu” un stāsta, ka te spokojoties, ja cilvēks ejot viens, tad viņu noteikti ievilinot mežā. Akmens ap 1,6 m augsts. Tā virsma gluda, bez jeb kādiem iecirtumiem.

 
azmugura_450
Mākoņkalna Akmeņu taka

Netālu no Mākoņkalna ir izveidota vasarā izpļauta taka, kas iepazīstina ar vairākiem vēsturiskiem akmeņiem: Plakano akmeni, Āžmuguras akmeni (var uzsēsties jāšus), Zirga pēdas un  Jaunstašuļu Velna pēdas akmeni, uz kura virsmas redzams cilvēka pēdai līdzīgs veidojums. Ceļa malā izliktas norādes.

 
Salajs_solovja_ezera_dabas_parks_450
Milkas pilskalns

Milkas pilskalns ir savrups paugurs Salāja ezera rietumu gala līča ziemeļu krastā netālu no Maltas upes iztekas no Salāja ezera. Kalns, kas orientēts A – R virzienā, paceļas 27 m virs ezera līmeņa. Pilskalna nogāzes ir vienādi stāvas, tikai austrumu pusē tās ir lēzenākas. Milkas pilskalnu sakopis vietējais uzņēmējs un uzstādījis tajā Dievmātes statuju, kas liecina par Latgales iedzīvotāju ticību Dievmātei Marijai, Kristus Mātei, un pārliecību par Dieva esamību.

 
707-andrupene_450
Andrupenes lauku sēta

Apmeklējot muzeju “Andrupenes lauku sēta”, nokļūsiet 20. gadsimta sākuma Latgales laukos, kur varēsiet apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus, kā arī podnieku māju un jaunuzbūvēto cepli, ko vaļā vēra pazīstamie Latgales podnieki – Aivars Ušpelis, Ilmārs Vecelis un Staņislavs Viļums.

Iepriekš piesakoties, varēsiet nogaršot kulinārā mantojuma ēdienus: kļocku, kuģeli, guļbešņīku, pancaku ar cymusu, asušku, sieru, sviestu, zāļu tēju un šmakovkas, kā arī ar folkloras kopu (Sovvaļņīki) dziedāt dzirkstošās dziesmas un izdejot dančus…

 
gitara_450
Jāņa Kuzminska ģitāru izgatavošanas darbnīca

Kaunatas pagasta Dubuļos Jāņa Kuzminska darbnīcā var iepazīt pavisam netradicionālu nozari – elektrisko ģitāru izgatavošanas procesu un iemācīties pirmos akordus ģitārspēlē. Jānis ne tikai izgatavo ģitāras, bet arī piedāvāt iespēju interesentiem vērot to tapšanas procesu, kā arī aplūkot ģitāru kolekciju, kas visu laiku papildinās topošajā ģitāru muzejā.

“Jāatzīmē, ka gandrīz visas ģitāras tiek izgatavotas no Latgalē augušiem kokiem. Cenas ziņā mēs nevaram konkurēt ar trešās pasaules valstīm, taču kvalitātes ziņā gan. Ejot pa neiemīto taciņu ir grūtāk, bet daudz interesantāk,” atzīst Jānis Kuzminskis.

 
Luznavas_muiza_450
Lūznavas muiža

Un visbeidzot, atceļā, kad dosies mājup, izmet pavisam nelielu līkumu gar Rāznas ezera otru krastu, jo šurp, visticamāk, brauksi pa asfaltu caur Čornaju un apmeklē Lūznavas muižu! Lūznavas muiža ir Latgales jūgendstila pērle. Dažādas ekspozīcijas veidotas sadarbībā ar mākslas centriem, Rāznas Nacionālo parku un citām iestādēm. Tāpat ikvienam iespēja redzēt izstādes, doties ekskursijā un iznomāt telpas ar vēsturisku auru, kāda piemīt Lūznavas muižai.