s stirnu buks
Distances
Susurs
~0.6-1.0 km
Vāvere
~6 km
Zaķis
~12 km
Stirnu buks
~22 km
Lūsis
~28 km
 
 

Starts/Finišs:: Livonijas ordeņa pilsdrupas, Valmierā, GoogleMap šeit

Detalizētākas distanču kartes::

“Lūsis” I “Stirnu buks” I “Zaķis” I “Vāvere”

Klasiskais maratona skrējiens reiz aizsākās ar ziņneša skrējienu no Maratonas uz Atēnām, lai paziņotu par grieķu uzvaru pār persiešiem Maratonas kaujā. Latvijā mums ir savējais – Beverīnas ziņnesis, kurš tumšā vēla rudens naktī paguva no Beverīnas pils nokļūt pēc papildspēkiem Cēsīs un vēl atsteigties atpakaļ pirms rītausmas, lai sapulcētu karaspēku pret tolaik ķildīgajiem igauņiem. Senajā Livonijas Indriķa hronikā par šiem 1208.gada notikumiem teikts:
“Un viņi nakti sūtīja uz Cēsīm pie Kristus bruņinieku mestra Venno, kas tobrīd tur uzturējās, un lūdza viņu atnākt ar savējiem, lai vajātu igauņus. Un viņš, sasaucis visus apkārtnes letus, ieradās, kad bija uzausis rīts, Beverīnā un, uzzinājis, ka pagānu karaspēks jau sen atkāpies, visu šo dienu dzinās tam pakaļ. Bet nākamajā naktī uznāca briesmīgs sals, un, tā kā bezmaz visi zirgi kliboja, viņi panākt ienaidnieku nevarēja, jo tie, nokāvuši lopus un palaiduši gūstekņus, bēga savu ceļu un, neielaižoties cīņā, atgriezās katrs savā zemē.”
Beverīnas pils pazīstama kā ievērojams Tālavas nocietinājums, tomēr par tās atrašanās vietu par spīti daudzajiem pētījumiem, nav izveidojies vienots uzskats. Jau 1921.gadā vēsturnieks Pēteris Abuls publiskā uzstāšanās reizē teica: “Vissarežģītākais jautājums mūsu vēsturē ir staltās Beverīnas pils atrašanās vieta. Jau ap 150 gadu šīs pils atrašanās vieta tiek meklēta. Gan vācu, gan ari latviešu pētnieki ir ķērušies pie šī jautājuma atrisināšanas, tomēr pils neapstrīdama atrašanās vieta, itin kā apburta, vēl līdz šim nav uzrādīta.” Livonijas Indriķa hronikā par Tālavas novada iedzīvotājiem Letti Bevernenses, Letti de beverin teikts, ka viņi sevišķi izcēlušies ar savu kareivīgumu.
Līdz šim Beverīna meklēta deviņās vietās: Burtniekos, Vaidavas pilskalnā, Kauguru Pekas kalnā, Trikātā, Valmierā, Vijciema Celītkalnā, Raunas Tanīsa kalnā, Viļumu pilskalnā un Smiltenē.
Beverīnas meklējumos pamatjautājums ir tās novietošana Gaujas labajā vai kreisajā krastā. Lai arī 9 potenciālās Beverīnas atrašanās vietas šoreiz neizskriesim [ļoti iespējams, Beverīnu Stirnu buki nerimstošā dabas un vēstures izzinātāja Andra Klepera vadībā meklēs jau 2017.gadā, ne seriāla ietvaros, jo pieveicamais maršruts krietni pārsniegs seriālā Nolikumā noteiktos apjomus!], bet abpus Gaujai vedīs arī šī gada Stirnubuka skrējiens – caur vietām, kur aizsākas Gaujas senieleja! Tiekamies Valmierā!

Ieskriet Valmieras apkārtnes mežos Stirnu buku ievilināja Andris Klepers, bet piemērotākās takas palīdzēja sameklēt Artis Ločmelis (OK Burkānciems)! Paldies, draugi!

Ko redzēt Valmierā un tās apkārtnē? Iemet aci Visit.valmiera.lv // What To See And Do? Visit.valmiera.lv

Kur nakšņot? Visit.valmiera.lv // Accommodation Visit.valmiera.lv

Visi zemāk redzamie foto pārpublicēti:: Visit.valmiera.lv

Trase sacensību dienā var atšķirties no šeit redzamās.
Attēlam ir tikai informatīva nozīme. Uzspied, lai lielāku.
 
Trasē un tuvākajā apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas
 
Livonijas ordeņa pilsdrupas_450
Livonijas ordeņa pilsdrupas

Iespējams, Valmieras pili sāka celt Zobenbrāļu ordenis 13. gadsimta sākumā, bet varbūt, ka to gadsimta nogalē sāka būvēt Livonijas ordenis.1702. gadā daļēji sabrukušo pili ieņēma Krievijas cara Pētera I karaspēks.Nav ziņu par Valmieras pils sākotnējo izskatu, bet 16. gadsimtā tās ārējie mūri veidoja neregulāru, kalna formai atbilstoši izstieptu daudzstūri. Dienvidrietumu korpuss, kura otrā stāvā zālē 15.-16. gadsimtā, iespējams, notika Livonijas landtāgi, līdz mūsdienām nav saglabājies.Pils arheoloģisko izpēti uzsāka 20. gadsimta30. gadu beigās, meklējot liecības, ka pirms tās šajā vietā atradies latgaļu Beverīnas pilskalns. Izpēti turpināja 80.-90. gadu mijā, kad tika atsegti iepriekš nezināma, zviedru laikā būvētā ziemeļri- etumu korpusa pagrabi, kas, nogalinot vairākus cilvēkus, droši vien tika sagrauts, kad krievu karaspēks ieņēma un nodedzināja Valmieru. Pagrabu un pazemes ejas konservāciju pabeidza2002. gadā. Krievu literatūras vēsturē Valmieras pils tiek pieminēta kā vieta, kur pie Polijas karaļa pārbēgušais karavadonis kņazs Andrejs Kurbskis rakstīja atmaskojošas vēstules Krievijas caram Ivanam Bargajam.

 
Valmieras muzejs_450
Valmieras muzejs

Valmieras muzejā apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes. Muzejs piedāvā noklausīties lekcijas, dažādas izglītojošas programmas.

 
Vecā aptieka_450
Vecā aptieka

Vecākā koka ēka Valmierā, otra senākā aptieka Latvijā. Celta 1735. gadā uz bruņinieku pils pagraba. Atļauja šeit ierīkot aptieku tika saņemta 1755. gadā. Šajā ēkā tā darbojās 210 gadus (līdz 1965. gadam). Šobrīd te ir iekārtota Valmieras novadpētniecības muzeja izstāžu zāle.

 
Kazu krāces_450
Kazu krāces

Kazu krāces atrodas vienu līkumu pirms pilsētas centra un var sagādāt dažus satraucošus brīžus, ja Valmierā ierodas ar laivu no Strenču puses.

 
Valmieras Atpūtas parks_450
Valmieras Atpūtas parks

Interesantas vietas, kas jāredz, pastaigājoties pa Valmieras Atpūtas parku – Gaujas Stāvie krasti, airēšanas slaloma trase “Kazu krāces”, Jāņa Daliņa stadions, Memoriāls II Pasaules karā kritušajiem karavīriem, Lucas kalns un muiža, Valmieras brīvdabas estrāde, Dīvala kapi, Elku saliņa.

 
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca_450
Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca

Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcai blakus atrodas Valmieras vecpilsētas teritorija, Valmieras pilsētas pašvaldības ēka un Valmieras drāmas teātris.
Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca, kurai dots viens no Kristus mācekļu vārdiem, ir ne vien pilsētas senās un dramatiskās vēstures lieciniece, bet arī viens no nozīmīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā ar Labi saglabājušos viduslaiku telpisko struktūru un maz izmainītu ārējo veidolu. Baznīcas celtniecība sākta 1283.gadā.
Pirmos aptuveni trīssimt gadus celtnē darbojās katoļu draudze, bet kopš 17.gadsimta, kad Vidzeme nonāca zviedru varā, tajā saimniekoja evaņģēliski luteriskā draudze. Kā dievnams celtne nekalpoja vienīgi vairākus gadu desmitus padomju periodā, kad pēc remonta un restaurācijas tā kļuva par novadpētniecības muzeja filiāli.

 
Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks-sajutuparks.lv_450
Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks

Ikvienam dabas mīļotājam ir iespēja doties pastaigā pa Sajūtu taku. Tā ir gandrīz 2 km gara un ir veidota no dažādiem dabas elementiem. Sajūtu taka rosinās visu piecu maņu atmodināšanu: dzirdi, redzi, tausti, ožu un garšu.
Sajūtu takas apmeklētāji ir aicināti kopumā izbaudīt 15 dažādus seguma veidus, ko izbaudīt basām kājām, lai, ejot pa oļiem, Valmieras Stikla šķiedras zilajām stikla lodītēm, egļu un priežu čiekuriem, smiltīm, keramzīta gabaliņiem, mizu mulču un kastaņiem, gūtu vēl nebijušas sajūtas.
Dabas taka ir papildināta ar dažādiem koka līdzsvara elementiem.

 
Jāņa Daliņa stadions_450
Jāņa Daliņa stadions

Atklāts 1938. g., laika gaitā pārbūvēts un paplašināts. 1993.g. šeit notika pirmās pasaules latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles, katru gadu jūlijā notiek Valsts Prezidenta kausa izcīņas sacensības vieglatlētikā. Pie stadiona uzstādīts piemiņas akmens vairākkārtējam pasaules rekordistam, 1932. g. Losandželosas olimpisko spēļu 2. vietas ieguvējam soļošanā Jānim Daliņam (1904.-1978.g.).

 
Aktīvās atpūtas un slēpošanas centrs Baiļi_450
Aktīvās atpūtas un slēpošanas centrs “Baiļi”

Ziemā aktīvās atpūtas un slēpošanas centrā “Baiļi” gan lieli, gan mazi var slēpot un braukt ar sniega dēli. Ziemas prieki ikvienam sagādā pozitīvas emocijas un ir viens no aktuālākajiem tematiem, ko vakarā pārspriest mājīgajās „Baiļu” kempinga mājiņās. Pēc atpūtas ārā, ikviens var ieturēt siltu un gardu maltīti kafejnīcā.
Vasarā „Baiļi” organizē bērnu nometnes un piedāvā kempinga pakalpojumus. Asāku izjūtu cienītāji var doties plostu ekspedīcijā pa Gauju “Baiļu Faktors”.

 
Izbrauciens ar Gaujas tramvaju_450
Izbrauciens ar Gaujas tramvaju

Izbrauciens ar Gaujas tramvaju pašā pilsētas centrā ir laba izklaide gan ģimenei, gan atpūtai dabā kopā ar kolēģiem. Gaujas tramvajs kursē noteiktos laikos, ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus no Gaujas. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes. Tramvaju ir iespējams rezervēt arī atsevišķu grupu braucieniem.
Gaujas tramvajs ir “Ežu rūpnīcā” būvēts peldlīdzeklis izklaides un ekskursiju braucieniem pa Gauju. Tramvaja mājvieta, kā arī vienīgā sākuma un gala pietura, ir laivu piestātne Valmieras vecpilsētā. Tramvaja maršruts ir posmā starp Kazu krācēm un Dzelzs tiltu.
Peldlīdzekli vada “Gaujas tramvaja vadītājs – gids” un to uz priekšu virza motors.

 
Vidzemes Olimpiskais centrs_450
Vidzemes Olimpiskais centrs

Vidzemes Olimpiskais centrs (VOC) ir īstā vieta, ja vēlaties atpūsties aktīvi! Dažādas sporta aktivitātes gan pieaugušajiem, gan bērniem, padarīs atpūtu par izdevušos.
VOC var sekot līdz gan pašmāju, gan starptautiskās sacensībām basketbolā, hokejā, florbolā un citos sporta veidos. Vidzemes Olimpiskā centra piedāvājumā ietilpst arī publiskā slidošana “Elektrum” ledus hallē ar dažādām tematikām, kas īpaši interesēs mazākos apmeklētājus, turklāt slidas iespējams iznomāt uz vietas.
Vidzemes Olimpiskā centra piedāvājumā ir ekskursija dažādām interesentu grupām “Izzini, kas mīt VOC!”, kas ir lieliska iespēja ielūkoties sporta un aktīvās atpūtas pasaulē, kā arī par sportu un un veselīgu dzīvesveidu.

 
BMX muzejs_450
BMX muzejs-slavas zāle

“Avoti” ir mūsdienīgs atpūtas un sporta komplekss Valmieras pievārtē. Apmeklētāji ekskursijas laikā var apskatīt BMX velo trasi- Latvijas BMX olimpiešu treniņu bāzi, BMX muzeju-slavas zāli. Komandām izveidota sporta taka Olimpiāde.

 
Brenguļu alus darītavas parks (dārzs)_450
Brenguļu alus darītavas parks (dārzs)

Alus sākts ražot 1969.gadā. Tajā pašā ēkā darbojas mazais HES. Iespēja iegādāties un nobaudīt alu, labiekārtota atpūtas un piknika vieta.
Pie alus darītavas labiekārtota atpūtas vieta.
Par tradīciju kļuvuši arī gardēžu maršruti starp Brenguļu alus darītavu un “Valmiermuižas alus” darītavu, ko dažādos gadalaikos organizē “Aktīvā tūrisma centrs EŽI”.

 
Valmiermuižas pils parks un tornītis_450
Valmiermuižas pils parks un tornītis

Valmiermuižas pils tornītis ir vienīgā autentiskā celtne, kas palikusi no kādreizējās Valmiermuižas pils. Tajā atrodas pēc mauru parauga darināti sienu un griestu zīmējumi, kas izmantoti arī slavenajā Alhambras cietoksnī Spānijā. Zīmējumi ir valsts aizsargājams mākslas un vēstures piemineklis, kas šobrīd apskatei gan nav pieejams.
Valmiermuižas spilgtākais un iedvesmojošākais laiks bija 18.gs. nogale, kad tajā saimniekoja Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Viņš Valmiermuižā ap 1764. gadu uzbūvēja baroka villu jeb “maison de plaisance” un izveidoja plašu medību parku. Villa Baltijā bija vienīgā šādā stilā uzceltā ēka un to princis izmantoja gan kā medību rezidenci, gan vasarnīcu, kurā uzņemt viesus, tostarp pat karaļnamu pārstāvjus. Arī Krievijas imperatore Katrīnu II reiz esot piestājusi Valmiermuižā, kas bija kļuvusi par iecienītu vietu karaliskai atpūtai.

 
Aktīvā tūrisma centrs EŽI_450
“Aktīvā tūrisma centrs EŽI”

Piedāvā iegādāties aktīvās atpūtas un tūrisma inventāru. Piedāvājumā arī inventāra noma un apkope.
Piedāvājumā gida pakalpojumi, kā arī nometnes, aktīvās atpūtas un saliedēšanas pasākumu organizēšana. Asāku izjūtu cienītāji var apmeklēt brīvdabas piedzīvojumu parku „Ežu šķūnis”.
Individuālu velosipēdu, laivu, pārgājienu un piedzīvojumu maršrutu izveide.

 
Izbēgšanas spēle Timemachine 1961_450
Izbēgšanas spēle “Timemachine 1961″

Tu ar draugiem, ģimeni vai kolēģiem ar laika mašīnas palīdzību dodies uz 1961. gadu. Stundas laikā, meklējot apslēptas atslēgas, pavedienus, norādes, jums jāatrod svarīgi dokumenti un jāatgriežas mūsdienās. Dokumentu saturs ir slepens, tomēr to pārvietošana uz mūsdienām spēs izglābt Pasauli no tuvojošām briesmām. Tieši šāds scenārijs ir Vidzemē pirmajai izbēgšanas spēlei.
Šī ir spēle, kuras laikā jūs tiekat ieslēgti telpā, kurā izvietoti dažādi uzdevumi. Ir gan meklēšanas, gan loģiskās domāšanas, gan atjautības uzdevumi, kā arī viegli tehniski risinājumi. Pildot katru uzdevumu jūs nonākat arvien tuvāk mērķim – dokumentu atrašanai un izkļūšanai laukā. Ja dotais laiks (60 minūtes) tiek pārtērēts, tad spēle beidzas.
Krāču iela 2, Valmiera

 
Gaujas Stāvie krasti_450
Gaujas Stāvie krasti

Viena no gleznainākajām un skaistākajām vietām Gaujas krastos, ko iemīļojuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi. 10 – 15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras. Gaujas Stāvo krastu teritorijā labiekārtota Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks.

 
Pekas pilskalns_450
Pekas pilskalns

Pekas pilskalns ir nozīmīga vieta Kauguru pagasta un visa Beverīnas novada vēsturē, jo tas ir vienīgais zināmais senlatvju pilskalns novadā. Vēsturiski pilskalns apdzīvots 10.-13.gs., kā arī viduslaikos.
Iespējamā Beverīnas pils atrašanās vieta, kas 1216.gadā tika nodedzināta.

 
Zilaiskalns ar upurakmeni_450
Zilaiskalns ar upurakmeni

127 m augstais Zilaiskalns ir spēcīga svētvieta, kas atrodas vismaz divu uguns āderu krustpunktu centrā, savukārt Zilākalnā krustojas četras uguns āderes, āderu krustpunktam apkārt cilvēku izveidoti 14 enerģijas un viens uguns aplis. Zilākalna virsotnē iezīmēts šis spēka vietas centrs, kur ir vislielākā enerģijas plūsma.
Pie ieejas spēka vietā novietots arī senais Upurakmens (Akmens garums ir 90 cm, platums 60 cm un tam ir mākslīgi veidots 42 x 31 cm liels un 11 cm dziļš bļodveida dobums), kurš, reiz nogrūsts no kalna, tagad novietots kalna virsotnē, kur, domājams, arī bijusi tā īstā vieta. Spēka vietās cilvēki uzņem pozitīvu enerģiju, raisās jaunas domas, rodas iedvesma.

 
Šaursliežu dzelzceļa tilts_450
Šaursliežu dzelzceļa tilts

Celts 1912. g. dzelzceļa līnijā Ainaži-Valmiera- Smiltene. Līnija tika slēgta 20. gs. 70. gados

 
Enter Gauja!